bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Raidījumā: KNAB 15 gados par korupciju politikā notiesāts vien Hlevickis Jūrmalgeitā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Tā dēvētās Jūrmalgeitas lietas ietvaros reāls cietumsods savulaik tika piespriests kādreizējam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim. Vairākos citos gadījumos lietas vēl nav iztiesātas līdz galam vai jau izbeigtas, savukārt kriminālprocesos par miljonu kukuļiem par lieliem publiskā sektora iepirkumiem politiķi uz apsūdzēto sola nav nonākuši vispār, vēsta raidījumā.

LTV norāda, ka aizvadītajā nedēļā, tas spilgti kontrastēja ar ārvalstu pārstāvju KNAB 15 gadu jubilejas ietvaros rīkotajā pretkorupcijas konferencē stāstīto. Galvenā tēma konferences pirmajā dienā bija cīņa ar politisko korupciju.

«Man ļoti, ļoti patīk Brazīlijas piemērs. Protams, ka Brazīlija ir ļoti liela valsts. Latvija ir daudzas reizes mazāka. Bet es kā KNAB priekšnieks, neatklājot visu informāciju, kas ir manā rīcībā, varu teikt, ka līdzības es saskatu. Un tāpēc ir vajadzīgs KNAB, kurš šos jautājumus atrisinās,» tā KNAB šefs Jēkabs Straume komentēja Brazīlijas prokurora prezentāciju par tā dēvēto Car Wash lietu, kas tiek uzskatīta par līdz šim lielāko korupcijas skandālu demokrātiskā valstī.

Brazīlijā apsūdzības korupcijā ir izvirzītas esošajam un trīs bijušajiem prezidentiem; vairāki esošie un bijušie parlamenta līderi ir uz apsūdzēto sola vai jau cietumā; ieslodzījumā ir arī bijušais Riodežaneiro gubernators, vairāki ministri, deputāti un uzņēmēji. Apsūdzības uzrādītas vēl vairākiem simtiem. Tie ir gan politiķi – parlamentārieši, ministri, gubernatori, mēri, partiju līderi, – gan ietekmīgi biznesmeņi. Kad notika mēģinājumi grozīt likumus, kas apgrūtinātu izmeklēšanu, sabiedrība izgāja ielās un politiķi bija spiesti piekāpties, norāda raidījumā.

Brazīlijas Federālā apgabala prokurors Serdžu Brunu Kabrals Fernandess atzīst – vēl pirms dažiem gadiem tāda mēroga izmeklēšana Brazīlijā nebūtu iespējama. «Kongresa vairākums šodien ir iesaistīts šajā nelikumīgajā shēmā. Tā ir ļoti skumja realitāte, bet tā ir patiesība: vairums mūsu politiķu ir iesaistīti korupcijā. (…) Šādi noziegumi bija arī pagātnē, bet es domāju, ka tagad Brazīlijā redzamas izmaiņas mentalitātē. Mēs beidzot sākam ticēt, ka korumpētu politiku ir iespējams mainīt. Ir parādījušies jauni profesionāļi, kas tagad strādā publiskajā sektorā, ir ļoti ideālistiski un mēģina mainīt valsti. Protams, ir bijušas dažas vērtīgas izmaiņas likumos, kas mums arī palīdz, bet, manuprāt, galvenais ir, ka mainās Brazīlijas mentalitāte,» stāsta Brazīlijas prokurors.

Tāpat raidījumā uzsver, ka nav īsti skaidrs, kur Straume saskata Latvijas situācijas līdzību Brazīlijai. Vismaz tiesībsargājošo iestāžu panākumi vēl ir tālu no brazīliešu sasniegtā, atzīmē de facto, piebilstot, ka KNAB darbības 15 gadu laikā līdz galam iztiesāta ir tikai viena politiskās korupcijas lieta – tā dēvētā Jūrmalgeita. Tās rezultātā cietumā nonāca bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš pirms 12 gadiem savai pārvēlēšanai amatā organizēja 20 tūkstošu eiro kukuļa došanu domniekam Ilmāram Ančānam.

Piecus gadus vēlāk notika Jūrmalgaita 2, taču šai lietā vēl joprojām turpinās tiesa, un spriedums citam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam apsūdzībā par domnieces Ivetas Blauas piekukuļošanu nav stājies spēkā.

De facto vēsta, ka KNAB izmeklējis arī lietas par miljonos mērāmiem kukuļiem saistībā ar iepirkuma procedūrām vai teritorijas plānojuma maiņu. Jau iztiesāta ir tā dēvētā Rīgas domes kukuļu lieta. Tiesvedība turpinās Daimler lietā par Rīgas satiksmes pirktajiem autobusiem un pat vairākās Latvenergo infrastruktūras iepirkumu lietās. Taču par uzņēmumu vadības vai politiķu padomnieku līmeni augstāka līmeņa amatpersonu starp apsūdzētajiem šajās lietās nav.

Piemēram, lielajā Latvenergo krimināllietā par TEC-2 rekonstrukciju, kuru janvārī sāks skatīt tiesa, aizdomas ir par kukuļiem gandrīz četriem miljonu eiro apmērā, un starp 12 apsūdzētajiem ir bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons, bet neviena politiķa.

To atzīst arī apsūdzības uzturētāja lietā, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena: «Par kukuļņemšanu, izslēdzot vēl pārējos noziedzīgos nodarījumus, kas tiek inkriminēti citām personām, ir apsūdzētas trīs bijušās Latvenergo amatpersonas. Un tātad publiski jau ir zināms, ka tiešām nav apsūdzēta neviena persona, kuru varētu nosaukt par politiķi. Es ar minējumiem nenodarbošos. Lietā netika iegūti pierādījumi, ka Latvenergo lietā ir veikti maksājumi kādiem politiķiem, līdz ar to es pat negribu minēt, vai šādi bija vai nebija. Katrā gadījumā, apsūdzība nevienai personai nav celta, jo šādi pierādījumi netika gūti.»

Kāpēc KNAB, kas tika veidota kā iestāde, kura spētu cīnīties tieši ar augsta līmeņa korupciju, tostarp politisko, šai jomā lielus panākumus nav parādījis? Optimistiskā versija: Latvijā politiķi ir godīgāki nekā, piemēram, Lietuvā, kas pieredzējusi prezidenta Rolanda Paksa impīčmentu korupcijas skandāla dēļ, vai Igaunijā, kur uz apsūdzēto sola sēž nesenais Tallinas mērs un Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs. Savukārt pesimistiskā versija ir, ka mūsu tiesībsargi ar tādu politisko korupciju kā Brazīlijā cīnīties gluži vienkārši neprot, norāda de facto žurnālisti.

Tāpat LTV raidījums atzīmē, ka no Straumes teiktā izriet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu: «Šis Brazīlijas piemērs norāda uz katastrofālu politikas, biznesa interešu grupu un milzīgas naudas apvienojumu gan pozīcijas spēkiem, gan opozīcijas. Es domāju, ka Latvijā tik skumīgā tā situācija tomēr nav. Bet arī šis otrs faktors, ka ir nepieciešams uzlabot attiecīgās tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp KNAB, spējas, lai šo situāciju pilnībā pārredzētu un tad, ja rezultātā tiek konstatēts, kur šīs problēmas ir, tās novērstu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.»

Politiskā korupcija nenozīmē vien kukuļa maksāšanu deputātam par kādu konkrētu balsojumu. Plašākā kontekstā tā ietver arī politikas sagrābšanu, stāsta OECD politikas analītiķis Jukihiko Hamada: «Ar politikas sagrābšanu mēs OECD saprotam fenomenu, kad publiskā politika sistemātiski tiek sagrābta vai sašķiebta kādas nesamērīgas ietekmes rezultātā. Tas nenozīmē tikai kādu megakorporāciju iejaukšanos, jo to var paveikt arī kāda neliela, bet ietekmīga grupa. Nav pat svarīgi, kurš īsti mēģina nepiedienīgi ietekmēt politikas veidošanu. Būtība ir tāda, ka sabiedrības intereses tiek atkārtoti atstātas novārtā un politika kalpo tikai dažu vareno interesēm.»

OECD pārstāvis skaidro, ka publiskie lēmumu pieņēmēji šai procesā var tikt iesaistīti arī netieši, pat pašiem par to nezinot. Politikas sagrābēji var izmantot savas draudzīgās saites ar likumdevējiem un manipulēt ar viņiem, sniedzot nepatiesu informāciju. Lai ar to cīnītos, vienas receptes nav, bet to novērst palīdz pasākumu komplekss, piemēram, trauksmes cēlēju aizsardzība, lobēšanas regulējums, caurspīdīgs politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansējums.

Raidījumā norāda, ka tieši ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistīti divi kriminālprocesi, kurus KNAB min kā savus sasniegumus cīņā ar politisko korupciju. Šogad sākts kriminālprocess, par kuru KNAB pagaidām neatklāj neko. Savukārt pērn sākta lieta, kuras ietvaros tika aizturēts arī tagadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, un aizdomas krīt pār Zaļo un Zemnieku savienības un partijas No sirds Latvijai finansēm.

«Pēc tās informācijas, kura ir manā rīcībā no izmeklētājas, kura minēto lietu izmeklē, šo lietu plānots pabeigt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā un nosūtīt jau uz prokuratūru,» par Jūrmalas lietu sola KNAB priekšnieka vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.

Tad kāpēc tomēr 15 gadu laikā KNAB nav sekmējies ar politiskās korupcijas atmaskošanu? Biroja priekšnieks Straume to negrib komentēt, jo tikai šogad sācis darbu, un labāk runā par savu redzējumu KNAB nākotnei: «Ir jābūt tā saucamajam watchdog-am [sargsunim]. Ir jābūt iestādei, kuras neatkarība ir neapšaubāma, kuru nav iespējams ieraut politiskās cīņās, kura netiek finansiāli ietekmēta ar budžeta nenodrošināšanu atbilstošā līmenī. (…) Nu tas tāds automātisks process. Ir neatkarīga iestāde, ir profesionāli darbinieki, ir spēja viņus noturēt – ir rezultāts.»

KNAB nupat ir saņēmis papildu līdzekļus algu pieaugumam, biroja iekšējie konflikti jaunā priekšnieka vadībā nu ir norimuši, un arī pārbaudes par oligarhu lietu un Rīdzenes sarunām, kas it kā atrāvušas izmeklētājus no darbiem, KNAB sola drīzumā pabeigt. Tāpēc tagad KNAB teorētiski vajadzētu spēt sekmīgi cīnīties arī ar politisko korupciju Latvijā, atzīmē de facto.

Ref:224.000.103.2621


Pievienot komentāru

CVK neatbalsta deputāta kandidātu Barčas un Klauža lūgumus pārskaitīt vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes

Centrālā vēlēšanu komisijas vairākums otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja deputāta amata kandidātu Aijas Barčas un Jāņa Klauža lūgumus pārskaitīt 13.Saeimas vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Nav skaidrs, kur palikusi nauda; Latvijas auto ārkārtas kopsapulcē atceļ padomi

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedri ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu. Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Asociācijas biedri arī pauda, ka padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.

Plāno ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem.

Citāda adopcija jeb neiespējamais kļuvis iespējams

«Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos,» stāsta atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.

Bijušajam parlamentārietim Kļaviņam piemēro 120 stundas piespiedu darba un liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Lietuva sadarbosies ar Ukrainu finanšu tehnoloģiju jomā

Lietuvas un Ukrainas centrālās bankas ir apņēmušās kopīgi strādāt ar uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu par labu finanšu tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai un ir noslēgušas savstarpēju sadarbības līgumu.

Apsūdzētais Maxima būvinženieris pieļauj, ka lielveikala sagrūšanu varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks

Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā

Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.

VM nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai.

Latvijā procentuāli mazinājies izglītību pametušo jauniešu skaits

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību Latvijā 2017.gadā priekšlaicīgi pametuši 8,6% jauniešu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 10,6%. Tikmēr 2016.gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo attiecīgajā vecumposmā bija vairāk: Latvijā – 10%, bet ES vidēji – 10,7%, liecina Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums Education and Training Monitor.

Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot «zaļāk» un dabai draudzīgāk

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Igaunijā izmeklē traģisku gāzes saindēšanos ģimenes mājoklī

Policija Tallinā izmeklē divu bērnu nāvi no saindēšanās ar gāzi. Traģiskais negadījums aizvadītajā nedēļas nogalē noticis kādā jaunuzceltā ģimenes mājā, Igaunijas galvaspilsētā.

Koalīcija tomēr neatbalsta priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu Vienotības priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 361 130 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad septembrī atguvis 361 130 eiro, kas ir 6,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 52 408 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Skolēni Ukrainā mācās, kā glābties bombardēšanas gadījumā

Karš Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014.gada nonāvēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājis iespaidu arī uz reģiona skolu mācību programmu. Vairākos simtos skolu, kuras atrodas frontes līnijas tuvumā, ir izveidotas bumbu patvertnes un regulāri notiek kara apmācības.

16.oktobra rītā ugunsgrēkā Garkalnes novadā gāja bojā cilvēks

Otrdienas, 15.oktobra, rītā pulksten 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 16.oktobrī, izsludinājis likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Progresīvie aicina izveidot valdību bez oligarhiem

Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.

Krievijas Pareizticīgā baznīca pārtrauc kontaktus ar Konstantinopoles patriarhātu

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir paziņojusi par vēsturisku kontaktu saraušanu ar konfesijas virsorganizāciju, Ekumenisko patriarhātu Stambulā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava atteikusies atzīt organizācijas piešķirto neatkarību Ukrainas Pareizticīgai baznīcai.

Zaļāko zīmolu topa pētījums: pieaug iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus

Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina DDB Latvia sadarbībā ar AS Latvijas Zaļais punkts veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums.

JKP piedāvātais valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu

Jaunā konservatīvās partijas piedāvātais piecu partiju valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu, turklāt ne viena vien tajā iekļautā partija sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.

Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Jaunā Vienotība daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt «jā» vai «nē» JKP piedāvājumam par topošo valdību

Jaunā Vienotība vēl nevar teikt «jā» vai «nē» Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, žurnālistiem sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.