Priede: NEPLP nespēja pamatot Giela iecelšanu ir pamats satraukumam

Publiski vērojamais Nacionālas elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) argumentu un jaunā valdes priekšsēdētāja Eināra Giela izpratnes trūkums par mediju darbu, ko šobrīd var vērot viņa publiskajos izteikumos, ir ārkārtīgi satraucoši signāli par to, ka pieņemtais lēmums nav sabiedriskās televīzijas nākotnes attīstības interesēs, uzskata Latvijas televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede.

Jau vēstīts, ka 3.aprīlī NEPLP valdes priekšsēdētāja Dace Ķezbere tikās ar LTV augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un redaktoriem. Priede pauž, ka arī šajā sarunā padomes vadītājai neizdevās kliedēt šaubas par Gielu.

Darbinieki norādīja, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo Giela dzīves gājumu jeb CV, nav ieraugāma tāda profesionālā kvalifikācija, kādu NEPLP no kandidātiem pieprasījis konkursa nolikumā. Pēc norādīšanas uz šo aspektu, NEPLP vadītāja esot paziņojusi: «Tieši tāpat kā Vienotība jūs runājat.»

Priede uzskata, ka šāda savstarpējā komunikācija un «politisko simpātiju piedēvēšana laikā, kad jau otrais nozīmīgais NEPLP lēmums netiek pienācīgi skaidrots ne LTV darbiniekiem, ne sabiedrībai, neveicina savstarpēju uzticēšanos».

Ķezbere diskusijas laikā centās pārliecināt LTV darbiniekus, ka šis ir labākais iespējamais variants, un aicināja dot iespēju Eināram Gielam strādāt 100 dienas, un tad vērtēt viņa darbu.

«LTV nav tikai tehnika un budžets. LTV, pirmkārt, ir kolektīvs. Par spīti budžeta trūkumam un tehnoloģiskajai atpalicībai, LTV pērn kļuva par skatītāko kanālu Latvijā, un tas ir tieši komandas nopelns,» uzsver Priede.

«Mums nepārtraukti jāatvaira acīmredzami mēģinājumi vājināt LTV pozīcijas. Šobrīd ir sajūta, ka LTV ir palikta zem sitiena – politiķu diskusijās izskan tādi žurnālistikas neatkarību graujoši apzīmējumi kā «pozitīvās ziņas», gan NEPLP attieksme, gan jaunā valdes priekšsēdētāja publiskie izteikumi rada jautājumus.»

Priede arī uzsver, ka sabiedriskajam medijam nav iespēju meklēt aizstāvību, neraisot aizdomas un pārmetumus par trešo pušu ieinteresētību.

Jaatīzmē, ka 2.aprīlī LTV raidījuma 1:1 noslēgumā tā vadītājs Gundars Rēders skaļi pauda savu viedokli par izmaiņām medija valdē. Pēc tam Giels publiski pauda viedokli, ka viņš, stājoties amatā, notikušo pārrunās ar žurnālistu. Jaunas LTV vadītājs arī neslēpa uzskatu, ka žurnālists pārkāpis ētikas normas.

«Brīdī, kad tiek apšaubīta LTV Ziņu dienesta profesionalitāte, kad ne vien citu mediju profesionāļi, bet arī LTV darbinieki ir pilnīgā neizpratnē par padomes pieņemto lēmumu, un daļa darbinieku ir publiski pauduši apņēmību pamest darbu LTV gadījumā, ja tiks atlaists Gundars Rēders, par šīm lietām ir jārunā skaļi,» uzskata Priede.

Latvijas Radio intervijā uzdotais jautājums par to, kā Gielam būs sadarboties ar kolektīvu, kas viņam šobrīd neuzticas, ir ļoti aktuāls, un viņa paša publiskie izteikumi nav veicinājuši uzticību, pauž Priede.

«Kolektīvā sastrādāties būs iespējams, ja viens otram varēsim uzticēties un mūs vienos kopīgas vērtības un kopīgs redzējums par LTV attīstību,» norāda Priede, «tomēr ir skaidrs, ka kritiski svarīgs jaunās valdes uzdevums ir visu darbinieku uzticības nopelnīšana. Mēs vienmēr varam diskutēt par pagātnes kļūdām, par to, kura valde, kad nav pieņēmusi kādu lēmumu. Taču šobrīd ir laiks domāt par nākotni, kuras vienīgais attīstības un izaugsmes garants ir darbinieki, kuri ar savu darbu kalpo sabiedrības interesēm,» norāda Priede.

Giels paudis, ka viņa pirmais darbs LTV būs iekšējā audita veikšana, lai saprastu iespējas optimizēt sabiedriskā medija finansējumu un ieguldīt vairāk līdzekļu tehnoloģiju uzlabošanā. Giels no amata negrasoties atkāpties, jo ir pārliecināts, ka ar pienākumiem valdē tiks galā.

TV24 raidījumā Uz līnijas pie žurnālista Imanta Frederika Ozola Giels parādīja, ka viņam īsti nav priekšstata par to, kā sauc viņa jauno darba vietu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) publiski pauda viedokli, ka «hibrīdkara apstākļos jebkurš nesaprotams un vāji pamatots lēmums, kas grauj uzticību sabiedriskajiem medijiem un to uzraugiem ir skatāms arī drošības kontekstā.»

Kā ziņots, NEPLP marta nogalē nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.

Vēlāk Ķezbere atzina, ka par Juhņēvičas kandidatūru LTV valdes vadītāja amatam nav atbalstījusi, jo viņa būtu sieviete, kurai būtu pakļauti divi vīrieši.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu. LŽA uzskata, ka NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst konkursa nosacījumiem un augstajām amata prasībām. «Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu,» pauda asociācijā.

Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus. Savukārt Jaunā Vienotība paziņoja, ka NEPLP rīkotajā LTV valdes konkursā saskatāms likuma pārkāpums. Citi politiķi gan norādījuši, ka Saeimai nav tiesību lemt par LTV valdes konkursa rezultātiem.

Tikmēr pati Ķezbere pavēstījusi, ka politiķi var paust savas domas, taču NEPLP neatkāpsies no sava lēmuma par LTV vadības izvēli.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas