bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Priede: LTV pieejamais budžets dramatiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Mēs esam situācijā, kad no mums sagaida tehnoloģisko un satura attīstību Eiropas līmenī, bet mums pieejamais budžets dramatiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem,» norāda Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede.

«Šis ir jautājums, kas ir jāatrisina neatliekami, citādi šī absurdā situācija, kad mēs nevaram stratēģiski plānot attīstību, veikt ieguldījumus tehnoloģiju atjaunošanā, un mums nākas regulāri lūgt papildu finansējumu, šobrīd ir sasniegusi krīzes punktu. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) zina par šo situāciju, jo gan šī, gan iepriekšējo NEPLP sasaukumu pārstāvji gadiem ilgi ir informēti par situācijas attīstību sabiedriskās televīzijas finansējuma jautājumā,» saka Priede.

LTV pārstāvji atzīmē, ka Latvijā mediju finansējuma ziņā nopietni atpaliekot arī no Lietuvas un Igaunijas. Jaunākie Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) apkopotie dati liecina, ka 2017.gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.

Ar šobrīd 2019.gadam paredzētās budžeta dotācijas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem daudzveidīga, sabiedriskā pasūtījuma prasībām atbilstoša satura nodrošināšana, kā arī ieguldījumi uzņēmuma tehnoloģiskajā stiprināšanā un infrastruktūras attīstībā, ir praktiski neiespējami, uzskata LTV.

Televīzijas pārstāvji pauž, ka ir aktīvi veikuši resursu pārplānošanu, lai ar šābrīža tehnisko budžetu būtu iespējams plānot augstvērtīgu satura piedāvājumu arī rudens sezonā. «Tas darīts, lai publiski izskanējušais to raidījumu, ko varētu skart finanšu resursu trūkums, saraksts, tiktu maksimāli saīsināts. Tomēr ir skaidrs, ka ar esošo resursu pārplānošanu nepietiks un šajā situācijā papildu atbalsts ir akūti nepieciešams,» norāda LTV.

«Ja NEPLP nebūtu pieņēmusi lēmumu – atlaist divus Valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļus, iespējams, 2019.gada LTV satura plānošanas problēmas, kuras tagad LTV ir spiests atzīt, pēc ilgāka laika perioda būtu vēl būtiskākas,» februāra sākumā komentēja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, vienlaikus uzsverot, ka, respektējot redakcionālo neatkarību, NEPLP nav tiesību iejaukties LTV satura plānošanā projektu līmenī.

Pašlaik NEPLP ir apstiprinājusi pagaidu sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019.gadam saskaņā ar tā saukto «tehnisko budžetu», kuru plānoja LTV valde, teikts padomes ziņojumā.

Tāpat NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ikgadēji paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.

Pēc neuzticības izteikšanas LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim satura attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam LTV 2019.gada sākumā aktualizējies jautājums par satura samazinājumu un štatu pārskatīšanu otrajā pusgadā.

«Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (EPLL), sabiedrisko mediju bāzes budžets nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet vienreizējo pasākumu vai mērķdotāciju finansējums pa gadiem būs atšķirīgs, piemēram, Latvijas simtgades mērķprogrammās LTV 2018.gadā saņēma papildus vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Bija vairāk darba un darbinieki saņēma vairāk savos maciņos, daudzi nepaguva izmantot uzkrātos atvaļinājumus, mainījušās atalgojuma likmes un nodokļi, ko daļēji kompensēja jaunās politikas iniciatīvu ietvaros piešķirtie 360 577 eiro LTV kapacitātes stiprināšanai. Tāpat 2019.gada budžetā paredzēti 500 000 eiro Olimpisko spēļu un citu nozīmīgu sporta notikumu licenču iegādei, kā arī kompensācija 500 000 eiro apmērā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām. Vai 14 008 977 eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par nepietiekamu? Plānojot saprātīgi un ilgtermiņā – pietiekama, bet, tērējot virs plānotā, protams, līdzekļu nepietiek,» skaidro NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

«Vēlamies informēt LTV skatītājus un Latvijas nodokļu maksātājus, ka NEPLP ir pieprasījusi pašreizējai valdei sniegt skaidrojumu par to, kā, kad un kādu iemeslu dēļ ir izveidojusies finanšu iztrūkuma situācija, kura draud ar LTV primārā uzdevuma – sabiedriskā pasūtījuma veidošanu, – pilnvērtīgu neizpildīšanu. Nesaprātīgas plānošanas rezultātā ir iecirsts robs LTV izdevumu daļā un par to satraukumu pauž arī LTV arodbiedrības. LTV valde šobrīd veic iekšējo funkciju auditu uzņēmumā,» teikts NEPLP 5.janvāra paziņojumā.

Tāpat padomē uzsver, ka sistēmiski ir jārisina sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu to neatkarību un attīstību.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.