bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Raidījumā: Ogres dome dāsni nāk pretim krimināllietā aizdomās turētajam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SIA Ogres namsaimnieks bijušais direktors Aigars Briedis.

Ogres pašvaldības aģentūras Ogres Namsaimnieks bijušais direktors Aigars Briedis, kurš pirms pusgada bija viens no Valsts policijas aizturētajiem kriminālprocesā par krāpšanu, nesen atgriezies aģentūrā jaunā amatā, turklāt arī saņēmis no Ogres domes kompensāciju par piespiedu darba kavējumu, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Lai gan joprojām turpinās izmeklēšana, kurā Briedim ir aizdomās turētā statuss un piemērots liegums strādāt direktora amatā, pašvaldība nolēma ar viņu izlīgt. De facto noskaidroja, ka policijas aizdomas izraisīja ūdensvada rekonstrukcijas darbi Ogrē un ar tiem saistītas dīvainas naudas plūsmas.

Ogres novada dome pērn oktobrī ārkārtas sēdē nolēma uz trim mēnešiem atstādināt no amata pašvaldības aģentūras Ogres Namsaimnieks direktoru Aigaru Briedi. Viņš tobrīd atradās aiz restēm: Valsts policijas izmeklētajā kriminālprocesā par 90 tūkstošu eiro izkrāpšanu no Ogres Namsaimnieka tiesa Briedim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tajā viņš pavadīja gandrīz divus mēnešus.

Raidījumā vēsta, ka pēc iznākšanas no cietuma Briedis paņēma slimības lapu, bet janvāra beigās vērsās pret pašvaldību tiesā ar prasību atzīt viņa atstādināšanu par nepamatotu un izmaksāt viņam vidējo izpeļņu par piespiedu darba kavējumu. Tomēr līdz skatīšanai pēc būtības lieta nenonāca – aprīļa sākumā tiesa to izbeidza, jo Ogres pašvaldība ar Briedi noslēdza izlīgumu. Tā ietvaros Briedis saņēma aptuveni 2,5 tūkstošus eiro un atkāpās no Ogres Namsaimnieka direktora amata. Vienlaikus Ogres Namsaimnieks viņu pieņēma darbā par Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nodaļas vadītāja vietnieku.

Satikts jaunajā darba vietā, Briedis de facto skaidroja: «Uz doto brīdi pēc būtības man ir izdarīts diezgan liels morālais kaitējums, ka es nevaru ne ieņemt ne to amatu, uz ko es esmu kādreiz pretendējis un kur es esmu strādājis, attiecīgi arī pārējās dzīves situācijas ir izmainījušās.»

Valsts policija oktobrī ziņoja, ka kriminālprocess ir par Ogres Namsaimnieka”naudas izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu. Policija aizturēja 11 personas, no kurām trīs bija iestādes vadoša līmeņa darbinieki. De facto noskaidroja, ka šobrīd aizdomās turētā statuss kopumā ir četrām personām. Par krāpšanu un atmazgāšanu aizdomās tur Ogres Namsaimnieka Inženiertīklu pārvaldes vadītāju Vjačeslavu Paramonovu, kurš aizvien ir ilgstošā atvaļinājumā, vēl kādu darbinieku un vienu personu no malas. Savukārt Briedi tagad tur aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību, izraisot smagas sekas.

Briedis gan savu vainu joprojām pilnīgi noliedz: «Par procesu, kas ir ierosināts – ir ierosināts par darbiem, kas ir izdarīti. Tos darbus var jebkurš aiziet, apskatīties, viņi ir izdarīti. Katrā ziņā to, kas notiek kaut kad tālāk vai vēl kaut ko, uz mani absolūti tas neattiecas. Bet saistībā ar līgumiem noslēgtajiem par šo 91 tūkstoti – darbi ir izdarīti visi simtprocentīgi, un viņi ir redzami dabā.»

Raidījumā atzīmē, ka Brieža minētie darbi ir saistīti ar ūdensvada rekonstrukciju, par kuru pagājušā gada februārī Ogres Namsaimnieks rīkoja cenu aptauju.  «No trim piedāvājumiem uzvarēja SIA 2M Tech – tikai nedēļu iepriekš kāda Mihaila Mihaiļičenko dibināts mazkapitāla uzņēmums ar vienu darbinieku. Piecus mēnešus vēlāk uzņēmums, kuru Valsts policija uzskata par fiktīvu, jau tika likvidēts. No Ogres Namsaimnieka ieskaitītā nauda tālāk aizceļoja uz vairākām citām firmām, piemēram, SIA LatCom Būve, BRL Serviss, CCBR Service. Galu galā to skaidrā naudā vairākos piegājienos no bankomātiem izņēma dažas personas,» ziņo de facto.

Tāpat LTV zināms, ka lietā figurē ogrēnieša Armanda Lūša vārds. SIA 2M Tech juridiskā adrese tika reģistrēta Lūsim piederošā dzīvoklī pašā Rīgas centrā. Turpat savu dzīvesvietu deklarēja 2M Tech oficiālais dibinātājs un valdes loceklis Mihaiļičenko. Dzīvoklī, kurā atradās arī SIA BRL Serviss un tās īpašnieces, 72 gadus vecās Brigitas Lūses adrese, de facto gan sastapa vien remontstrādniekus.

Armandam Lūsim ir saikne arī ar citām firmām no Ogres Namsaimnieka krimināllietas: viņš bijis LatCom Būves valdes loceklis un īpašnieks, kā arī bijis pilnvarots labot CCBR Service dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Skaidrojumos par SIA 2M Tech un par saikni ar citiem uzņēmumiem Lūsis telefonsarunā neielaižas: «Īstenībā es jums negribētu īsti sniegt komentārus šajos jautājumos. (..) Tas bija, jā, mans īpašums, bija, kā saka, atļauja tiem uzņēmumiem to adresi izmantot, un sīkāk es neko negribu komentēt.»

Lai gan policija uzskatīja, ka darbi, kuriem nolīgta SIA 2M Tech, netika veikti vai tika padarīti vien daļēji, Ogres Namsaimnieka tagadējais vadītājs tam nesteidz piekrist – pašu veiktajā pārbaudē zaudējumus neesot izdevies konstatēt.

«Vai atsevišķos gadījumos procedūra ir bijusi pareiza vai nepareiza, kāda ir bijusi šo uzņēmēju atlase, kas veica šos būvdarbus – tas nav jautājums vairs šobrīd pie manis. (..) Vai [būvdarbi] ir atbilstoši tehnoloģijai? Tad to mēs varam darīt tikai vienā veidā – mēs varam tātad atsegt šīs te komunikācijas, kas ir izbūvētas, un pārbaudīt viņas dabā. Bet man šķiet, ka tad mēs radīsim sev papildu zaudējumus,» klāsta Ogres Namsaimnieka direktora pienākumu izbildētājs Kaspars Grīnbergs.

Pārbaudot dažas no adresēm, ko iedeva Ogres Namsaimniekā, de facto pārliecinājas, ka dabā var redzēt to, ka kaut kas patiešām bijis rakts. Kas īsti, kā un kurš to darījis, gan nav redzams.

Tikmēr par Brieža pieņemšanu darbā Grīnbergs atzīst – Ogres Namsaimnieks savā izvēlē bija stipri ierobežots, atzīmē LTV. «Tiesas apstiprinātā vienošanās ar Ogres domi paredzēja, ka Briedim ir jāpiešķir kāds amats, un vietnieka amats notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bija vienīgā vakance, kuru viņam varēja piedāvāt. Tiesa gan, aģentūru šovasar paredzēts reorganizēt, tāpēc Grīnbergs joprojām darbojas vien kā direktora pienākumu izpildītājs. Savukārt Briedim kopš februāra ir piemērots liegums ieņemt direktora amatu, līdz ar to – arī neizlīgstot, tiesa viņu tajā iecelt nevarētu,» komentē raidījumā.

De facto norāda, ka Ogres mērs Egils Helmanis (NA) kopš februāra slimo, savukārt viņa vietnieks bija devies atvaļinājumā. Tāpēc pašvaldības viedokli par izlīgumu ar Aigaru Briedi izdevās iegūt vien no domes jurista. «Man palūdza izanalizēt situāciju, prasības pieteikumu. Kā jau es teicu, tas bija diezgan juridiski pamatots. Izanalizēju tiesu praksi, normatīvo regulējumu un uzskatīju, ka labāk ir panākt to vienošanos ar kaut kādiem abpusēji izdevīgiem nosacījumiem,» skaidro Ogres novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs Ronalds Vītols.

Vītols, kurš pats iepriekš ilgus gadus bija Finanšu policijas izmeklētājs, skaidro – kriminālprocesa izmeklēšana var ievilkties, bet darba strīdi ir jārisina paātrinātā kārtībā. Un tas, ka Briedis piekritis strādāt attīrīšanas iekārtās, domei esot izdevīgi, jo viņa alga tur esot mazāka nekā direktora amatā, atzimē raidījumā.


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.