Profesionālis: Pirts ir kaut kas daudz vairāk par jautru prātu un kailām miesām

Maģiska miera sajūta. Latvijas dabas smarža, bērza, ozollapu, kadiķu, egļu un priežu pieskārieni ādai. Smaržīga tēja, kas domās aizved uz saulainu pļavu. Mirklis, kad aizklīst visas sliktās domas. Var dzirdēt, kā sprakšķ ogles. Miers. Mazā ainiņa tikai ir mazs ieskats tam, kādu labsajūtu var iegūt, ejot pirtī. Šīs nedēļas chillpill.lv saruna ar sertificētu pirtnieku un SPA masieri Jāni Zustrupu, kurš pastāstīs par to, kāpēc cilvēkam ir nepieciešama pirts, par savu pieredzi Pirts skolā, kā arī dos vērtīgus padomus, lai pirts apmeklējums būtu baudāms un sniegtu piepildījumu miesai un garam.

Kā ierasts, sāksim ar iepazīšanos, sarunā vairākkārt tiks pieminēta Jāņa sieva Lienīte, jo arī viņa ir sertificēta pirtniece. Jānis un Lienīte Zustrupi – partneri gan dzīvē, gan darbā. Tā teikt, uz viena viļņa, abi ir profesionāli pirtnieki nu jau piecus pilnus gadus. «Jā, jau piecus gadus tā ir mūsu ikdiena – sniegt cilvēkiem labsajūtu caur pirti, masāžām, pieskārienu, dabu.»

Noteikti jājautā, kā radās ideja par šādas profesijas izvēli? Jānis atklāj, ka līdz 2014.gadam, kad laulātie abi iestājās Pirts skolā, iepriekš nebija bijusi darīšana ar pirti, sakot Jāņa vārdiem. «Man pirts līdz tam bija asociējusies vien ar ballītēm, sieva gan darba pasākuma ietvaros reiz bija bijusi pie pirtnieka, taču tā bija arī vienīgā pieredze.» Jānis un Lienīte ir ne vien mācījušies Pirts skolā, bet arī ieguvuši kvalifikāciju kā SPA meistari. 

Dzīvē pienāk mirklis, kad kaut kas ir jāmaina. Uzdrošināšanās noved pie dzīves piepildījuma

Jānis pirms iestāšanās Pirts skolā vairākus gadus vadīja mazumtirdzniecības uzņēmumu. «Tā bija pastiprināta spriedze un stress, es sapratu, ka šāds dzīvesveids mani neapmierina. Sapratu, ka nepieciešams kaut ko mainīt, bet ko, kur un kā – nebija ne jausmas.» Vienīgais Jāņa uzstādījums bijis, ka viņš vēlējās tādu darbu, par kuru ir 100% atbildīgs pats, ka viss ir atkarīgs tikai no paša Jāņa.

«Patiesībā tai mirklī notika daudz likumsakarības, kāpēc mēs iestājāmies Pirts skolā, un tajā brīdī nebija skaidrs, ka tā būs profesijas maiņa, sākotnēji tā bija ideja par dzīvesveida maiņu. Kas attiecas uz mani, ja reiz esmu savu laiku un līdzekļus kaut kur ieguldījis, respektīvi, Pirts skolā, tad zināju, ka savā dzīvē to arī likšu lietā,» mērķtiecīgi saka Jānis.

Turpinot viņš stāsta: «Kad iestājāmies skolā, es ļoti ātri aizgāju no sava darba. Tas bija laiks, kad pavisam negaidīti pārcēlāmies no pilsētas uz laukiem. No tā brīža arī darbojos šajā sfērā.»

Sieva un vīrs – abi pirtnieki

Un tik interesanti, ka gan vīrs, gan sieva – abi ir pirtnieki. Kā klienti izvēlas, pie kura vērsties? «Sāksim ar to, ka jebkurš meistars, kurš individuāli strādā ar cilvēku, katram ir cita tehnika, rokraksts un savs klients. Katrs jau pats jūt, pie kā vērsties un kurš sniegs tās sajūtas, kuras cilvēkam nepieciešamas. Mēs klientus nedalām, viņi paši izvēlas. Darba struktūra mums ir līdzīga, bet «rokraksti» atšķiras.»

Jānis vairākkārt pieminējis vārdu rokraksts, tad kāds ir viņa rokraksts, bet kāds – sievas Lienītes? «Mans jājamzirdziņš pirtī noteikti ir nedaudz lielāks karstums, nedaudz smagāks darbs ar ķermeni (ar muskuļiem, kompresēm, ar izkustināšanu), savukārt Lienītei vairāk ir apčubināšana, lutināšana. Katram ir kaut kas savs vajadzīgs.»

Pieci gadi jau ir kāds laiks, kad var arī izkristalizēt dažādus jautājumus, piemēram, vai cilvēki izvēlas pirts rituālu, jo jūt tā nepieciešamību vai, piemēram, vairāk tās ir dāvanas. Cik cilvēki ir izzinoši par pirts rituāliem, tā ir izklaide vai tomēr pamatots lēmums? Jānis komentē: «Klientu kategoriju ir diezgan daudz. Pirts, ja drīkst tā izteikties, kļuvusi par modernu lietu pēdējos gados, tā atdzimst un iemanto savu popularitāti. Citi vēlas izmēģināt, citiem tas ir nepieciešams veselības uzlabošanai.»

Tomēr reizē Jānis min, ka pakalpojums pie profesionāla pirtnieka nav lēts prieks, «tas ir laikietilpīgs, smags un grūts darbs, attiecīgi arī maksā. Mūsu sabiedrībā nolikt 150–200 eiro par pirtošanās dienu, ne katrs to var ik nedēļu.» Protams, ka liela daļu klientu sastāda arī tie, kuriem pirts uzdāvināta kā dāvana, piemēram, jaunlaulātie vai vedēji.

Pirts skola – kā iegūt pirtnieka sertifikātu?

Nevaram arī palaist garām pirtnieka stāstījumu par pašu Pirts skolu jeb – kā Latvijā var iegūt šādu sertifikātu? Uzreiz nepieciešams atzīmēt, ka Lienīte un Jānis ir Latvju pirts un SPA asociācijas valdes locekļi. Abi aktīvi piedalās dažādos procesus,  viens no tiem ir – pirtnieka profesijas standartu izstrāde. «Galvenā doma ir, lai visā Latvijā ir viena vienota sistēma, jo šobrīd Latvijā ir profesija pirtnieks, bet profesija kā tāda nav reglamentēta.»

«Ir ļoti daudz skoliņas, lielākas un mazākas, tāpat ir meistari, kuri veic pirtnieku apmācību, bet ne pēc vienotas apmācības, līdz ar to katrs apmāca pirtniekus pēc sava redzējuma un zināšanu bāzes, tas nozīmē, ka mēs nevaram runāt par vienotu līmeni. Visiem ir taisnība, bet viena skeleta nav.»

Jānis un Lienīte absolvējuši Pirts skolu SIA, kurai ir akreditēta programma, taču tā nav piesaistīta standartam, viņš skaidro.

Ļoti bieži pirts rituālam piesaistīta tieši veselības uzlabošana. Tik būtiski noskaidrot arī to, vai skolā tiek paplašināti apgūts šis lauks, iespējams, ka ne visi cilvēki var iet pirtī. «Cilvēka fizioloģijai un veselībai bija diezgan daudz stundu, kuru laikā mēs apguvām un atsaucām atmiņā lietas par cilvēka anatomiju. Protams, ir ļoti daudz specifisku procesu, kas notiek ar cilvēka ķermeni pirtī, to esmu apguvis ne tikai pie mūsu pašu meistariem, bet arī pie meistariem ārpus Latvijas robežām – Krievijā un Lietuvā. Tomēr, ņemot vērā manu zināšanu bāzi, es teiktu, ka saudzīga iešana pirtī ir piemērota teju ikvienam cilvēkam.»

Cilvēki neizprot, ko īsti nozīmē labsajūta

Uz jautājumu, ko pirts cilvēkam dod, Jānis atbild, ka viena no pamatlietām ir labsajūta, taču «patiesībā labsajūtu lielā mērā cilvēki neizprot». «Labsajūta ir milzīgs resurss, kas mūsdienu cilvēkam ir ļoti vajadzīgs. Tā ļauj atslābināties, noņemt saspringumu. Labsajūta nav kaifiņš uz mirkli, jo patiesībā tā ietekmē cilvēka funkciju dažādos virzienos ilgtermiņā. Tas attiecas gan uz masāžu, gan uz pirti. Pirts to iedod ļoti dziļi un tā pēc tam strādā vēl ļoti ilgi. Labsajūta un psihoemocionālais aspekts ir ļoti svarīgs.»

Ar pilnu raksta materiālu varat iepazīties portālā Chillpill.lv.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

NBS komandiera amatam atkārtoti aicina virzīt ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aicina Valsts prezidentam Egilam Levitam Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā atkārtoti virzīt ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu, informē Aizsardzības ministrija. «Ģenerālleitnants Leonīds...

Lai izkontrolētu jaunos ierobežojumus, policistiem nāksies strādāt virsstundas

Lai izkontrolētu jaunos, papildus ieviestos COVID-19 ierobežojumus, Valsts policijai (VP) nāksies strādāt virsstundas, taču patlaban dienaskārtībā nav jautājums par armijas piesaisti iekšzemē, pastāstīja VP...

Ratass: Igaunijā 2+2 principa neievērošana ir problēma

Pārtikas veikalos Igaunijā netiek ievērots 2+2 noteikums jeb aizliegums pulcēties grupās lielākās par divām personām no vairāk nekā divām mājsaimniecībām, un tas liedz samazināt vīrusa izplatību, norādījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!