Raidījums: LDz caur reāli nestrādājošu uzņēmumu izpludina 800 000 eiro

Ilustratīvs foto.

Latvijas aizsardzības budžetam pirmo reizi pārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība uzdeva valsts drošības stiprināšanā ieguldīt arī Latvijas dzelzceļam (LDz). Dzelzceļš to arī izdarījis, aptuveni 800 tūkstošus eiro bez loģiska skaidrojuma izpludinot caur reāli nestrādājošu uzņēmumu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Kad pirms astoņiem gadiem Latvijā uz mācībām pirmo reizi tika atvesti arī ASV tanki, bija jāatrisina problēma – lai droši novietotu 70 tonnas smago tehniku uz dzelzceļa platformas, jāpatērē daudz laika un pūļu. Baltijas valstu dzelzceļi un platformas ir piemērotas padomju un krievu tanku pārvadāšanai, bet amerikāņu abrami vai vācu leopardi ir platāki un smagāki.

Pēc Krimas aneksijas NATO tankus Baltijas valstu teritorijā nācās pārvietot arvien biežāk. Tādēļ valdība 2016.gada septembrī aiz slēgtām durvīm uzdeva LDz pārbūvēt vecās padomju laika platformas NATO smagās tehnikas vajadzībām.

2018.gada gada novembrī svinīgi atklāja pārbūvēto Garkalnes dzelzceļa staciju. Tajā smagā militārā tehnika var pati uzbraukt un nobraukt no dzelzceļa platformām. Stacijas pielāgošana militārām vajadzībām izmaksāja 1,8 miljonus eiro, atgādināts raidījumā.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Nekā personīga skaidro, ka projektā bijusi gan Latvijas, gan ASV, gan LDz finansējums.

LDz militāro jautājumu eksperts, LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols norāda, ka šāda veida platformas pārbūve līdz šim nav veikta nekur 1 520 milimetru sliežu platuma teritorijā. LDz tur noslēpumā informāciju par meitasuzņēmumu iepirkumiem un darījumiem. Tomēr Nekā personīga rīcībā esot līgums starp divām no LDz koncerna firmām par 10 platformu pielāgošanu smagās militārās tehnikas pārvadāšanai.

Līgums 2017.gada vasarā noslēgts starp LDz Cargo un Rīgas vagonbūves uzņēmumu Baltija (RVU Baltija). Sākotnēji paredzētā summa par darbiem bija 620 tūkstoši eiro. RVU Baltija gan no LDz Cargo kopumā saņēmusi gandrīz 800 tūkstošus eiro. Līdz ar to var secināt, ka viena platforma izmaksājusi ap 70 tūkstošiem eiro.

Nekā personīga jau ziņoja, ka valsts nopirktā firma RVU Baltija Daugavpilī nekādu reālu darbību neveic, un tās vienīgais darbinieks ir vadītājs Guntis Innuss. Arī militārās tehnikas pārvadāšanai domāto platformu modernizācijas projektu radīja no malas piesaistīts konstruktors, bet visus tehniskos darbus īstenoja cits LDz uzņēmums – LDz ritošā sastāva serviss pats savā teritorijā. RVU Baltija tam par darbu samaksāja 360 tūkstošus eiro.

Ābols skaidro, ka RVU Baltija tika izvēlēta, jo tai jau iepriekš bijusi pieredze vagonbūvniecībā. Viņš norāda, ka tas, ka reāli darbi notikuši LDz ritošā sastāva serviss teritorijā esot «kas cits». RVU Baltija atbildība bijusi projekta uzraudzība un sarunas ar projektētāju.

Arī Lietuva izlēma pielāgot dzelzceļu NATO vajadzībām. Ja Latvija izvēlējās esošās platformas pilnībā pārbūvēt, tad Lietuva tās tikai pielāgoja ar īpašiem stiprinājumiem. Precīzas izmaksas lietuvieši neatklāj, bet raidījumam zināms, ka tās bijušas vismaz divreiz mazākas nekā Latvijā.

Lai gan Latvijā izmantotā metode bija dārgāka, LDz ieskatā tas ir bijis tā vērts, jo pārbūvētās platformas varēs pārvadāt arī citas īpaši smagas un platas kravas ārpus militārajām vajadzībām. Tas gan ir pretrunā ar Aizsardzības ministrijas prasību tikt pie platformām īsā laikā.

«Šīs platformas ir pieejamas diezgan ātrā laikā – tiklīdz mēs paziņojam par to, ka mums ir nepieciešams šāds pārvadājums, tad LDz piedāvā šīs platformas. Patiesībā tas, ko mēs pirms tam arī konstatējām, tas, ka tā ir viena no problēmām, ka kopumā šīs dzelzceļa platformas tiek laistas apgrozījumā, un, ja tās ir kopējā lietošanā, tad dažreiz var būt tā, ka vispār platformas nav pieejamas,» tā Garisons.

Dzelzceļš mierina – platformas vienmēr būs tuvumā, jo tām nav sertifikāta, lai izbrauktu ārpus Baltijas valstu robežām.

Raidījumā atzīmē, ka Latvijas valdība LDz gadu no gada ļauj lielāko daļu peļņas nevis iemaksāt valsts budžetā, bet paturēt investīciju veikšanai. Vienlaikus valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmumi nepublicē iepirkumu rezultātus, bet uz žurnālistu jautājumiem par darījumiem neatbild, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Tādēļ sabiedrības iespējas pārliecināties par to, ka koncerns rīkojas saimnieciski un valstij izdevīgi, ir neiespējami.

Tā, piemēram, par faktu, ka LDz ritošā sastāva serviss 2015.gadā no igauņu miljonāra Oļega Osinovska firmas nopircis četras lietotas lokomotīves, kļuva zināms tikai pēc tam, kad KNAB aizturēja dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni. Izmeklētāji un prokuratūra uzskata, ka Osinovskis Magonim par šo darījumu deva pusmiljona eiro kukuli. Tagad viena no četrām lokomotīvēm izgājusi no ierindas, bet vēl cita iznomāta Šķēles un Šlesera ģimenēm piederošajam Baltijas tranzīta servisam.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas