Raidījums: Maigais sods bijušajam deputātam Kļaviņam pieņemts nelikumīgi

Askolds Kļaviņš

Prokurora lēmums par 120 piespiedu darba stundām bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam ir pieņemts ar vairākiem likuma pārkāpumiem. Tā secinājis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers lietā par Kļaviņa nepamatoti saņemtajām degvielas kompensācijām no Saeimas budžeta teju 10 000 eiro vērtībā.

Tomēr tas ir noticis par vēlu: prokurora Arvja Miglāna priekšraksts par sodu jau ir nodots izpildei, un tāpēc vairs nav atceļams. Līdz ar to bargāku sodu Kļaviņš nesaņems, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Viltojot dokumentus, no darbavietas nepamatoti saņem gandrīz 10 000 eiro kā degvielas kompensāciju. Pēc pieķeršanas atmaksā noziedzīgi iegūto naudu, bet neko vairāk, un piespiedu darbā atstrādā trīs darba nedēļas. Šāds iznākums ir 12.Saeimas beigu posmā vairākus skandālus izraisījušajai deputāta Askolda Kļaviņa krimināllietai, vēsta lsm.

Diskreditēta Saeimas darbība, grauta Saeimas deputātu autoritāte un radīta neuzticība valsts varai, kā arī Saeimas budžetam radīti gandrīz 10 000 eiro zaudējumi. Šādas sekas Askolda Kļaviņa nodarījumam – uz fiktīvu dokumentu pamata prettiesiski saņemtām transporta izdevumu kompensācijām – saskatīja prokurors Arvis Miglāns.

Arī pats Kļaviņš pilnībā atzinis sevi par vainīgu un izdarīto nožēlojis, liecina raidījuma rīcībā esošais lēmums par kriminālprocesa pabeigšanu, piemērojot priekšrakstu par sodu.

Lēmumā aprakstīts, ka no 2016.gada novembra līdz 2018.gada maijam savu dzīvesvietu Liepājā deklarējušais Kļaviņš Saeimas prezidijam iesniedza 19 viņa auto faktiskajiem izdevumiem neatbilstošus dokumentus ar degvielas čekiem. Lielāko daļu no iegādātās degvielas deputāts izmantoja nevis braucieniem uz un no Liepājas, bet gan savām personīgajām vajadzībām. Lēmumā fiksēti arī vairāki gadījumi, kad Kļaviņš Saeimā iesniedza čekus par degvielu, kas izmantota viņam piederošās SIA Gandrs vajadzībām.

Iepriekš gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājiem, gan žurnālistiem noliedzis, ka būtu kaut ko pārkāpis, savu vainu Kļaviņš atzina tikai oktobrī pēc apsūdzības celšanas. Kāpēc tā, viņš sākumā telefonsarunā skaidrot nevēlas: «Ko jūs no manis dzīvē gribat? Jūs esat mani jau nobeiguši, es esmu politiskais līķis. Es vairs neko nekomentēšu.»

Sākotnēji KNAB Kļaviņa nodarījumu bija kvalificējis kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas ir smags noziegums. Taču prokurora priekšrakstā par sodu mantkārība kā motīvs neparādās. Kāds gan cits tad bija Kļaviņa nolūks, viltojot dokumentus, iesniedzot tos Saeimas administrācijai un uz to pamata ik mēnesi saņemot ap 600-700 eiro kompensāciju? Prokurora Miglāna skaidrojums par to līdz galam izprotams nav. Galvenais arguments – mantkārību neatzina pats deputāts.

«Nu tad tā lieta būtu virzāma uz tiesu. Tas nozīmē, ka tiktu tērēti finanšu resursi attiecīgi, izskatot lietu. Tā metodika, kā saskaitīja izmeklētāja, varbūt to arī tiesa nepieņemtu, un būtu liels strīds. Būtu, iespējams, vēl jānosaka ekspertīzes kaut kādas, kas arī ir valsts līdzekļi,» klāsta prokurors. Tāpēc Kļaviņa nodarījuma kvalifikācija Miglāna versijā pārtapa par mazāk smagu noziegumu.

«Tas noziedzīgais nodarījums – tā jau vairāk bija tāda blēdīšanās ar degvielas čekiem. Nezinu, kā citi, bet es uzskatu, ka šāda noziedzīgā nodarījuma bīstamība un kaitīgā ietekme, kā es to uzskatu, nav tik liela kā, piemēram, ja viņš, būdams deputāts, izdarītu kādu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, saņem kādu finansiālu atlīdzību, lobē kādu likumprojektu, kas nav sabiedrības interesēs, un tā tālāk. (..) Cik es sapratu arī, Kļaviņa kungs, viņam tas bizness neiet tik labi, un viņš teica, ka pat to summu, lai viņš varētu nomaksāt, viņam tur jāiet, jāmeklē un kaut kur jāaizņemas. Un par to naudassodu tad arī attiecīgi tālāk netika runāts,» norāda prokurors.

Jautājumi par Miglāna lēmumu radās arī Ģenerālprokuratūrā. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers uzsāka tā likumības un pamatotības pārbaudi. «Tas nozīmē, ka es lemšu, vai nav nepieciešams šo lēmumu par prokurora priekšrakstu par sodu atcelt un nodot kriminālprocesu izmeklēšanas turpināšanai. Tas nenozīmē, ka, atceļot šo lēmumu, tiek atcelti arī visi citi lēmumi. Jau uz patreizējo brīdi ir redzams, ka ir atsevišķi Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pārkāpumi, kas var dot pamatu šo lēmumu atcelšanai,» paziņoja virsprokurors.

Jau vēlāk Adlers De facto apstiprināja, ka būtiski likumu pārkāpumi Miglāna lēmumā ir bijuši.

Lai gan Adlers bija iecerējis Miglāna lēmumu atcelt kā neatbilstošu likumu prasībām un  nodot lietu citam prokuroram kriminālvajāšanas turpināšanai, tas tomēr nenotika. Virsprokurors secināja, ka priekšraksts par sodu jau bija stājies spēkā un nodots izpildei, tādēļ viņam kā amatā augstākam prokuroram likums vairs nedeva tiesības to atcelt. Tas nozīmē, ka piepildīsies Askolda Kļaviņa paustā vēlme – pateicoties prokurora Miglāna kļūdām, prokuratūra viņu liks mierā. Problēmas šobrīd draud vien pašam prokuroram – par viņa pieļautajiem Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem viņam varētu piemērot disciplinārsodu. Šādu ierosinājumu virsprokurors Adlers ir nosūtījis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, ziņo raidījums.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas