bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Radzobe par popkultūru: Tam, ka cilvēki televīzijai uzticas, ir vēsturiska nozīme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Uz to, kā popkultūra ietekmē sabiedrību, jāskatās no divām pusēm. Pirmkārt, stāsts ir par to, kā sabiedrība ietekmē popkultūru – tas, ko mēs redzam vai dzirdam, noteikti vismaz daļēji atspoguļo jau eksistējošu sabiedrību. Otrkārt, ja radītie produkti ir ļoti ietekmīgi, tie iespaido – nosliec sabiedrības pārdomas vai darbības vienā vai otrā virzienā, jo parādījušas ko tādu, ko iepriekš sabiedrība varbūt nav redzējusi, lietas, kas tiek uzskatītas par marginālām,» sarunā ar BNN pauž teātra kritiķe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Zane Radzobe.

Ko populārā kultūra pasaka par sabiedrību?

«Tā kā popkultūra ir kultūra, kas radīta, lai to patērētu pēc iespējas plašs sabiedrības loks, tad, manuprāt, populārās kultūras produktu veidotāji ļoti cenšas saprast, kas sabiedrībā ir svarīgs un ko sabiedrība grib redzēt. Lai gan domāju, ka pat svarīgāk ir tas, ko caur populārās kultūras darbiem pasaka par sabiedrību,» atzīmē docente.

Radzobes pētnieciskajās interesēs iekļauti arī kultūras komunikatīvie aspekti, tāpēc docente taujāta par to, kā, viņasprāt, tiek izvēlētas tēmas, kas tiek pēcāk apspriestas populārajā kultūrā – kino, teātrī, televīzijā u.c. «Protams, ka ceļi ir dažādi. Jāmin arī tas – ja kaut kur kaut pasaulē kāds formāts veiksmīgi darbojas, tad dažādās citās kultūrās izmēģina to pašu. Šeit jāmin adaptētie seriāli, šovi, kas nonāk mūsu redzeslokā. Populārā kultūra jau ļoti netiecas izdomāt kaut kādas jaunas lietas, tā tiecas to, kas ir veiksmīgs, izmantot ilgi un pamatīgi aptvert visu tirgu.»

Turpinot, viņa saka: «Otra lieta, ja mēs runājam par oriģināliem vai oriģinālākiem produktiem, tad māksliniekiem – jo arī populārās kultūras radītājus un producentus var saukt par māksliniekiem – īpaši tad, ja viņi to dara ļoti labi, ir jāpiemīt intuīcijai, jāpiemīt spējai prognozēt un uzminēt.»

Teātra kritiķe norāda, ka reizēm populārajā kultūrā darbojas racionālāks un matemātiskāks piegājiens, mēģinot izrēķināt, kas ir tas, kas sabiedrību tagad varētu interesēt.

Popkultūra kā instruments

«Nepārprotami popkultūra ir instruments, ar kā palīdzību var noturēt sabiedrības uzmanību, pievērst uzmanību kādām sociālām problēmām,» saka Radzobe. Sarunas laikā tuvāk tika apspriests sociālais raidījums Caur ērkšķiem uz.., tāpēc radās jautājums docentei, kā viņa raugās uz to, ka caur šāda veida realitātes šovu tiek atainotas sociālas problēmas, konkrēti šajā gadījumā – vardarbība pret sievieti.

Komunikācijas speciāliste komentē: «Realitātes šovu pēc definīcijas veido divas daļas, un viena no tām ir šovs. Skaidrs, ka šovs ir uzvedums, jo produktam ir jābūt izklaidējošam, jāpiesaista sabiedrības uzmanība. Citreiz pat tiek rakstīti scenāriji, un skatītājs to ne vienmēr zina. Tikmēr otra daļa ir saistīta ar realitāti – tā sniedz iespēju caur šovu ieraudzīt tādus cilvēkus, kādus mēs varbūt savā ikdienas dzīvē neredzam un nepazīstam. Tāpēc šovam kādā mērā ir jābūt saistītam ar realitāti.»

