bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Raidījumā: ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Kontrolēta pašlikvidācija» – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām, atzīmē Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma de facto žurnālisti.

Raidījumā vērtē, ka komisijai bija jāspēj nobalansēt uz šauras takas starp diviem grāvjiem: aizdomām par bankas izlaupīšanu maksātnespējas procesā no vienas puses un bažām par iespējamu netīrās naudas nekontrolētu aizplūšanu no otras. Taču pagaidām gan nav droši zināms, ka tas ir izdevies, norāda de facto.

Paziņojot par atļauju ABLV bankai sākt tās pieteikto pašlikvidācijas procesu, FKTK vairākkārt uzsvēra, ka tā būs kontrolēta pašlikvidācija. Vārds «kontrolēta» te neesot nejauši, apgalvoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Klasiska pašlikvidācija būtu tāda, ka akcionāri nolemj, ieceļ likvidatorus un faktiski, nodrošinot finanšu rādītājus, pabeidz procesu un svītro uzņēmumu no Uzņēmumu reģistra. Šajā gadījumā šis process būs tālu no tā.»

Šis esot netipisks gadījums, jo virs bankas ieceltajiem likvidatoriem būs ļoti liela kontroles virsbūve, skaidroja Putniņš, vienlaikus arī norādot, ka kontrole nebūšot pārmērīga: «Es domāju, arī nekādi pārspīlējumi nebūs, jo mums nav vajadzīga kaut kāda tāda absolūti ekstensīva pieeja: tur, teiksim, kontrolēt, kontrolētājus kontrolēt un tā tālāk. Būtiski ir, lai tas, kas tiek izdarīts, tiek izdarīts kvalitatīvi, un mums ir pārliecība, ka atlīdzināts tiek tiem noguldītājiem, kuriem tiešām nav problēmas ar AML [naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru].»

Lai gan oficiāli lēmuma ilgo pieņemšanu FKTK skaidro ar pacietīgu un rūpīgu ekspertu darbu, Putniņš nenoliedza, ka viņam vajadzēja diskutēt arī ar politiķiem, lai pārliecinātu tos par komisijas viedokli. De facto novēroja, ka pēdējās nedēļās Putniņš bieži viesojās Ministru kabinetā. Piemēram, vēl otrdien, 12.jūnijā, dažas stundas pirms pašlikvidācijas atļaušanas viņam bija tikšanās ar premjera Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītāju Māri Krastiņu.

De facto norāda, ka premjers noliedz, ka starp banku uzraugu un valdību bijušas kādas domstarpības: «Jautājums drīzāk bija par uzraudzības mehānisma nodrošināšanu, jo, pieņemsim, ja Putniņa kungs būtu jau iznācis ātrāk, pirms šis mehānisms ir ne tikai izveidots, bet arī saprotams man, saprotams valdības ministriem, ko es esmu arī regulāri informējis, saprotams, arī mūsu sabiedrotajiem [no ASV], ar ko es iepriekšējā nedēļā satikos, tad būtu, iespējams, ļoti grūti panākt to mērķi, par kuru es runāju – par reputācijas atgūšanu.»

Īpaši pārliecināt, ka ABLV bankas pašlikvidācija ir atļaujama, FKTK vadītājam vajadzēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). To atzīst arī viņa pati: «Jā, jo vēl pēdējās nedēļās nebija skaidra mehānisma, kā tiks uzraudzīta AML jeb naudas mazgāšanas kontrole. Šobrīd jau ir daudz labāka sajūta. Kā es teicu, mēs esam vienojušies, tai skaitā par finansējuma piesaisti Kontroles dienestam, lai Kontroles dienests vēl var papildus neatkarīgu uzraudzību veikt no savas puses, un darīt to profesionāli. Kas ir svarīgi, manuprāt – ka šie konsultanti, kas palīdzēs Kontroles dienestam, būtu apmaksāti nevis no bankas īpašnieku līdzekļiem, kā visi pārējie likvidatori un tās kompānijas vai partneri, kas tiks piesaistīti procesā, bet no valsts budžeta, un tādā veidā arī garantējot vismaz Kontroles dienesta pilnu neatkarību.»

Ministre uzskata: atsevišķi spēki, ko viņa dēvē par «kaimiņvalsts uzņēmējiem, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneriem Latvijā», bija izvērtuši informatīvu kampaņu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku ABLV bankas pašlikvidāciju ar pēc iespējas mazāku kontroli. Vārdus nosaukt viņa gan atsakās. Tomēr gan Reizniece-Ozola, gan premjers nenoliedz, ka runā par avīzi Dienas bizness.

De facto atzīmē, ka avīzes oficiālie īpašnieki ir Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons, kuri vienlaikus ir menedžeri vairākos Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm piederošos uzņēmumos. Maršāns kampaņu noliedz – tā esot bijusi avīzes cīņa par taisnību un pret maksātnespējas administratoriem, lai nepieviltu savus lasītājus-uzņēmējus: «Pie manis neviens noguldītājs, investors tādā aspektā nav griezies, bet nu kā – es varu pateikt, ka visiem, manuprāt, būtu problēmas.»

Vaicāts, vai, piemēram, Šķēle vai Šlesers ir atbalstījuši avīzes centienus vismaz idejiski vai morāli, izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis un līdzīpašnieks Maršāns atbild: «Mums, es vēlreiz saku, nav atbalsts. Mums šajā brīdī, mēs esam cīnījušies… (..) Nu es atkal negribētu izcelt konkrētus… Mums ir, es varu teikt, daudzi uzņēmēji, daudzi.» ABLV bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis aizvadītajā nedēļā LTV raidījumā Viens pret vienu arī noliedza saistību ar Dienas biznesa rakstu sēriju.

Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta jaunā vadītāja Ilze Znotiņa uzsver, ka diskusija par divām galējībām esot bijusi mākslīga: «Es gribētu viest skaidrību, ka šajā gadījumā – droši vien, ka ļoti apzinātu apsvērumu dēļ – mums tika iestāstīts, ka ir tikai divi risinājumi: maksātnespēja vai pašlikvidācija. Likums paredz arī trešo: tiesas kontrolētu likvidāciju, kurā mums būtu ļoti liels dažādu rīku vēl klāsts, kuru mēs varētu izmantot, lai nebūtu jāiet vai nu maksātnespējas, vai pašlikvidācijas ceļu.»

De facto norāda, ka tagad, kad FKTK ir izlēmusi par pašlikvidāciju, Kontroles dienests ir apņēmīgs panākt to, lai procesā no bankas nevarētu aizplūst noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tieši tāpēc būs nepieciešams algot ekspertus no malas, skaidro Znotiņa: «Tēlaini izsakoties, ja, piemēram, jums saplīst mājā stāvvads un notiek nepatīkamas lietas mājā, tad droši vien jūs paši to neremontēsiet. Mūsu gadījumā Kontroles dienestam, un tas jau ir vispārēji zināms, kapacitātes nepietiek, lai tik lielu problēmu, kāda ir šobrīd izcēlusies, mēs varētu atrisināt paši saviem spēkiem. Bet mums ir jāatrisina tā kvalitatīvi, mēs nevaram aizlipināt kaut ko.»

«Vienlaicīgi tas, ko mēs nevaram darīt, – droši vien, ja jums šī problēma rastos mājās, dzīvoklī, un šis stāvvads būtu plīsis, visticamāk, jūs tos remontētājus, kas atnāca jums palīgā saremontēt, jūs viņus neadoptētu. Jūs neteiktu viņiem: nāciet tagad dzīvot mūsu ģimenē, turpmāk mēs tagad visi būsim laimīga ģimene,« turpina Kontroles dienesta priekšniece. Tāpēc meklēt pāris simtus jaunu darbinieku, kas vispirms būtu jāapmāca, bet vēlāk pastāvīgi jāalgo, Kontroles dienests neplāno.

Vēl aizvadītajā nedēļa Ernests Bernis publiski pauda aizdomas, ka ABLV  bankai nāvējošais FinCen ziņojums tapis, jo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs esot banku apmelojis ASV institūcijām. Otrdien, 12.jūnijā, kad tika pieņemts lēmums par ABLV bankas pašlikvidāciju, de facto pamanīja Rimšēviču dodamies uz kādu restorānu, kur viņu sagaidīja ZZS Saeimas frakcijas konsultants Kārlis Boldiševics. Par ko abi runājuši, nav zināms. Boldiševics uz de facto zvaniem neatbildēja, taču frakcijas vadītājam viņš esot teicis, ka Rimšēviču saticis, jo esot novadnieki un seni draugi. Savukārt par korupciju aizdomās turētais Rimšēvičs visus de facto jautājumus klātienē ignorēja, uzsver LTV.


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->