bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 22.08.2018 | Vārda dienas: Rudīte, Everts
LatviaLatvija

Radikālo islāmistu grupējumos iesaistījies arī Latvijas iedzīvotājs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULīdz šim ziņu par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos islāmistu radikālos grupējumos nebija, tomēr nu arī Latvija ir starp tām valstīm, kuras iedzīvotāji karo teroristu rindās.

Drošības policijai ir zināms vismaz viens Latvijas iedzīvotājs, kurš jau vairākus mēnešus atrodas Sīrijā. Vēl vairāki ir interesējušies par šādu iespēju, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Daudzu Eiropas valstu drošībnieki uztraucas, ka aizvien vairāk mūsu reģiona iedzīvotāju dodas karot pie teroristiem Sīrijā un Irākā. Piemēram, no Zviedrijas konflikta zonā esot aptuveni 300 cilvēku. Dažus karotājus atklājusi arī Igaunijas drošības policija. Dānijā teroristi pat pamanījušies saņemt ievērojamus valsts pabalstus, laikā, kamēr ar ieročiem rokās karoja Tuvajos austrumos.

Dāņu karikatūrists Kurts Vester-gards pirms deviņiem gadiem publicēja pravieti Muhamedu izsmejošu zīmējumu, kas musulmaņu valstīs izraisīja milzu neapmierinātību. Tika dedzināti Dānijas karogi, uzbrukts dāņu vēstniecībām. Šo gadu laikā Dānija uzņēmusi daudz bēgļu no musulmaņu valstīm. Šogad vien no Sīrijas ieradušies 20 tūkstoši cilvēku. Tā ir aptuveni Tukuma izmēra pilsēta.

Socioloģiskajās aptaujās dāņi savas valsts drošībai kā galvenos min migrācijas draudus, kas līdzi nes arī radikālo islāmu un teroristu aktivitātes. Pieaugusi pašu dāņu vēlme karot Islāma valsts un citu radikālo grupējumu rindās, ko daudzi vietējie uztverot par sava veida eksotiku un piedzīvojumu.

«Dāņu drošības policijai ir zināms par simts dāņiem, kas ir piedalījušies Islāma valsts bruņotajās cīņās. 16 dāņi ir gājuši bojā, 28 ir atgriezušies atpakaļ no cīņām. Un šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir – ko darīt? Kā aizkavēt dāņu radikalizēšanos, kā aizkavēt, ka viņi dodas uz Tuvo Austrumu konflikta rajoniem, vai arī Ziemeļāfrikā, lai kur arī tas nenotiktu. Viens šokējošs atklājums ir, ka Dānijas musulmaņi, kuri ir piedalījušies Islāma valsts karadarbībā, tajā pašā laikā saņēmuši dāņu sociālos pabalstus, kas ir diezgan iespaidīgi,» stāsta Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš.

Latvijā līdz šim nebija ziņu par islāmistu radikāļu atbalstītājiem. Tomēr raidījumam zināms, ka vismaz viens Latvijas iedzīvotājs ir devies uz Sīriju un tur karo jau vairākus mēnešus. To apstiprina arī Drošības policija. «Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bruņotajā konfliktā Sīrijā ir iesaistījies viens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir pievienojies grupējumiem, kas cīnās pret Sīrijas valdošo režīmu. Vienlaikus ir identificētas arī atsevišķas personas, kuras ir izrādījušas interesi iesaistīties šajā konfliktā. (…) Drošības policija arī aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir informācija par personu plāniem doties uz Sīriju vai citiem konfliktu reģioniem nolūkā iesaistīties tur vardarbīgās aktivitātēs, informēt par to Drošības policiju,» raidījumam norāda policijā.

Drošības policija un arī Iekšlietu ministrija pārmet likumu veidotājiem, ka nav izdarīts solītais, lai teroristu atbalstītājus no Latvijas varētu sodīt krimināli. Septembrī skaļi izskanēja ziņa par trim nacionālboļševikiem no Ludzas, kuri videointervijās internetā lepojās, ka karo pret Ukrainas karaspēku. Tolaik par nepieciešamību ātri mainīt likumus aktīvi izteicās premjere un citas augstākās amatpersonas. Bet joprojām plānotie grozījumi ir iestrēguši saskaņojumos starp vairākām ministrijām. Iekšlietu uzraugi pārmet Nacionālās apvienības vadītajai Tieslietu ministrijai nevēlēšanos rīkoties ātri un izlēmīgi.

«Es ļoti ceru, ka arī kriminālās atbildības jomā atbildīgā – Tieslietu ministrija – izrādīs aktīvāku politisko gribu šajā jautājumā, jo līdz šim iesaiste šajā politiskajā virzībā nav bijusi tik akūta un tik raita, kā mums gribētos. Jo mums un Drošības policijai šķiet, ka būtu diezgan steidzami un kvalitatīvi jāstrādā pie šīs likumdošanas,» teic Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Iekšlietu ministrija iesaka mainīt Krimināllikumu, lai varētu krimināli sodīt Latvijas iedzīvotājus, kuri iesaistās bruņotos konfliktos ārvalstīs. Būtu jāierobežo arī iespēja izplatīt kara propagandu. Šobrīd radikāļi jaunos kaujiniekus vervē internetā, kur var uzzināt, kā sagatavoties braucienam, ar ko kontaktēties un kā nokļūt konflikta zonā. Pēc tam jauniņo jau uz vietas apmāca treniņnometnēs un sūta karot. Īpašu draudu viņi rada atgriežoties un cenšoties vervēt sekotājus.