Apspriežot raidījuma galveno ideju, docente saka: «Visi zina, ka vardarbība eksistē, bet, ja jums noliek priekšā reālu cilvēku, kurš stāsta par savu pieredzi, skatītāji ierauga detaļas, tad piepeši mēs visu uztveram daudz emocionālāk. Problēmas vairs nešķiet teorētiskas, tādas, kas uz mums neattiecas, bet kļūst, ja tā var teikt, mūsu uztverē īstas.»

Jautāta, vai šāda veida šovi, kuru centrā ir kāda sociāla problēma, var kaut ko mainīt ilgtermiņā, Radzobe atbild: «Jautājums ir par to, cik satricinošs raidījums ir, un vai tam seko kādas sabiedrības rīcības. Tas, manuprāt, vairs neattiecas uz realitātes šoviem, tā nav šo šovu funkcija – izmainīt sabiedrību. Bet, ja šovs, aktualizējot kādu problēmu, piemēram, palīdz sabiedriskām organizācijām vākt līdzekļus vai mēģināt izmainīt likumdošanu, vai runāt ar pašvaldībām, tad tam ir nozīme.»

Lai paskaidrotu savu ideju par šovu ietekmi uz sabiedrību, Radzobe min: «Man gan ir specifiskāks piemērs no Amerikas realitātes šoviem – Keitlīnas Dženeres (Caitlyn Jenner) gadījums. Protams, ka Amerikā bija transeksuāli cilvēki arī pirms tam. Bet ņemot vērā to, ka viņš vai viņa ir saistīta ar Kardašjanu ģimeni, kas ir milzīgs brends un viņi nemitīgi parādās preses slejās, tad fakts, ka slavens cilvēks ir transseksuāla persona, padara ar transseksuālismu saistītās sociālās problēmas daudz redzamākas.»

Viņa piebilst arī to, ka tagad visiem ir viedoklis par to, «tas parāda, ja slavens cilvēks ir šīs problēmas centrā, tas aktualizē šo problēmu.»

Kritiskā domāšana: Cik patiess ir tas, ko mēs redzam televizorā?

Docente uzsver – tam, ka cilvēki televīzijai kā medijam uzticas, ir vēsturiska nozīme. «Pašos televīzijas pirmsākumos nebija iespējama montāža, viss notika tiešraidē un cilvēkiem bija sajūta, ka viņi paši ar savām acīm redz to, kas notiek, tā it kā viņi būtu klātienē. Televīzija, protams, ļoti ātri attīstījās. Pavisam drīz kļuva iespējams montēt, līdz ar to – izmainīt saturu un vērienīgi manipulēt ar skatītājiem. Taču uzticība lielā mērā palika. Mēs vienkārši ļoti uzticamies savai redzei. Ne velti saka – redzēt savām acīm.»

Turpinot, viņa saka: «Tas, ka mēs skatāmies ekrānā, skatītājiem ne vienmēr nostrādā kā realitātes filtrs. Ne visi skatītāji ekrānu jūt. Tāpēc cilvēkus nepieciešams izglītot, jo mediji šobrīd ir spējīgi ļoti lielā mērā manipulēt ar informāciju. Cilvēkiem ir jāizvērtē, ko viņi redz.»

Nobeigumā gan teātra kritiķe atzīmē: «Atgriežoties pie realitātes šoviem, vārdu salikums jau vien pasaka tā īpatnību – šīs divas daļas – realitāte un šovs. Mēs jau nekad līdz galam nevaram noteikt, kur ir šī robeža starp realitāti un šovu. Tāpēc tas vienmēr ir jāizvērtē. Manuprāt, veselīgāk realitātes šovus būtu skatīties kā mākslas darbu, kas ir veidots no realitātes fragmentiem, bet nav pati realitāte.»

Ref: 225.000.103.3029


Pievienot komentāru

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»