Raidījumā par «būvnieku karteļa» lietu: Saeima nesteidz izmeklēt būvnieku saikni ar politiķiem

Tā dēvētās «būvnieku karteļa» krimināllietas izbeigšanas lēmumā atšifrētajās uzņēmēju sarunās vairākkārt ir pieminēta maksāšana politiķiem un partijām. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādījumus kukuļošanai atrast nespēja. Krimināli sodāmas darbības pierādītas nav, tomēr sarunas visai skaidri liek nojaust būvnieku un politiķu ciešās saites, 30.maijā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījumā arī pauž: «To, cik šīs ilggadējās attiecības bijušas ētiskas un kādu iespaidu atstājušas uz likumdošanas procesu, varētu pētīt parlamentārās izmeklēšanas komisija. Piemēram, iepriekšējā Saeima izmeklēja «oligarhu lietas» izbeigšanu un meklēja valsts nozagšanas pazīmes viesnīcas Rīdzene sarunās. Šobrīd parlamentā liela entuziasma pētīt Taureņu pirts un zvejnieku kolhoza Jūras līcis sarunas gan nav.»

Ja uzņēmēju Māra Martinsona, Gunta Rāvja, Armanda Garkāna un citu sarunas KNAB piefiksēja jau sākot no 2015.gada, tad kāpēc kriminālprocess sākts vien 2018.gada rudenī, bet kratīšanas veiktas vēl gadu vēlāk?

Iepriekš uz šo jautājumu īsti atbildēt nevarēja procesu uzraudzījusī prokuratūra, norāda de facto.

Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, kurš jau gandrīz piecus gadus KNAB nestrādā un tagad ir Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas vadītājs, LTV raidījumam de facto pauda savu versiju par KNAB rīcību ar «būvnieku karteļa» sarunām: «Ja būtu veiktas kādas darbības, iespējams, agrāk, nekā tās tika veiktas šajā konkrētajā situācijā, tad, iespējams, nebūtu rezultāts ne šajā lietā, nedz arī citās lietās, kur mēs šobrīd varam vērot un ar cerībām raudzīties, ka izmeklēšana novedīs pie tā, ka būs iespējams saukt vainīgās personas pie atbildības par koruptīvu nodarījumu izdarīšanu. Šeit es domāju saistībā ar [Rīgas satiksmes] tramvaju iepirkumu un, iespējams, ne tikai.»

Jurašs arī uzsvēra, ka gan KNAB bijusī, gan esošā vadība ir tie, kas varēja noteikt, kā notiek lietas virzība. Turklāt viens no KNAB priekšnieka vietniekiem Jānis Roze amatā ir jau piecus gadus, tātad viņam bijušas visas iespējas nodrošināt pēctecību biroja darbā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pagājušajā nedēļā Latvijas Radio skaidroja, ka biroja darbības ir atkarīgas no izveidotā izmeklēšanas taktikas plāna.

Par aizdomām zinājis premjers

«Savukārt bijušais premjers, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina – kā Ministru prezidents un KNAB pārraugs viņš zinājis, ka pastāv aizdomas par būvnieku karteli,» stāsta raidījumā.

«Arī specdienesti par to zinājuši, par ko liecinot tolaik vairākām būvfirmām anulētās speciālās atļaujas.»

«Jā, [es zināju] pat nedaudz ātrāk, pirms procesa sākšanas. Protams, šīs sarunas arī un jautājums par karteli aktualizējās jau 2017.gada beigās. Tur ir ļoti liela saistība arī ar industriālajiem [proti, vairākām būvfirmām tolaik anulētajiem industriālās drošības] sertifikātiem,» pastāstīja Kučinskis. «Šajā karteļa lietā jāatzīst, bija viena no reizēm, kur ļoti sadarbojās drošības dienesti – SAB un arī KNAB – un pēc tam tika iesaistīta arī Konkurences padome. Jo šādi iedīgļi vienkārši bija jālikvidē, kamēr tas nepārauga kaut kādā grandiozā jau afērā,» de facto stāstīja bijušais premjers

KNAB publicētajās sarunās Kučinskim veltītā kritika liecinot, ka viņš būvnieku iegribām neesot pakļāvies, sacīja ekspremjers. Tāpēc 2018.gada kampaņā, kad Kučinskis pirmo reizi kā premjers veda ZZS uz Saeimas vēlēšanām, nekādas būvnieku naudas apvienībai neesot bijis. Taču to, vai pirms 2014.gada vēlēšanām Rāvis patiešām esot iedevis zaļzemniekiem 200 tūkstošus eiro, par ko vēlāk stāstīja bijušajam Zaļās partijas politiķim Viesturam Sileniekam, Kučinskis nezinot, pauž raidījumā.

Vai vētīt Saeimā?

Gan zaļzemnieku deputāts Kučinskis, gan Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Jurašs nenoliedza, ka sabiedrībai par sliktu nenāktu šo neseno procesu izvērtēšana parlamentārajā izmeklēšanā. Arī Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš pats tika pieminēts Māra Martinsona pirts sarunā ar Armandu Garkānu, solīja, ka frakcija būs gatava atbalstīt komisijas izveidošanu, ja kāds sāks vākt deputātu parakstus – nepieciešami vismaz 34, stāsta de facto žurnālisti.

Māra Martinsona sarunās nereti piesaukto Dzintara Zaķa un Solvitas Āboltiņas bijušās partijas Vienotība vadītājs Arvils Ašeradens arī neesot kategoriski pret parlamentāro izmeklēšanu: «Es vēlreiz gribētu atgādināt, ka tie ir bijušie biedri, un pietiekami skaļi un publiski mēs esam no viņiem atvadījušies. Tā kā, nu, tiktāl, ja parlaments vēlas šo lietu izmeklēt arī, šajā formātā mēs strādāsim, sadarbosimies. Visu, ko varēsim palīdzēt, mēs darīsim, lai šo patiesību noskaidrotu.»

Tomēr preses konferencē pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes uz de facto jautājumu, vai koalīcijas partijas varētu atbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu, visu piecu politisko spēku pārstāvji bija atturīgi, un tiešu atbildi nesniedza gandrīz neviens. «Tieši par šo iespējamo būvnieku karteļa lietu, es saprotu, Konkurences padome turpina šo lietu izskatīt. Es domāju, ka ļoti svarīgi arī to darīt un izvērtēt pilnībā. Tātad jāļauj attiecīgām iestādēm strādāt un tās ir jāatbalsta,» pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Līdzīgi izteicās arī Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP): «No mūsu puses ir nulles tolerance pret koruptīviem darījumiem. Šajā gadījumā tiesībsargājošās institūcijas ir lēmušas, kā ir lēmušas. Bet, nu, redzēsim, protams, ko Konkurences padome būs izvērtējusi.» KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo piebalsoja: «Nav bijusi tāda iespēja piedalīties ne Taureņu, ne kādu citu pirtu sarunās. Tā kā nevarēšu komentēt neko vairāk par to, ka mēs ļaujam, lai tiesībsargājošās iestādes strādā.»

«Parlamentārās izmeklēšanas loma ir vietā, ja, teiksim, iestādes neveiktu savu darbu pietiekami labā veidā, bet šobrīd es atturētos tādu komentāru izteikt,» skeptisks bija Attīstībai/Par! deputāts Juris Pūce. Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks bija atklāti noraidošs: «Kas attiecas uz tādu politisku izvērtēšanu – var jau, protams, opozīcija rosināt un censties radīt tādu ažiotāžu. Taču, vai tas nesīs kādus augļus? Man šķiet, ka īsti nē.»

Izmeklēšanas komisijās vēlas piedalīties arī neatkarīgie deputāti

Deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā var deleģēt frakcijas, taču šobrīd gandrīz piektā daļa Saeimas pie frakcijām nepieder. Bijušais saskaņietis Vjačeslavs Dombrovskis, kurš rudenī plāno dibināt partiju kopā ar karteļa lietā pratināto bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu, uzskata – lai parlamentārās izmeklēšanas komisijai būtu jēga, vispirms būtu jāgroza likums, ļaujot pārstāvjus deleģēt arī pieciem neatkarīgajiem deputātiem, vēsta raidījumā.

Dombrovskis kopā ar četrām deputātēm ir iesniedzis grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā un sola parakstu vākšanu «būvnieku karteļa» komisijai sākt pēc to pieņemšanas.

De facto gan vēsta – pat ja Saeimas vairākums opozīcijas priekšlikumu nenoraidīs uzreiz, tā ātra pieņemšana galīgajā lasījumā ir ļoti maz ticama.

Dombrovskim jau esot padomā arī komisijas vadītāja: «Tā kā visas lielās partijas tā vai savādāk ir iesaistītas šajā skandālā, būtu diezgan dīvaini, ja  šo komisiju vadītu vai nu Vienotība, vai nu ZZS, vai nu Saskaņa, vai nu JKP, it īpaši laikam dīvaini būtu, ja tā būtu KPV… Tad es, piemēram, uzskatu, ka viena no piemērotākajām personām Saeimā, kas varētu šo komisiju vadīt, varētu būt Ļubova Švecova, mana bijusī kolēģe, kurai ir arī izmeklētājas pieredze. Bet, tā kā viņa arī ir pie frakcijām nepiederoša deputāte, viņa nevar pat piedalīties šajā komisijā pie esošās likumdošanas.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas