bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem un 2018.gadam – par 0,1 procentpunktu.

FM pārstāvji skaidro, ka prognožu paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku pasaules un Eiropas ekonomikas izaugsmi, kas stimulē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstību, ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, kā arī ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi, kas nodrošinājusi spēcīgāku investīciju aktivitātes atjaunošanos un būvniecības nozares kāpumu.

Savukārt atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, kad ekonomikas izaugsmi balstīja galvenokārt privātais patēriņš, nākamajos gados arvien lielāka loma būs eksportam un investīcijām pamatkapitālā. Sagaidāms, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 6,1% un 3,7%, bet investīciju pieaugums sasniegs 11,4% un 8,4%. Tajā pašā laikā privātā patēriņa nozīme ekonomikas izaugsmē nedaudz mazināsies, taču arī patēriņa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši spēcīgi, veidojot 4,8% 2017.gadā un 3,1% 2018.gadā, prognozē eksperti.

Turklāt līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu pieaugumu pasaules tirgū, kā arī ņemot vērā plānotos akcīzes nodokļu paaugstinājumus, no 2017.gada Latvijā būs atsācies patēriņa cenu pieaugums, un gada vidējā inflācija 2017. un 2018.gadā būs 2,8% līmenī, pēc tam nākamajos divos gados pakāpeniski pazeminoties līdz 2,1% 2020.gadā.

Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, gaidāms arī nedaudz straujāks bezdarba kritums, 2017.gadā bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9% un 2018.gadā – līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir attiecīgi par 0,5 un 0,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās FM prognozēs.

Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils un strādājošo skaita pieaugumu ierobežos darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.

Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā palielināsies par 6,5% līdz 915 eiro, un 2018.gadā – par 6,0% līdz 970 eiro. Prognozētais darba samaksas pieaugums gan 2017.gadam, gan 2018.gadam ir par vienu procentpunktu augstāks nekā iepriekšējās prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un aktīvāku starptautiskās tirdzniecības attīstību.

Negatīvie riski savukārt īstermiņā ir mazāk izteikti nekā pozitīvie, tomēr to piepildīšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību vidējā termiņā. Negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un lēnāku nekā plānots ES fondu līdzekļu plūsmu, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu, BNN vēsta ministrijā.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM informē, ka ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, un tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.gadam sagatavošanā ir ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta septiņu mēnešu aktualizētais izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē.

Jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē iekasētie nodokļu ieņēmumi, tālākais izdevumu pieaugums valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguve, īpaši pašvaldību budžetos turpmākajos šī gada mēnešos.

2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,4% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam novērtēto deficīta līmeni, un par 0,7 procentpunktiem zemāks kā likumā Par valsts budžetu 2017.gadam apstiprinātais deficīta līmenis. 2017.gadā bilanci pamatā uzlabo lielāki valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (0,3% no IKP), lielāki valsts budžeta pašu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi (0,1% no IKP), kā arī zemākas iemaksas ES budžetā (0,2% no IKP).

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā (2018.-2020.gadā) ievērojami pieaugs valsts speciālā budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanai. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiks veikta vecuma pensiju pārskatīšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat palielinoties slimības pabalsta saņēmēju vidējam vecumam, vidējā termiņā būs vērojams slimības pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kas veicinās speciālā budžeta izdevumu pieaugumu slimības pabalstu izmaksām.

Vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs tiek plānots papildu finansējums prioritārajām nozarēm. Veselības reformas finansēšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi, izmantojot pieejamās deficīta atkāpes 2017.-2019.gadā, paredzot, ka 2018.gadā papildu finansējums ir 113,4 miljoni eiro un 2019.gadā 149,9 miljoni eiro.

Vienlaikus veselības finansēšanai tiks novirzīti ieņēmumi no VSAOI likmes paaugstināšanas par 1 procentpunktu, kas attiecīgi 2018.gadā ir 85,3 miljoni eiro, 2019.gadā 99,6 miljoni eiro un 2020.gadā 105,5 miljoni eiro.

FM ziņojumā atzīmēts arī tas, ka vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs pie nemainīgas valdības politikas šobrīd ir iekļauti izdevumi arī aizsardzības nozarei, nodrošinot, ka sākot ar 2018.gadu un turpmākajos gados  aizsardzības finansējums ir 2% apmērā no IKP.

Ņemot vērā pieejamās deficīta atkāpes reformām, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2018.gadā ir noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā 0,6% no IKP un 2020.gadā 0,4% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2018.gadā 1,0% no IKP, 2019.gadā 0,9% no IKP, bet 2020.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Ref: 225.000.103.1650


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Iedzīvotāji, to gan nejūt, vienīgais, ko jūt cenu palielinājums!

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.