Purmalis saskata vairākus klupšanas akmeņus ostu pārvaldes reformai

Ostu pārvaldes reformai ir saskatāmi vairāki klupšanas akmeņi, šādu viedokli intervijā Latvijas Avīzei paudis Ventspils ostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Pārvaldnieks atzīmējis, ka Ventspilī lielākā daļa piestātņu pieder pašvaldībai. «Šobrīd ostas pārvalde pēc juridiskā statusa ir publisko tiesību subjekts, kam, pēc definīcijas, jākalpo visas sabiedrības labumam. Ostu pārvaldības reformas gaitā šo statusu paredzēts mainīt uz valsts akciju sabiedrību – tātad uzņēmumu, kas orientēts uz peļņas gūšanu. Tikko tā notiks, pašvaldība par savu īpašumu varēs prasīt nomas maksu, ko līdz šim prasīt nevarēja. Paredzu, ka tas var būt pamats vairākām tiesvedībām, jo sākotnēji, deviņdesmitajos gados, visas ostu piestātnes piederēja valstij,» sacījis Purmalis, pieļaujot, ka šādu problēmu dēļ deviņos mēnešos ostu reformu nepabeigs.

Kopumā attiecības ar Ventspils politisko vadību viņš vērtējis kā normālas: «Darba darīšanās tikos ar iepriekšējo vadību un tiekos arī ar tagadējo, uzskatu, ka attiecības mums ir normālas.»

Purmaļa skatījumā, kopējai tranzīta politikai Latvijā būtu jāveidojas nevis katrā atsevišķajā ostā, bet vienotā ostu pārvaldē, savukārt pārvaldniekiem vajadzētu būt šīs vienotās politikas īstenotājiem.

Lasiet arī: Linkaits: Loģistikas padomei jāpanāk, lai Latvija Baltijas jūras valstu loģistikas indeksā būtu pirmajā vietā

Lai izlīdzinātu konkurences apstākļus, Ventspils ostas pārvalde iesniegusi valdībai priekšlikumu, lai dzelzceļa tarifs uz Rīgas un Ventspils ostām no robežas būtu pilnīgi vienāds.

«Ja salīdzinām tikai ostu – kraujam vairāk nekā Liepāja, bet daudz mazāk par Rīgu. Rīga tranzītkravu konkurencē vinnē ar to, ka tā ir par 150 kilometriem tuvāk kravu īpašniekiem. Lai likvidētu šo efektu, esam iesnieguši valdībai priekšlikumu, lai dzelzceļa tarifs uz abām ostām no robežas būtu pilnīgi vienāds. Algas un degvielu pārvadātājam tādā gadījumā būtu gatavs kompensēt uzņēmējs,» sacījis Purmalis.

«Kravu turētājs jau neredz atsevišķi Ventspili vai Rīgu – viņš redz Baltijas virzienu kopumā.»

Purmalis izteicies, ka Latvija dažkārt ekonomiski zaudējot no pārliekas paklausības. «Piemēram, Baltkrievijas kālija sāls uzņēmums tagad ir sankcionēts? Jā! Bet Klaipēdā to krauj tāpat, jo – «mums ir vecais noslēgtais līgums»! Kas notiek pie mums? Sankcijas skar minerālmēslus vai naftu – Latvijas bankas uzreiz paziņo, ka divu nedēļu laikā jāpārtrauc jebkādas attiecības ar sankcionēto valstu uzņēmumiem, jo tas esot riska segments. Latvija vienmēr ir pārāk paklausīga, bet lietuvieši turpina tirgoties. Te tad arī jautājums – vai tikai mūsu ostas un kravu termināļi ir vainīgi pie radušās situācijas?» situāciju iezīmējis ostas pārstāvis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas