bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Puntulis: Mani biedē tas, ka dažkārt par kultūras centru kļūst lielveikals

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nauris Puntulis

Tas ir milzīgs izaicinājums mūsdienu globālajā pasaulē saglabāt nacionālo identitāti, un pašapziņu tai pat laikā esot laikmetīgiem. Tas ir izaicinājums spēt šo apvienot. Mani biedē tendence, ka dažkārt par kultūras centru kļūst lielveikals, nevis bibliotēka, koncertzāle vai kultūras nams, intervijā BNN pauž Latvijas kultūras ministra amata kandidāts Nauris Puntulis.

«Negribētu, ka mēs kultūru tikai patērējam»

«Laikā, kad aizvien vairāk tiek lietots apzīmējums patērētājsabiedrība, pēc iespējas retāk gribētu šo attiecināt uz kultūras norisēm,» pauž politiķis. Viņš uzsver, ka arī akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā ir: pirmkārt, lai mūsu izcilajiem mūziķiem būtu vieta, kur radīt mākslu un tikai otrkārt, lai mums būtu iespēja baudīt kvalitatīvu mākslu.

«Lai arī pats nu jau 25 gadus esmu LNOB solists, ļoti labi apzinos, cik liela nozīme mūsu nācijas pastāvēšanā ir tieši amatiermākslai, kurā vistiešāk izpaužas nācijas radošais gars. Tādēļ bieži citēju grupas Pērkons Zaļās dziesmas rindu: «Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī še dzīvosim.»»

«Kamēr mums kā nācijai būs iekšējā nepieciešamība radīt, kamēr būsim radoši, nevis vienkārši patērētāji, tik ilgi arī kā nācija pastāvēsim.»

«Strādājot Rīgas domē, novērtēju, ka aizvien no jauna tiek dibināti kori un deju kolektīvi. Tas notiek tik aktīvi, ka pašvaldībai rodas grūtības visiem sniegt noteikumos paredzēto finansiālo atbalstu.» Puntulis skaidro – pēc tam, kad šādi no jauna dibināti kolektīvi likumā noteiktā kārtībā trīs gadus ir darbojušies, piedalījušies skatēs, izpildījuši noteiktos kritērijus un guvuši rezultātus, tie var pretendēt uz pašvaldības finansējumu, tomēr visiem līdzekļu nepietiek, jo atkal un atkal tiek dibināti jauni kolektīvi.

Turpinot runāt par radošumu kā būtisku nācijas iezīmi, Puntulis atzīmē, ka ļoti svarīga ir masveidība ne vien amatiermākslā, bet arī kultūrizglītībā. «Lai mēs varētu papildināt pasaulē mūsu izcilo mākslinieku klāstu un radītu labvēlīgu vidi kultūras attīstībai, mums nepieciešams saglabāt plašu kultūrizglītības sistēmu. Piemēram, pirms 40 gadiem Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā mācījās divi puiši, lai pēcāk strādātu par tautas namu vadītājiem un vadītu amatiermākslas kolektīvus. Pašlaik viens no viņiem ir kļuvis par Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāju – tas ir Egīls Siliņš. Un otrs šobrīd sēž jūsu priekšā kā kultūras ministra kandidāts. Amatiermāksla nereti ir tā vide, kur meklējams profesionālas mākslas sākums.»

«Kultūras ministrijai jābūt līdzsvaroti atbildīgai par visu jomu kopumā – sākot no mūzikas skolas līdz LNOB»

«Mēs, latvieši, savu valsti esam dibinājuši kā kultūras nācija. Mūsu mērķis ir norādīts satversmes preambulas pirmajā teikumā – lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. – Un mans uzdevums ir pie tā strādāt. Patiesībā tas ir iemesls, kādēļ esmu iesaistījies politiskajā darbībā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka mums ikvienam jārūpējas, lai latvieši kā nācija pastāvētu cauri gadu simtiem, un arī man – neatkarīgi no tā, vai dziedu uz skatuves, esmu domes deputāts, vai ministrs,» uzsver Puntulis.

Savukārt runājot par Kultūras ministrijas funkciju kopumā, Puntulis pauž, ka ministrijai jābūt līdzsvaroti atbildīgai par visu kultūras jomu, sākot no kultūras namiem, bibliotēkām, muzejiem, mūzikas un mākslas skolām, teātriem, līdz pat izcilībai – operu un baletu, simfonisko orķestri un jauno koncertzāli. Viņš uzsver, ka ministrijai jāspēj sajust likumsakarības, kas no kā pārtop un kā tas viss ir savstarpēji saistīts, un kā nonākt pie labākā rezultāta. «Es domāju, tas ir kultūras ministra galvenais uzdevums.»

Viņš arī atzīmē, ka politiķiem vajadzētu vairāk ieklausīties citam citā. «Es tiešām domāju, ka, esot kultūras ministra postenī, viena no manām iezīmēm, būs vēlme un spēja ieklausīties citos, tai pat laikā – prasme stingri aizstāvēt savas pozīcijas.»

Finansējums, ko var ņemt ar plašu vēzienu

Pārejot uz tematu par Kultūras ministrijas finanšu lietojumu, topošais ministrs pauž, ka, strādājot Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejā, viņš novērojis:

«Par valsts vai pašvaldības naudu diemžēl joprojām ir tendence uzskatīt – «tā nav mūsējā, to var droši ņemt ar lielu vēzienu».»

Viņš stāsta, ka privātie producenti, kuri riskē ar pašu kapitālu, bieži vien pret pasākumiem izturas krietni atbildīgāk, nekā to dara valsts vai pašvaldība. Puntulis atzīmē, ka viņš vēlētos rūpīgāk izvērtēt finanšu apjomu, ko ministrija piešķir konkrētu kultūras pasākumu organizēšanai.

Šai tēmai pievērst papildu uzmanību mani mudina tas, ka Rīgas domē, vairākus gadus strādājot kultūras projektu vērtēšanas komisijā, nereti ir vērojama tendence uzskatīt, ka pašvaldība ir vieta, kur viegli var paņemt naudu par produktu, kas nemaz to nemaksā. Proti, pret valsts vai pašvaldības naudu var izturēties vieglprātīgāk. Manuprāt, tā nevar rīkoties, ir jābūt lielākam godaprātam gan no finanšu pieprasītāju, gan piešķīrēju puses,» pauž politiķis.

Tāpat topošais kultūras ministrs plāno pievērst lielāku uzmanību valsts dotācijām, ar ko tiek nodrošināts kultūras saturs reģionos – vai vienmēr izmaksas attiecībā pret saturu un rezultātu ir adekvātas. «Protams, [kultūras daudzumu] ir ļoti grūti izmērīt, taču es vēlos pārliecināties, vai tur iespējami kādi uzlabojumi.»

Noteikti jāstrādā pie Kultūras centru likuma pilnveides

Iezīmējot vēl kādus darāmos darbus Kultūras ministrijā, Puntulis runā par Kultūras centru likuma virzību, kuru noteikti vēlas pasteidzināt.

«Jautājums par Kultūras centru likumu vairākas reizes ticis aktualizēts un atkal aizmirsts. Brīdī, kad es Kultūras ministrijā sāku strādāt padomnieka amatā, tas bija atkal nolikts malā, bet man izdevās to aktualizēt.» Toreiz aina bijusi tāda, ka puse kultūras centros strādājošo uzskatījusi, ka šis likums ir vajadzīgs, bet puse šaubījusies par tā nepieciešamību. «Es joprojām pievienojos tiem, kuri uzskata, ka šis likums ir nepieciešams.»

Puntulis skaidro, ka šis likums definē, kas ir kultūras centrs un kas ir tā uzdevumi.

«Daudzviet kultūras centros strādā cilvēki, kuriem ir ļoti attāla saistība ar kultūras procesiem, vienkārši tādēļ, ka nav citu.»

«Bieži vien cilvēki kultūras jomā strādājošie, kuriem nav attiecīgas izglītības, bet ir milzīgs entuziasms, paveic ievērojamas lietas. Likuma ietvaros šiem cilvēkiem būtu jau konkrētas iespējas uzlabot savu kvalifikāciju un profesionāli attīstīties,» stāsta politiķis. «Protams, es nemēģinu teikt, ka tā ir panaceja un šis likums visu atrisinās. Apzinos, tas nav vienkārši, tomēr joprojām uzskatu, ka likums ir vajadzīgs.»

Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā Saeimā Kultūras centru likums tika skatīts pirmajā lasījumā un šobrīd tas atkal ir pie Kultūras ministrijas, lai tajā tiktu veiktas dažādas korekcijas, uzlabojumi.


Pievienot komentāru

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.

Policija izmeklē septiņas lietas par iespējamām nelikumībām saistībā ar OIK

Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Lietuvieši VEF apkaimē tuvākajos gados plāno celt birojus un dzīvojamās ēkas

Lietuvā dibināts uzņēmums iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor un tuvāko gadu laikā šajā rajonā plāno uzbūvēt biroju ēkas un dzīvojamās mājas.

Igaunis vadīs ES Kiberdrošības aģentūru

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra par savu izpilddirektoru izvēlējusies igauņu Briseles funkcionāru Juhanu Lepasāru.

Kariņš: Tā vietā, lai celtu minimālo algu, jāpārskata neapliekamo minimumu

Tā vietā, lai celtu minimālo algu, labāk būtu paaugstināt nepaliekamo minimumu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija pirmajā pusgadā starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,6%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Lagarda atstāj Starptautisko Valūtas fondu ceļā uz ECB vadību

Franču politiķe Kristīne Lagarda, kura pretendē uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatu, ir paziņojusi, ka plāno atkāpties no Starptautiskā Valūtas Fonda rīkotājdirektores krēsla.

Fon der Leienas vietu Vācijas valdībā ieņems iespējamā Merkeles pēctece

Pēc Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas ievēlēšanas par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju viņas krēslu Vācijas valdībā ieņems politiķe, kuru par savu pēcteci izvēlējusies kanclere Angela Merkele.

ATD: Reģionālajos maršrutos pasažieru skaits samazinājies tikai Latgalē

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, un pasažieru skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali.

Ar 29 jaunām mantojuma vietām papildināts UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Paplašinot UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstu, tajā iekļautas 29 jaunas nominācijas kā dabas, tā kultūras mantojuma saglabāšanai, informē UNESCO pārstāve Kitija Balcare.

No 2021.gada elektroenerģijas ražošanas atbalstu apmaksās tikai no valsts budžeta

Ministru kabinets lēmis atbalstīt priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta.

Premjers: Puntulim jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā

Kultūras ministram Naurim Puntulim ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pirmā sieviete amatā – par EK priekšsēdētāju ievēlēta Urzula for der Leiena

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsojumā ar 383 balsīm Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlējuši Vācijas politiķi Urzulu fon der Leienu.

Krievijas opozīcijai liedz piedalīties Maskavas pašvaldības vēlēšanās

Krievijas amatpersonas atteikušas 27 kandidātu reģistrāciju Maskavas pilsētas Domes vēlēšanām. Starp noraidītajiem ir populāri opozīcijas politiķi, un vēlēšanu amatpersonu rīcība tiek nopelta ieilgušā protesta akcijā.

Znotiņas vadībā vērtēs paveikto ar Moneyval ziņojumu

Lai pārstāvētu Latvijas intereses Moneyval veiktajos novērtēšanas procesos, valdība izveidojusi Latvijas delegāciju, kuru vadīs Ilze Znotiņa.

Kuldīgas novadā, iespējams, aizdedzināta prokurora automašīna

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā

Jaunā konservatīvā partija «pauž sašutumu» par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.