Prokurors iesniedzis protestu par attaisnojošo spriedumu digitālgeitā

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors 11.janvārī iesniedzis kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas 2021.gada 12.jūlijā pieņemto attaisnojošo spriedumu digitālgeitā, informē prokuratūrā.

Kasācijas protests iesniegts krimināllietā par virszemes digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.–2003.gadā un tā ietvaros AS Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju Kempmayer Media Limited. 2022.gada 22.janvārī prokurors iesniedza arī šī protesta papildinājumus.

Protests tika iesniegts, jo, iepazīstoties ar apelācijas instances tiesas spriedumu, tika konstatēts, ka tiesa nepareizi izpratusi un piemērojusi Krimināllikuma Vispārīgās un Sevišķās daļas normas, kā arī tiesa pieļāvusi būtiskus Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā,

kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma.

Prokuratūrā norāda, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi virkni valsts apsūdzības un arī pirmās instances tiesas norādītos pierādījumus un nav arī motivēti tos noraidījusi.

Lasiet arī: Digitālgeitas virzība. Šķēlem prasa cietumsodu un Šleseram – naudassodu

Turklāt pierādījumi vērtēti tendenciozi, selektīvi un fragmentāri. Pierādījumi vērtēti arī virspusēji un neatbilstoši to saturam, uzsver prokuratūrā.

Tiesa arī nekritiski vadījusies no pašu apsūdzēto deklaratīvām liecībām, nepamatoti piedodot tām lielāku nozīmi un ticamību nekā pārējiem pierādījumiem.

Tas novedis pie apelācijas instances tiesas absolūti kļūdainiem un pierādījumiem neatbilstošiem secinājumiem par lietu pamatjautājumos, proti, ka apsūdzētie 2002.gada 14.novembrī, slēdzot līgumu ar Kempmayer Media Limited, nav vēlējušies prettiesiski un nepamatoti iegūt DLRTC mantu un nav arī šajā nolūkā izmantojuši viltu, ka apsūdzētie ir rīkojušies DLRTC interesēs, ka līgums bijis DLRTC izdevīgs un nav bijis mākslīgi sadārdzināts un ka apsūdzēto darbības nav radījušas kaitējumu.

Valsts apsūdzības ieskatā, apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi dod pamatu apelācijas instances tiesas spriedumu atcelt pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanās Rīgas apgabaltiesai.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2021.gada 12.jūlijā, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija – tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa – norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. 12.jūlija spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Lietā tika apsūdzēti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Gints Bandēns, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ināra Rudaka, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un Kempmayer Media Limited meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām Kempmayer Media Latvia (Kempmayer) amatpersonām. Bijušajam Kempmayer valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudassodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim – divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam Kempmayer valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudassods 22 790 eiro apmērā.

Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudassods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudassodu 33 540 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudassodu, bet bijušajam telekanāla LNT īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudassodu.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.

AT atcēla spriedumu par visu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstāja spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nebija norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nebija izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi.

AT norādīja, ka mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, norādīja AT.

Tāpat AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.

Iepriekš arī vēstīts, ka nesen izveidotā ELT 21.jūnijā sāka skatīt otro «digitālās televīzijas krimināllietu», kurā apsūdzēti Šķēle un Šlesers, Gulbis un citi, liecina ieraksts tiesu kalendārā.

Lasiet arī: BNN PĒTA | Atskats vēsturē — lai arī jaunie zina, kas ir Šlesers

Lietu skata tiesnesis Vecozols, kurš iepriekš guvis pieredzi kā vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamenta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, jurists Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļā Tieslietu ministrijā un kā nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Viņš arī bijis Saeimas deputāta palīgs, bijis saistīts ar partiju Jaunais laiks, kas vēlāk iekļāvās Vienotībā.

Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais Tet valdes priekšsēdētājs Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts ir arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008.gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp SIA Tet, SIA SIA Hannu Digital un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs noslēgtajiem līgumiem, paziņojumā presei raksta prokuratūra.

Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu SIA Hannu Digital, kā rezultātā SIA SIA Hannu Digital labā tika iegūti Tet finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā,

tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu.

Zelčs, neatklājot apsūdzēto vārdus, iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu SIA Hannu Digital.

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums Tet nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas