Raidījumā: Latvijā top mobilo telefonu rīki COVID-19 kontrolei

COVID-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu lietotņu un citu rīku izrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas. Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

 Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis raidījumam komentē: «Tur ir jānodala tas, teiksim, Holivudas filmu efekts, ko rāda filmās, ka līdz pāris metru precizitātei zina, kur cilvēks ir, no tā, kā tas ir reāli dabā.» Viņš skaidro – var redzēt, kuras bāzes stacijas rādiusā cilvēks atrodas, kas var būt arī pārsimt metru, taču ne konkrētu vietu.

15.aprīlī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb Stratcom pārstāvji Veselības ministrijā un Iekšlietu ministrijā rādīja pirmo testa versiju rīkam, ar kuru jau efektīvāk varētu kontrolēt izolācijā un karantīnā esošos.

Tas paredz uzklikšķināt uz saites, kuru atsūtītu vairākas reizes dienā negaidītā laikā, vienlaikus prasot uzņemt un nosūtīt savu pašbildi.

Klikšķināšanā uz šādas saites ļautu izvairīties no lietotnes ielādēšanas telefonos.

«Mūsuprāt, tas ir mazāk privātumu skaroši. Tas nenozīmē, ka kāds var kontrolēt šo cilvēku visu laiku, bet ar nezināmu intervālu nočekot. Bet vienlaicīgi pašā ierīcē nekas netiek ielādēts,» skaidro Stratcom direktors Jānis Sārts.

Latvijā pie tā strādā vairāki uzņēmumi, ieskaitot LMT, kur pirmos kodus no Vācijas kolēģiem saņēma jau nedēļā pirms Lieldienām. Lietotnes pamatā – Bluetooth jeb bezvadu tehnoloģija, kas ļauj savienoties dažādam tuvu esošām ierīcēm.

Lasiet arī: Ieslodzījuma vietās līdz šim neviens COVID-19 gadījums nav konstatēts

«Teorētiski Bluetooth zina, kādā attālumā ir cita telefona ierīce, un šobrīd Eiropas mērogā tiek būvēts risinājums, kurš varētu būt anonīms. Uz mana telefona saglabātos anonīmi identifikatori, kam es esmu bijis pārāk tuvu, pārāk ilgi,» skaidro Pūķis. Ja kāds no šīs aplikācijas lietotājiem saslimtu, tad citi lietotāji, ja viņu ceļi krustojušies, saņemtu ziņu, ka jāveic pārbaude.

Taču kur ir robeža? Līdztekus citām metodēm, piemēram, Ķīnā šobrīd tie izmantoti QR kodi telefonos, no kuru krāsas atkarīgs, vai cilvēkam ir vai nav ļauts būt publiskās vietās, kā arī tiek uzkrāta detalizēta informācija par cilvēku pārvietošanos. No Ķīnas un Krievijas arī ziņots par videonovērošanu ar sejas atpazīšanas iespējām. Eiropas Datu aizsardzības regula gan paredz, ka epidēmiju laikā sabiedrības interesēs datus drīkst apstrādāt, skaidro de facto. Taču Datu valsts inspekcijā uzsver, tas nenozīmē, ka viss ir atļauts.

«Mērķim ir jābūt samērīgam, un tām darbībām, ko mēs īstenojam, samērīgām ar mūsu privātumu,» uzsver Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Par privātuma robežām Datu valsts inspekcijai jau bijušas sarunas ar ministrijām, un līdz šim Latvijas vajadzībām apspriestie rīki neliekot domāt par privātuma interešu pārkāpumiem, atzīmē raidījumā.

«Mēs nevaram aizliegt vai atļaut kaut ko, bet mēs varam pateikt, ka, pieņemsim, šeit mēs saredzam riskus. Ja mēs runājam par kaut kādu videokameru novērošanas izmantošanu, nu varbūt šobrīd, kā Datu valsts inspekcijas direktore es teiktu, ka, ja mēs nolemtu šo izmantot, ir pārāk lieli riski, [tā ir] iejaukšanās cilvēku privātumā,» saka Macuka.

Metodes, kādas pielieto Ķīnā ar ļoti plašu iedzīvotāju izsekošanu, Latvijā diez vai būtu iespējamas, norāda arī Stratcom.

«Mēs diezgan skaidri redzam atšķirību, kā demokrātiskā valstī tam būtu jāattīstās un kā autoritārās valstis ļoti labprāt izmanto šādus risinājumus, – manuprāt, tas nav pareizi,» saka Sārts. Turklāt pēc šīs pandēmijas beigām datu vākšanai jāpieliek punkts.

Vēl vairāk – Datu valsts inspekcijā norāda, ka jāizdzēš arī uzkrātie dati, ja vien tie nav anonimizēti un nepieciešami, piemēram, pētniecībai.

Ar savām vadlīnijām, kā šādas aplikācijas būtu jāizmanto un kā jāsargā to darbības laikā ievāktas ziņas, pagājušajā nedēļā klajā nāca arī Eiropas Komisija. Šo dokumentu gaidīja arī Latvija, lai saprastu, kā tālāk rīkoties.

Stratcom gan atgādina, ka jau tagad cilvēki dalās ar saviem datiem, ielādējot savā telefonā dažādas lietotnes, kas ļauj iegūt ziņas par to lietotāju, kā rezultātā lietotnes izstrādātājiem mēdz būt pat vairāk ziņu nekā valsts iestādēm.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas