NASA publicējusi attēlus, kuros redzams, kā pēdējā simtgadē mainījusies Zeme

Neatkarīgi no tā, vai tu tici klimata pārmaiņām vai nē, viens ir skaidrs – mūsu planēta pāris pēdējo desmitgažu laikā ir strauji mainījusies, turklāt tam ir virkne neapstrīdamu pierādījumu.

Pēc Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) datiem globālā temperatūra kopš 1880. gada ir pieaugusi par 0,6° C, turklāt 9 no 10 siltākajiem gadiem reģistrēti pēc 2000. gada. Jūrā un uz sauszemes esošais ledājs strauji kūst, tā apjoms katru gadu samazinās gaisā esošā oglekļa dioksīda daudzuma dēļ, tas ir augstākais 650 000 gadu laikā. Šos faktus ir vienkārši ignorēt vai uzskatīt par safabricētiem, tomēr NASA notvertie un publicētie attēli skaidri parāda to, ka temperatūras paaugstināšanās liek mainīties klimatam.

1. Laika posmā no 1984. gada septembra līdz 2016. gada septembrim Arktiku klājošā ledus daudzums ir krasi samazinājies no 1 859 611 līdz 108 779 kvadrātkilometriem. Kā redzams zemāk esošajos attēlos, kušanai potenciāli pakļautais ledus (baltā krāsā) ir teju vispār pazudis.

2. Ledājs Belinshauzena jūras krastā Antarktikas rietumos samazinās jau vismaz četras desmitgades, lielākoties tas notiek siltajam okeāna ūdenim ietekmējot vietas, kurās ledājs saskaras ar ūdeni.

3. Šie Elsmīras salā, Kanādā, esošie ledāji kopš 2004. gada līdz 2015. gadam ir krietni samazinājušies, lielākais no tiem ir saglabājis tikai 7% tā sākotnējā lieluma, kas fiksēts 1959. gadā, bet mazākais tikai 6% lieluma.

4. Populācijas pieaugums un augošais pieprasījums pēc lauksaimniecībā izmantojamas zemes Nigērā izraisījis Babana Rafi meža, lielākās mežiem klātās teritorijas, samazināšanos laika posmā no 1976. līdz 2007. gadam. Atlikušā meža resursi vēl joprojām tiek plaši ekspluatēti.

5. Par spīti tam, ka Mīda ezers ir viens no pasaulē lielākajiem saldūdens rezervuāriem, tā ūdenslīmenis kopš 2000. gada sarūk, tas viss ilgstoša sausuma un pārlieku mazas snigšanas dēļ. Attēlos redzams, cik krasi laika periodā no 1982. līdz 2010. gadam Mīda ezerā samazinājies esošā ūdens daudzums.

6. Laika periodā no 1984. līdz 2011. gadam mežu izciršana nozīmīgi ietekmējusi Džamari upes piekrastes teritorijas Brazīlijā. Semjuela dambis, kas izveidots 1984. gadā, izraisīja plašu teritoriju applūšanu, un daudziem iedzīvotājiem tādēļ nācās pārcelties uz dzīvi cituviet.

7. Teksasas štatā ūdenslīmeņa krišanās vairākos ezeros nopietni ietekmējusi labības audzēšanu un fermu darbību. Liela daļa Teksasas štata katru gadu ir pakļauta milzīgam sausumam, šogad varasiestādes sausumu pasludinājušas par īpaši bīstamu, šis ir vēsturē sliktākais gadījums, kāds pieredzēts. Zemāk redzamie attēli uzņemti ar viena gada nobīdi.

8. Stipra līšana palielinājusi Volgas upes caurteci, šī upe ir Kaspijas jūras galvenais ūdens ieguves avots. Ūdens daudzums jūrā tik krasi audzis, ka appludinātas piekrastē esošās mājas, kā arī samazinājusies uz vienas no jūras lielākajām salām esošo dzīvnieku populācija. Zemāk redzamajā bildē aplūkojami attēli, no kuriem pirmais uzņemts 1985., bet otrs 2011. gadā.

9. Sausums un zibens 2011. gada aprīlī izraisījis plašus mežu ugunsgrēkus ASV esošajā Okefenokī dabas parkā, liesmas divu mēnešu laikā izpostījušas 1173 kvadrātkilometrus lielu platību (iekrāsots sarkanā krāsā) un labajā pusē esošajā attēlā redzamie dūmi liecina par to, ka liesmas vēl bijušas aktīvas.

10. 2013. gada janvārī krūmu ugunsgrēkus Austrālijā izraisījis ekstrēms sausums un karstums, kuru rezultātā Tasmānijā izdegušas platības teju 600 kvadrātkilometru lielumā. Tika iznīcināti vairāk nekā 40% Dunalijas pašvaldības īpašumu. Labajā pusē esošajā attēlā redzamas uguns skartās teritorijas, kā arī dūmi, kas no tām paceļas gaisā, šis attēls uzņemts vienu gadu pirms kreisajā pusē esošā attēla.

Lai arī daži no šiem salīdzinājumiem nešķiet pārlieku būtiski, ir vērts iedomāties atšķirības, kādas varētu ieviest vel pāris desmitgades.

Avots: viralnova.com

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. VARBUUT ATVEERSIET ACIS!!!
    Lasiet – Ernsts Muldashovs graamatas Dievu pilseetas mekleejumos 3 un naakosho – 4to dalju.
    Tur ir viss – ko agraak mums nedriiksteeja paveestiit.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas