bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 16.10.2019 | Vārda dienas: Daiga, Dinārs, Dinija
LatviaLatvija

Raidījums: LDz caur reāli nestrādājošu uzņēmumu izpludina 800 000 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs foto.

Latvijas aizsardzības budžetam pirmo reizi pārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība uzdeva valsts drošības stiprināšanā ieguldīt arī Latvijas dzelzceļam (LDz). Dzelzceļš to arī izdarījis, aptuveni 800 tūkstošus eiro bez loģiska skaidrojuma izpludinot caur reāli nestrādājošu uzņēmumu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Kad pirms astoņiem gadiem Latvijā uz mācībām pirmo reizi tika atvesti arī ASV tanki, bija jāatrisina problēma – lai droši novietotu 70 tonnas smago tehniku uz dzelzceļa platformas, jāpatērē daudz laika un pūļu. Baltijas valstu dzelzceļi un platformas ir piemērotas padomju un krievu tanku pārvadāšanai, bet amerikāņu abrami vai vācu leopardi ir platāki un smagāki.

Pēc Krimas aneksijas NATO tankus Baltijas valstu teritorijā nācās pārvietot arvien biežāk. Tādēļ valdība 2016.gada septembrī aiz slēgtām durvīm uzdeva LDz pārbūvēt vecās padomju laika platformas NATO smagās tehnikas vajadzībām.

2018.gada gada novembrī svinīgi atklāja pārbūvēto Garkalnes dzelzceļa staciju. Tajā smagā militārā tehnika var pati uzbraukt un nobraukt no dzelzceļa platformām. Stacijas pielāgošana militārām vajadzībām izmaksāja 1,8 miljonus eiro, atgādināts raidījumā.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Nekā personīga skaidro, ka projektā bijusi gan Latvijas, gan ASV, gan LDz finansējums.

LDz militāro jautājumu eksperts, LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols norāda, ka šāda veida platformas pārbūve līdz šim nav veikta nekur 1 520 milimetru sliežu platuma teritorijā. LDz tur noslēpumā informāciju par meitasuzņēmumu iepirkumiem un darījumiem. Tomēr Nekā personīga rīcībā esot līgums starp divām no LDz koncerna firmām par 10 platformu pielāgošanu smagās militārās tehnikas pārvadāšanai.

Līgums 2017.gada vasarā noslēgts starp LDz Cargo un Rīgas vagonbūves uzņēmumu Baltija (RVU Baltija). Sākotnēji paredzētā summa par darbiem bija 620 tūkstoši eiro. RVU Baltija gan no LDz Cargo kopumā saņēmusi gandrīz 800 tūkstošus eiro. Līdz ar to var secināt, ka viena platforma izmaksājusi ap 70 tūkstošiem eiro.

Nekā personīga jau ziņoja, ka valsts nopirktā firma RVU Baltija Daugavpilī nekādu reālu darbību neveic, un tās vienīgais darbinieks ir vadītājs Guntis Innuss. Arī militārās tehnikas pārvadāšanai domāto platformu modernizācijas projektu radīja no malas piesaistīts konstruktors, bet visus tehniskos darbus īstenoja cits LDz uzņēmums – LDz ritošā sastāva serviss pats savā teritorijā. RVU Baltija tam par darbu samaksāja 360 tūkstošus eiro.

Ābols skaidro, ka RVU Baltija tika izvēlēta, jo tai jau iepriekš bijusi pieredze vagonbūvniecībā. Viņš norāda, ka tas, ka reāli darbi notikuši LDz ritošā sastāva serviss teritorijā esot «kas cits». RVU Baltija atbildība bijusi projekta uzraudzība un sarunas ar projektētāju.

Arī Lietuva izlēma pielāgot dzelzceļu NATO vajadzībām. Ja Latvija izvēlējās esošās platformas pilnībā pārbūvēt, tad Lietuva tās tikai pielāgoja ar īpašiem stiprinājumiem. Precīzas izmaksas lietuvieši neatklāj, bet raidījumam zināms, ka tās bijušas vismaz divreiz mazākas nekā Latvijā.

Lai gan Latvijā izmantotā metode bija dārgāka, LDz ieskatā tas ir bijis tā vērts, jo pārbūvētās platformas varēs pārvadāt arī citas īpaši smagas un platas kravas ārpus militārajām vajadzībām. Tas gan ir pretrunā ar Aizsardzības ministrijas prasību tikt pie platformām īsā laikā.

«Šīs platformas ir pieejamas diezgan ātrā laikā – tiklīdz mēs paziņojam par to, ka mums ir nepieciešams šāds pārvadājums, tad LDz piedāvā šīs platformas. Patiesībā tas, ko mēs pirms tam arī konstatējām, tas, ka tā ir viena no problēmām, ka kopumā šīs dzelzceļa platformas tiek laistas apgrozījumā, un, ja tās ir kopējā lietošanā, tad dažreiz var būt tā, ka vispār platformas nav pieejamas,» tā Garisons.

Dzelzceļš mierina – platformas vienmēr būs tuvumā, jo tām nav sertifikāta, lai izbrauktu ārpus Baltijas valstu robežām.

Raidījumā atzīmē, ka Latvijas valdība LDz gadu no gada ļauj lielāko daļu peļņas nevis iemaksāt valsts budžetā, bet paturēt investīciju veikšanai. Vienlaikus valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmumi nepublicē iepirkumu rezultātus, bet uz žurnālistu jautājumiem par darījumiem neatbild, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Tādēļ sabiedrības iespējas pārliecināties par to, ka koncerns rīkojas saimnieciski un valstij izdevīgi, ir neiespējami.

Tā, piemēram, par faktu, ka LDz ritošā sastāva serviss 2015.gadā no igauņu miljonāra Oļega Osinovska firmas nopircis četras lietotas lokomotīves, kļuva zināms tikai pēc tam, kad KNAB aizturēja dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni. Izmeklētāji un prokuratūra uzskata, ka Osinovskis Magonim par šo darījumu deva pusmiljona eiro kukuli. Tagad viena no četrām lokomotīvēm izgājusi no ierindas, bet vēl cita iznomāta Šķēles un Šlesera ģimenēm piederošajam Baltijas tranzīta servisam.


Pievienot komentāru

Latvija no Ukrainas gaida pierādījumus jautājumā par tiesas konfiscēto naudu

Lai risinātu jautājumu par tiesas konfiscēto 29 miljonu eiro atgriešanu Ukrainai, tai jāiesniedz attiecīgie pierādījumi, ko tā arī solījusi darīt, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita sacītā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Rīgas satiksme gadu plāno noslēgt ar peļņu, tomēr no pašvaldības dotācijās prasīs 140 miljonus eiro

Lai gan SIA Rīgas satiksme šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju – 140 miljonus eiro, atzinis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.

Izmeklējot saslimšanas Siguldā un Stockmann, uziet salmonellas gaļā no Polijas

SIA Gaļsaimnieks ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta salmonellas baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Sadarbību ar Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, nākamgad tai atvēlot vismaz 20,6 miljonus eiro

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme sadarbību ar SIA Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, kas nozīmē, ka rīdzinieki par šo sadarbību arī nākamgad maksās 20,6 miljonus eiro.

Vācija atļauj Huawei tehnoloģiju pielietošanu 5G ieviešanā

Vācija neliegs Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei darboties tās 5G tīklā, ziņo BBC.

Viltus ziņu izplatītājiem var pienākties cietumsods līdz pieciem gadiem

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 15.oktobrī sākusi skatīt krimināllietu, kurā trīs viltus ziņu portālu uzturētāji apsūdzēti huligānismā, taču tiesa nolēma lietu skatīt aiz slēgtām durvīm.

Eurostat: Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm. 

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220 lidojumus

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220-300 lidmašīnu veiktos lidojumus pēc tam, kad tādu soli spēra Swiss International Air Lines bažās pēc pieredzētajām motora problēmām reisā Londona-Ženēva.

Latvija janvārī – septembrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 7,2%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD izstrādā Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju

Valsts drošības dienests ir izstrādājis Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju 2019. – 2021.gadam, kuras mērķi ir pilnveidot terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā.

Kariņš tiesas konfiscētos 29 miljonus iesaka tērēt vienreizējam ieguldījumam

Rīgas apgabaltiesas konfiscētos 29 miljonus eiro pareizāk būtu tērēt vienreizējam ieguldījumam, tā izteicies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rīgas satiksmei papildu nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme šogad no pašvaldības budžeta papildu dotācijā lūgs piešķirt 2,9 miljonus eiro.

Igaunijā aizkavējusies biometriskās identifikācijas sistēmas izstrāde

Biometriskās identifikācijas sistēma Igaunijā tiks pabeigta divus gadus vēlāk nekā plānots un naudas trūkuma dēļ tajā nebūs sejas atpazīšanas funkcijas, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Uz dienu slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā

Trešdien, 16.oktobrī, no plkst. 6.00 vienu dienu būs slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā, tur notiks asfaltēšanas darbi.

Sākas Brexit sarunu beidzamā diena pirms ES sanāksmes; vienošanās vēl nav

Eiropas Savienības un Lielbritānijas izstāšanās sarunu delegācijas trešdien, 16.oktobrī, aizvada pēdējo apspriežu dienu ar mērķi panākt vienošanos, ko celt galdā ES dalībvalstu valdību vadītājiem, kuri šonedēļ tiksies izšķirošā galotņu sanāksmē.

Prezidente Kaljulaida uzaicinājusi Putinu apmeklēt Igauniju

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosūtījusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putina ielūgumu piedalīties 8. Somugru kongresā, kas nākamgad notiks Tartu.

Arī SVF samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Latvijas ekonomika gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,8%.

Rail Baltica: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana

Jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā paredzētās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana un kvalitāte.

Pieteikšanos NEPLP vakantajiem amatiem pagarina līdz 20.novembrim

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija slēgtā sēdē lēmusi līdz 20.novembrim pagarināt pieteikšanos diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatiem.

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.

Mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumos samazina par 92%

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro, kas saistīti ar bijušajām ukraiņu amatpersonām

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

Lietuvā ieradušies ASV karavīri

Lietuvā ieradušies pirmie karavīri no ASV rotācijas spēkiem ASV spēki Lietuvā atradīsies līdz 2020.gada pavasarim, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ekskluzīvi | JKP deputāts Eglītis: Bičkovičs un Kalnmeiers, šādi strādājot ar tieslietām privātajā sektorā, sen būtu izmesti no darba

Moneyval ziņojums mums ir pateicis ne tikai to, ka Latvija netiek galā ar finanšu noziegumiem, bet arī to, ka tiek stingri novēroti arī garie tiesas procesi. «Tā pati Lemberga lieta; ticiet, Moneyval rūpīgi seko tam, kā tas virzās uz priekšu,» intervijā BNN norāda Gatis Eglītis.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->