«Lai mēs viņus varētu paturēt šeit un nelaist uz šīm valstīm – tās būtu tādas preventīvas darbības kā pasu aizturēšana, izceļošanas aizliegums vai kādas citas piespiedu darbības, kas viņiem liegtu doties uz to valsti, ja Drošības policija izlūkošanas veidā jau būtu uzzinājusi, ka tas, iespējams, notiks. Mēs vēlamies vērsties ne tikai pret to, ka viņi dodas, bet pret to, ka viņi vervē citus cilvēkus, piesaista finansējumu, un tā ir vēl viena no nepieciešamajām lietām, kas būtu jāattīsta,» skaidro Siliņa.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga sarunā ar raidījumu saka – vienlīdz bīstami Krievijas agresijai Ukrainā ir draudi, ko Eiropai rada musulmaņu teroristu grupējumi. Ja līdz šim tie Latvijai nav pievērsušies, tad viss var mainīties mūsu valstij kļūstot par prezidējošo Eiropas Savienībā. «Mums draudi, starp citu, nāk un potenciāli tie var nākt arī no musulmaņu pasaules, kas ir deklarējusi tādu kā svēto karu pret Eiropu. Šobrīd gan to fokusējot uz zināmām valstīm, kuras uzskata par pietiekami aktīvām Sīrijas un apkārtnes valstu situācijā, bet tad, kad būsim Eiropas prezidējošā valsts, mēs simboliski pārstāvēsim arī Eiropu, un jebkādi musulmaņu terorisma akti, kas būtu naidīgi Eiropai, potenciāli varētu arī šeit notikt,» saka bijusī Valsts prezidente.

Ref: 102.000.102.8799


Pievienot komentāru

Zviedrijā pēc sadursmes ar putnu avarē iznīcinātājs

Zviedrijas dienvidos avarējusi kara lidmašīna, kas kilometra augstumā nelaimīgi uzdūrusies putnam, tā pavēstījuši Zviedrijas Bruņotie spēki.

PVD kādā dzīvoklī Dzelzavas ielā izņem vairāk nekā 30 kaķus

Pārtikas un veterinārais dienests kādā dzīvoklī Rīgā, Dzelzavas ielā izņēmis 28 pieaugušus kaķus un četrus aptuveni nedēļu vecus kaķēnus, jo to saimniece nespēja par dzīvniekiem parūpēties, un dzīvnieku skaits dzīvoklī pārsniedza pieļaujamo, informē dienestā. 

KNAB piecu gadu laikā komandējumiem plāno tērēt 42 000 eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs komandējumiem piecu gadu laikā plāno tērēt 42 000 eiro, norāda birojā.

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas Saskaņa, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Olas varēs piegādāt arī mazumtirgotājiem

Valdība otrdien, 21.augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus prasībās olu apritei nelielā apjomā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā gada griezumā palielinājies par 4,8%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, ir palielinājies par 4,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7%, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2%.

Ilvess: «Brīvība nav pasīvs stāvoklis, tā ir griba un rīcība»

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess 27.gadadienā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas atgādinājis tautiešiem, ka brīvību var klusi pazaudēt, ja to uztver par nemainīgu stāvokli, kas neprasa rīcību tās labā.

Pāvests atzīst, ka baznīca «ilgi ignorējusi» bērnu seksuālās izmantošanas problēmu

Pāvests Francisks pirmdien, 20.augustā, lūdza piedošanu par bērnu seksuālās izmantošanas skandāliem katoļu baznīcā, atzīstot, ka upuru sāpes «pārāk ilgi ignorētas, par to klusēts un tās noklusētas».

Policistu algas Igaunijā izdevies palielināt, samazinot štatus

Igaunijas pilsētu ielās Policisti šobrīd redzami mazāk nekā līdz 2015.gadam, kad, lai uzlabotu darbinieku motivāciju un atalgojumu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nolēma samazināt štata vietu skaitu.

Ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20.augusta plkst. 6.30 līdz 21.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 55 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu un 39 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Rīgas dome: Vairāku atkritumu apsaimniekošanas zonu izveide neļautu garantēt visiem vienādu cenu

Pilsētas sadalīšana vairākās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās neļautu garantēt vienādu pakalpojuma cenu visiem pašvaldības iedzīvotājiem, pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Lielbritānija aicina ES, ASV plašāk vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku

Lielbritānija nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm sodīt Krieviju ikreiz, kad tā pārkāpj starptautiskās normas, un saskaņoti ieviest plašākas sankcijas pret Maskavu.

Iecelta jauna RB Rail padome; Lietuva nomaina vienu no saviem pārstāvjiem

Lietuvas akcionāram atsaucot vienu no saviem pārstāvjiem AS RB Rail padomē, dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājiem iecelts jauns padomes sastāvs, informē RB Rail.

Ukraiņu režisora bada streiks Krievijas cietumā turpinās 100 dienas

Ukraiņu kinorežisors Oļegs Sentsovs jau 100 dienas ievēro bada steiku, būdams ieslodzīts cietumā Krievijas ziemeļos, jo ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskām darbībām pret Krievijas varasiestādēm Krimā.

Kaimiņvalstu dienesti uzlabos prasmes sniegt palīdzību ēku sagrūšanas gadījumos

No 21.augusta līdz 23.augustam Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, norisināsies Latvijas un Lietuvas operatīvo dienestu lauka mācības, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Iespējams, pārtrauks recepšu medikamentu pārdošanu pa daļām

Saistībā ar Eiropas Savienības regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem.

Akciju biržas piedzīvo kāpumu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien, 20.augustā, pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji.