bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi, viņaprāt, akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.

Šajā gadījumā īpašs stāsts par Kompetences centriem (KC), kas radīti ar mērķi paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību, norāda Latvijas Universitātes profesors Stratēģiskās pētniecības un vadības centra priekšsēdētājs Andris Deniņš.

Esošajos Ministru Kabineta (MK) noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav definēts konkrēts kontroles mehānisms, kas uzraudzītu pašu KC darbību. Līdz ar to KC visai brīvi un praktiski bez ierobežojumiem var noteikt uzņēmumu maksājumus par vadības pakalpojumiem. 3.oktobrī MK sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi, kas līdz 2021.gadam KC piešķirs finansējumu 63,2 miljonu eiro apmērā jeb katra KC 7,9 miljonus eiro. Zinot ierasto praksi, «projekta vadības» likme varētu sasniegt vairāk nekā 6 miljonus. Rodas jautājumi, vai finansējuma necaurspīdīgums netiek izmantots savtīgu mērķu realizēšanā?

Deniņš klāsta, ka interesanti ir tas, ka 2012.gadā šo jautājumu aktualizējusi Finanšu ministrija (FM), kas, auditā konstatējot vairākus riskus, aicināja atbildīgo valsts institūciju – EM – situāciju risināt. Toreiz veiktais audits atklāja, ka KC pērk pakalpojumus no saviem dibinātājiem, kas ir saistītās personas, tādējādi radot interešu konfliktu. EM pēc iepazīšanās ar auditu solīja veikt grozījumus MK noteikumos. Teorētiski tiem vajadzēja nodrošināt kompetences centru dalībnieku pārbaudes, sekmējot caurskatāmību. Tā ietekmē arī iepirkumi kļūtu publiskāki, un, neskatoties uz pretendentu skaitu, piedāvātās cenas pamatotība būtu jāizvērtē.

Viņš atklāj, ka kopš tā laika uzņēmumu kontrole palikusi stingrāka, taču pašu KC darbība un pakalpojumu iepirkšana netiek vērtēta. Šādi «noteikumi» rada pamatotas aizdomas, ka konkrētie KC netiek kontrolēti, tādējādi var brīvi izvēlēties uzņēmumus, kam piešķirt finansējumu, tostarp noteikt augstu «otkatu» jeb vadības pakalpojumu izmaksas. Šādos gadījumos nereti no uzņēmumiem tiek prasītas lielākas samaksas nekā ir KC administratīvās izmaksas.

«Regulējuma trūkums, pirmkārt, rada pateicīgus apstākļus izmanīgu «konsultantu» darbībai; otrkārt, ES fondu finansējums zināmās aprindās tiek uztverts kā produkts vai pakalpojums, ar kuru var tirgoties. Jau izsenis runāts par nelietderīgu ES fondu naudas apguvi, kas varētu novest pie kopējā finansējuma samazināšanās,» komentē profesors.

Turpinot, viņš pauž: «Vai Latvijas ekonomiskās attīstības dienaskārtībā un sadarbības veidošanā ar ES ir vieta šādām mahinācijām? Ceru, ka jaunais ekonomikas ministrs pēc stāšanās amatā nekavējoties pārskatīs KC MK regulējumu un panāks, ka godīgie un strādīgie nav pakļauti brīvas interpretācijas normām un atsevišķu indivīdu savtīgām interesēm.»

Ref: 225.000.103.2420


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.