PTAC brīdina: Neuzķeries uz aicinājumiem «gūt vieglu peļņu»

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis vairākas patērētāju ziņas ar lūgumu pēc palīdzības, jo ir uzķērušies uz dažādām krāpnieku shēmām. Nereti pēc vienas summas iemaksas tiek pieprasītas papildus iemaksas un, cerot uz peļņu, patērētāji pat aizņemas no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, stāsta PTAC.

Centrs vēlas atgādināt, ka, lai ieguldījumu sabiedrība vai finanšu instrumentu tirgus dalībnieks varētu sniegt pakalpojumus Latvijā, tam ir vai nu jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja un jābūt reģistrētam FKTK mājaslapā, vai jābūt reģistrētam FKTK vietnē kā pakalpojumu sniedzējam no Eiropas Ekonomiskās zonas. Taču gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs nav saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus, pastāv liela iespēja, ka tas ir izveidots krāpnieciskos nolūkos.

Paļaujoties uz vilinošiem piedāvājumiem un nododot šādai tīmekļa vietnei savus personas datus patērētāji riskē ne tikai zaudēt ieguldītos līdzekļus, bet arī pakļaut sevi agresīviem telefona zvaniem un pat draudiem.

Kā piemēram, PTAC ir vērsies patērētājs, kurš negodīga, nelicencēta brokera rīcības rezultātā ir zaudējis aptuveni 15 000 eiro. Brokeru kompānija, kurā patērētājs ieguldīja bija reģistrēta Vanuatu Republikā. Savukārt kāds cits patērētājs RAIDO Finanse un Cnv Capital pārstāvju pierunāts investēja 9 000 eiro, pārvēršot tos bitkoinos, pēc tam veicot darbības ar naftas un zelta pirkšanu/pārdošanu nopelnīja 22 000 eiro. Taču uzņēmumi pieprasa 24% samaksu no minētās summas t.i. apmēram 5 400 eiro apdrošināšanai un draud, ka pretējā gadījumā tiks iesaldēta visa nauda un būs jāmaksā soda procenti par katru dienu. Investētā nauda tiks atgriezta tikai pēc apdrošināšanas samaksas.

Ņemot vērā augstāk minēto, PTAC aicina patērētājus neiesaistīties diskusijās, atteikties no nevēlamiem piedāvājumiem, kā arī, ja to pieļauj tālruņu funkcionalitāte, bloķēt šādu zvanītāju tālruņu numurus.

Savukārt, gadījumos, kad tiek saņemti zvani no nezināmiem numuriem, PTAC aicina pievērst uzmanību pirmajiem trim cipariem (Latvija +371), jo bieži tālruņi, no kuriem tiek zvanīts ir ārvalstu (piemēram Lietuvā reģistrēts tālrunis +370). «Atbildot uz šādu telefona numuru, zvanītāji var runāt uzstājīgi, nereti agresīvi un mēģināt Jūs pārliecināt par turpmāku ieguldīšanu, izmantojot neētisku līdzekļus.»

Citu patērētāju pieredze

1. Diemžēl noticēju Delta Capital piedāvājumam un noguldīju naudiņu (minimālo summu 254 USD), lai gūtu procentu ienākumus. Iedrošināja arī kāds raksts interneta vietnē. Bet šobrīd ir tā, ka tas radīja milzīgas problēmas un nav iespējams noslēgt kontu, kā tas bija minēts rakstā, nerunājot par naudas atgūšanu.

2. Esmu ieguldījis Grupeer vairāk nekā 16 000 eiro. Es aizpildīju pieteikumu, ka vēlos izņemt naudu, kad pārstāju investēt, bet viņi to neatgriež.

3. Pētīju internetā investīciju iespējas un saņēmu telefona zvanu, kurā man piedāvāja investēt vērtspapīru tirgū. Zinot to, ka internetā darbojas daudzi krāpnieki, es pievērsu uzmanību, lai tās nav viltus mājaslapas, kā arī netiktu prasīti mani bankas dati. Taču es nepārzināju bitcoin un to, ka nesaņemšu atpakaļ savu naudu. Es domāju ka iepērkos interneta veikalā un gadījumā, ja pirkums neapmierina – es saņemšu atpakaļ iemaksāto naudu (mīnus komisija). Taču tā nenotika. Sākumā man lūdza gaidīt 20 dienas. Pēc tam tika paziņots, ka mana fotogrāfija neatbilst dokumentiem. Viss notika ļoti lēni ar mērķi, lai es aizmirstu par ieguldījumu. Kopumā esmu pārskaitījis 900 eiro, pērkot bitkoinus un ķēde līdz www.bx-markets.com maciņam ir redzama. Šobrīd saziņa ar vietni ir kā «spēle» – es jautāju, ko darīt, bet saņemu atbildes kā, «vēlāk», «nestrādā», «nesakrīt», utt. Šobrīd ir nonācis līdz tam, ka viņi nobloķēja savu Support e-pastu un privāti cenšas tikt no manis vaļā.

«Pārdomā pirms aizņemies ieguldījumu veikšanai riskantos piedāvājumos! Savukārt, ja esi cietis no krāpniekiem, noteikti vērsies policijā,» uzsver PTAC.

PTAC aicina ielūkoties FKTK sagatavotajā informācijā par riskantiem ieguldījumu pakalpojumiem šajā mājaslapā.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Tīri no pieredzes darbam ar policiju un ar internetu rodas tikai viena doma. Valstis šā vai tā arī pelna no šiem noziegumiem.
    Viss vienkāršākais piemērs ir bezdarbība, kuru attaisno ar brīdinājumiem. Jums nozaga maku, mēs brīdinājām. Jūs paslīdējāt un salauzāt roku, mēs brīdinājām. Un tā tālāk.
    Kāda problēma uzrakstīt Eiropas likumu kurš piespiež atdot naudu klientam ja tas nav apmierināts ar servisu. Protams kompānijai jāatstāj mazu daļu par padarīto darbu, bet nu ne jau 12000 eiro. Standartais valsts organizāciju attaisnojums ir, grūti to pierādīt. Neviens arī neceņšas to “pierādīt”.
    Serviss ir tukšais gaiss aizmālēts ar smukiem vārdiem un falšo nopietnību.
    Visiem kuriem ir “grūti pierādīt” novēlu pašiem būt aplaupītiem un saņemtu jauku atbildi. “Mēs tak brīdinājām!”

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas