PTAC: Uztura bagātinātājiem mēdz piedēvēt nepatiesas ārstnieciskas īpašības

Īstenojot uzraudzības projektu un izvērtējot 24 komersantu praksi, piedāvājot uztura bagātinātājus, galvenie pārkāpumi konstatēti saistībā ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) novērojumi.

Tāpat netiek ievēroti normatīvajos aktos paredzētie noteikumi par veselīguma norāžu izmantošanu. Piemēram, tiek izcelts, ka uztura bagātinātājs ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības vai novērst disfunkcijas, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav.

2013.gadā PTAC pastiprināti veica un šogad turpina veikt negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā. Pārbaudes tika īstenots gan tiešsaistes vidē, piemēram, internetā, gan ārpus tās. Pērn kopā tika izvērtēta 24 komersantu īstenotā komercprakse, kur pārkāpumi netika konstatēti tikai 3 gadījumos. Lielākajā daļā gadījumu komersanti pēc PTAC aicinājuma veikuši labprātīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai.

Galvenie pārkāpumi konkrētajā uzraudzības jomā saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi:

• Uztura bagātinātajiem mēdz piedēvēt ārstnieciskas īpašības, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. Piemēram, ka tas spēj labvēlīgi iedarboties uz praktiski visām svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām un/vai novērst pat smagas saslimšanas, piemēram, sirds slimības, vēzi, hepatītu.

• Piedāvājot uztura bagātinātājus mēdz izmantot neapstiprinātas vai neatbilstoši interpretētas veselīguma norādes.

• Izmantotajos komercprakses materiālos, piemēram, reklāmās, patērētājiem netiek sniegta skaidra informācija par to, ka piedāvātais produkts ir uztura bagātinātājs. Tieši pretēji, nereti tas tiek reklamēts vienlaikus ar medicīnas precēm (medikamentiem) vai informācija par produktu iekļauta sadaļā, kas norāda uz ārstniecības līdzekļu piedāvājumu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad paši medicīnas nozares darbinieki (ārsti, farmaceiti), sniedzot informāciju par uztura bagātinātāju, lieto tādus terminus, kā «preparāts», «īdzeklis» vai tamlīdzīgi, un iesaka to lietot noteiktu slimību gadījumos, bet nesniedz skaidru informāciju par to, ka produkts ir uztura bagātinātājs, t.i. – pārtikas produkts.

• Patērētājiem mēdz piedāvāt PVD nereģistrētus uztura bagātinātāji, jo īpaši interneta vietnēs, kas var apdraudēt gan patērētāju tiesības, gan rada riskus sabiedrības veselībai.

Nepatiesas vai neskaidras informācijas sniegšana par uztura bagātinātāju, tostarp neatļautu veselīguma norāžu izmantošana komercpraksē, maldina patērētājus par piedāvātā produkta raksturu, īpašībām un iedarbību uz veselību. Šādas informācijas ietekmē tiek vai var tikt negatīvi ietekmēta ne tikai patērētāja ekonomiskā uzvedība, bet tas var radīt nelabvēlīgas sekas cilvēka veselībai.

PTAC aicina patērētājus būt ļoti uzmanīgus un vērīgus, iegādājoties uztura bagātinātājus. Uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un patiesībai neatbilstoša. Vienlaikus patērētāji aicināti pirms iegādāties konkrētu uztura bagātinātāju pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienestā, jo nereģistrētu uztura bagātinātāju lietošana var radīt riskus cilvēka veselībai. Reģistrs pieejams šeit.

Ref:103.000.103.5070

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas