bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 18.02.2020 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Raidījumā: ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Kontrolēta pašlikvidācija» – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām, atzīmē Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma de facto žurnālisti.

Raidījumā vērtē, ka komisijai bija jāspēj nobalansēt uz šauras takas starp diviem grāvjiem: aizdomām par bankas izlaupīšanu maksātnespējas procesā no vienas puses un bažām par iespējamu netīrās naudas nekontrolētu aizplūšanu no otras. Taču pagaidām gan nav droši zināms, ka tas ir izdevies, norāda de facto.

Paziņojot par atļauju ABLV bankai sākt tās pieteikto pašlikvidācijas procesu, FKTK vairākkārt uzsvēra, ka tā būs kontrolēta pašlikvidācija. Vārds «kontrolēta» te neesot nejauši, apgalvoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Klasiska pašlikvidācija būtu tāda, ka akcionāri nolemj, ieceļ likvidatorus un faktiski, nodrošinot finanšu rādītājus, pabeidz procesu un svītro uzņēmumu no Uzņēmumu reģistra. Šajā gadījumā šis process būs tālu no tā.»

Šis esot netipisks gadījums, jo virs bankas ieceltajiem likvidatoriem būs ļoti liela kontroles virsbūve, skaidroja Putniņš, vienlaikus arī norādot, ka kontrole nebūšot pārmērīga: «Es domāju, arī nekādi pārspīlējumi nebūs, jo mums nav vajadzīga kaut kāda tāda absolūti ekstensīva pieeja: tur, teiksim, kontrolēt, kontrolētājus kontrolēt un tā tālāk. Būtiski ir, lai tas, kas tiek izdarīts, tiek izdarīts kvalitatīvi, un mums ir pārliecība, ka atlīdzināts tiek tiem noguldītājiem, kuriem tiešām nav problēmas ar AML [naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru].»

Lai gan oficiāli lēmuma ilgo pieņemšanu FKTK skaidro ar pacietīgu un rūpīgu ekspertu darbu, Putniņš nenoliedza, ka viņam vajadzēja diskutēt arī ar politiķiem, lai pārliecinātu tos par komisijas viedokli. De facto novēroja, ka pēdējās nedēļās Putniņš bieži viesojās Ministru kabinetā. Piemēram, vēl otrdien, 12.jūnijā, dažas stundas pirms pašlikvidācijas atļaušanas viņam bija tikšanās ar premjera Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītāju Māri Krastiņu.

De facto norāda, ka premjers noliedz, ka starp banku uzraugu un valdību bijušas kādas domstarpības: «Jautājums drīzāk bija par uzraudzības mehānisma nodrošināšanu, jo, pieņemsim, ja Putniņa kungs būtu jau iznācis ātrāk, pirms šis mehānisms ir ne tikai izveidots, bet arī saprotams man, saprotams valdības ministriem, ko es esmu arī regulāri informējis, saprotams, arī mūsu sabiedrotajiem [no ASV], ar ko es iepriekšējā nedēļā satikos, tad būtu, iespējams, ļoti grūti panākt to mērķi, par kuru es runāju – par reputācijas atgūšanu.»

Īpaši pārliecināt, ka ABLV bankas pašlikvidācija ir atļaujama, FKTK vadītājam vajadzēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). To atzīst arī viņa pati: «Jā, jo vēl pēdējās nedēļās nebija skaidra mehānisma, kā tiks uzraudzīta AML jeb naudas mazgāšanas kontrole. Šobrīd jau ir daudz labāka sajūta. Kā es teicu, mēs esam vienojušies, tai skaitā par finansējuma piesaisti Kontroles dienestam, lai Kontroles dienests vēl var papildus neatkarīgu uzraudzību veikt no savas puses, un darīt to profesionāli. Kas ir svarīgi, manuprāt – ka šie konsultanti, kas palīdzēs Kontroles dienestam, būtu apmaksāti nevis no bankas īpašnieku līdzekļiem, kā visi pārējie likvidatori un tās kompānijas vai partneri, kas tiks piesaistīti procesā, bet no valsts budžeta, un tādā veidā arī garantējot vismaz Kontroles dienesta pilnu neatkarību.»

Ministre uzskata: atsevišķi spēki, ko viņa dēvē par «kaimiņvalsts uzņēmējiem, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneriem Latvijā», bija izvērtuši informatīvu kampaņu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku ABLV bankas pašlikvidāciju ar pēc iespējas mazāku kontroli. Vārdus nosaukt viņa gan atsakās. Tomēr gan Reizniece-Ozola, gan premjers nenoliedz, ka runā par avīzi Dienas bizness.

De facto atzīmē, ka avīzes oficiālie īpašnieki ir Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons, kuri vienlaikus ir menedžeri vairākos Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm piederošos uzņēmumos. Maršāns kampaņu noliedz – tā esot bijusi avīzes cīņa par taisnību un pret maksātnespējas administratoriem, lai nepieviltu savus lasītājus-uzņēmējus: «Pie manis neviens noguldītājs, investors tādā aspektā nav griezies, bet nu kā – es varu pateikt, ka visiem, manuprāt, būtu problēmas.»

Vaicāts, vai, piemēram, Šķēle vai Šlesers ir atbalstījuši avīzes centienus vismaz idejiski vai morāli, izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis un līdzīpašnieks Maršāns atbild: «Mums, es vēlreiz saku, nav atbalsts. Mums šajā brīdī, mēs esam cīnījušies… (..) Nu es atkal negribētu izcelt konkrētus… Mums ir, es varu teikt, daudzi uzņēmēji, daudzi.» ABLV bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis aizvadītajā nedēļā LTV raidījumā Viens pret vienu arī noliedza saistību ar Dienas biznesa rakstu sēriju.

Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta jaunā vadītāja Ilze Znotiņa uzsver, ka diskusija par divām galējībām esot bijusi mākslīga: «Es gribētu viest skaidrību, ka šajā gadījumā – droši vien, ka ļoti apzinātu apsvērumu dēļ – mums tika iestāstīts, ka ir tikai divi risinājumi: maksātnespēja vai pašlikvidācija. Likums paredz arī trešo: tiesas kontrolētu likvidāciju, kurā mums būtu ļoti liels dažādu rīku vēl klāsts, kuru mēs varētu izmantot, lai nebūtu jāiet vai nu maksātnespējas, vai pašlikvidācijas ceļu.»

De facto norāda, ka tagad, kad FKTK ir izlēmusi par pašlikvidāciju, Kontroles dienests ir apņēmīgs panākt to, lai procesā no bankas nevarētu aizplūst noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tieši tāpēc būs nepieciešams algot ekspertus no malas, skaidro Znotiņa: «Tēlaini izsakoties, ja, piemēram, jums saplīst mājā stāvvads un notiek nepatīkamas lietas mājā, tad droši vien jūs paši to neremontēsiet. Mūsu gadījumā Kontroles dienestam, un tas jau ir vispārēji zināms, kapacitātes nepietiek, lai tik lielu problēmu, kāda ir šobrīd izcēlusies, mēs varētu atrisināt paši saviem spēkiem. Bet mums ir jāatrisina tā kvalitatīvi, mēs nevaram aizlipināt kaut ko.»

«Vienlaicīgi tas, ko mēs nevaram darīt, – droši vien, ja jums šī problēma rastos mājās, dzīvoklī, un šis stāvvads būtu plīsis, visticamāk, jūs tos remontētājus, kas atnāca jums palīgā saremontēt, jūs viņus neadoptētu. Jūs neteiktu viņiem: nāciet tagad dzīvot mūsu ģimenē, turpmāk mēs tagad visi būsim laimīga ģimene,« turpina Kontroles dienesta priekšniece. Tāpēc meklēt pāris simtus jaunu darbinieku, kas vispirms būtu jāapmāca, bet vēlāk pastāvīgi jāalgo, Kontroles dienests neplāno.

Vēl aizvadītajā nedēļa Ernests Bernis publiski pauda aizdomas, ka ABLV  bankai nāvējošais FinCen ziņojums tapis, jo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs esot banku apmelojis ASV institūcijām. Otrdien, 12.jūnijā, kad tika pieņemts lēmums par ABLV bankas pašlikvidāciju, de facto pamanīja Rimšēviču dodamies uz kādu restorānu, kur viņu sagaidīja ZZS Saeimas frakcijas konsultants Kārlis Boldiševics. Par ko abi runājuši, nav zināms. Boldiševics uz de facto zvaniem neatbildēja, taču frakcijas vadītājam viņš esot teicis, ka Rimšēviču saticis, jo esot novadnieki un seni draugi. Savukārt par korupciju aizdomās turētais Rimšēvičs visus de facto jautājumus klātienē ignorēja, uzsver LTV.


Pievienot komentāru

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījums: Mirstība no koronavīrusa Ķīnā ir 2,3%; visvairāk upuru senioru vidū

Ķīna apjomīgā pētījumā par pašreizējo jaunā koronavīrusa uzliesmojumu valstī secinājusi, ka vidējais mirstības īpatsvars inficēšanās gadījumu vidū ir 2,3%, tā raksta britu raidsabiedrība BBC.

Eiropas akciju cenas pieaug, investoriem izvērtējot koronavīrusa sekas

Akciju cenas Eiropā pirmdien, 17.februārī, pieaugušas, kamēr investori izvērtēja jaunā koronavīrusa Covid-19 sekas ekonomikā.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!