bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Rail Baltica lidostas stacijas būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Rail Baltica, lidosta, dzelzceļa projekts, būvdarbiDzelzceļa projekta Rail Baltica stacijas Rīgas lidostā būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro, tomēr konkrēta summa tiks precizēta, izsludinot būvniecības iepirkuma otro kārtu, stāsta par Rail Baltica īstenošanu Latvijas teritorijā atbildīgā uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

«Rail Baltica lidostas Rīga projekts ir unikāls, jo ir pirmais pasažieru stacijas būvprojekts kopš 1937.gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un 1 435 milimetru standarta dzelzceļa līnijas projekts,» teic Vingris.

Viņš stāsta, ka pirmajā līmenī būs piebrauktuve stacijas ēkai, otrajā līmenī būs uzgaidāmās telpas un kases, kā arī savienojums ar topošo lidostas paplašinājumu. Savukārt trešajā līmenī būs pasažieru vilciena platforma. Tāpat paredzēts dzelzceļa pievads lidostas kravu terminālim.

Iepirkuma pirmā kārta ir izsludināta 3.novembrī. Pirmā kārta ir kandidātu atlases kārta, kas noslēgsies 2020.gada janvārī. Pēc tam tiem, kuri kvalificēsies, būs jāiesniedz finanšu un tehniskais piedāvājums. Līgumu ar būvniekiem plānots noslēgt līdz 2020.gada beigām, lai 2021.gadā varētu sākt būvdarbus.

Aplēstās būvdarbu izmaksas ir 250 – 280 miljoni eiro, no kuriem 85% segs Eiropas Savienības finansējums, bet 15% – Latvijas budžeta finansējums.

RB Rail reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans teica, ka šis iepirkums ir zīmīgs ar to, ka ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Viņš stāstīja, ka tiek strādāts pie tā, lai Rail Baltica iepirkumos nodrošinātu plašu konkurenci, tostarp informācija par lidostas stacijas būvniecības konkursu ir nosūtīta vairāk nekā 500 sadarbības partneriem, kuri varētu būt ieinteresēti iepirkumā piedalīties.

Tāpat Bramans teica, ka ir sākta sadarbība ar tiesībsargājošām institūcijām, lai veicinātu godīgus un caurspīdīgus iepirkumus.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts, jo tas ir lielākais jaunas dzelzceļa līnijas būvniecības projekts pēdējos 50 gados.

«Rail baltica dzelzceļa līnija dos Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem daudz labākus savienojumus ar Eiropu, Baltiju un arī tepat Latvijā, jo tiek plānota arī reģionālā satiksme no Rīgas centra uz lidostu,» teica Linkaits, uzsverot, ka šis savienojums dos iespēju Rīgas lidostu veidot par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs.

Ministrs stāstīja, ka 2021. – 2024.gadā lidostas teritorijā notiks intensīva būvniecība, jo šajā laikā plānota arī lidostas sestās kārtas un Latvijas gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.

«Aicinu Latvijas iedzīvotājus un lidostas apmeklētājus ar izpratni izturēties pret notiekošajiem būvdarbiem. Un es ceru, ka ieguldījums būs tā vērts, lai 2024.gadā, kad būs pabeigta Rail Baltica stacija, lidostas sestā kārta un Latvijas gaisa satiksmes vadības tornis, mēs lidostai iegūsim pavisam jaunu izskatu,» teica Linkaits.

Lasiet arī: Rail Baltica posmā Vangaži–Salaspils–Misa sākti ģeotehniskās izpētes darbi

Jau ziņots, ka izsludināts iepirkuma konkursu par Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas, tās saistītās infrastruktūras un estakāžu būvniecību. Pretendenti pieteikumus konkursā var iesniegt līdz 2020.gada 10.janvārim.

Iepirkuma nolikumā teikts, ka būvniecība notiks sešos posmos. Pirmajā posmā paredzēts izveidot termināļa un estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamos ceļu ar saistīto infrastruktūru, bet otrajā posmā plānoti termināļa būvdarbi, izņemot būvkonstrukcijas.

Trešajā posmā plānots izbūvēt estakādi no Mazās Gramzdas ielas līdz terminālim un no termināļa līdz Dzirnieku ielai. Savukārt ceturtajā posmā tiks būvēta divceļu dzelzceļa estakāde no Dzirnieku ielas līdz Mārupes teritorijai 1 860 metru garumā.

Piektajā posmā plānoti uzbēruma no Imantas stacijas līdz Mazās Gramzdas ielai būvdarbi, kā arī dzelzceļa pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecība. Noslēgumā, sestajā būvniecības posmā, noritēs dzelzceļa sliežu ceļu būvdarbi no Imantas stacijas Rīgā līdz teritorijai Mārupē.

Iepriekš Vingris stāstīja, ka iepirkums par Rail Baltica stacijas celtniecību lidostā, visticamāk, tiks rīkots tāpat kā Rīgas Centrālās stacijas gadījumā, iegūstot pretendentu visam projektam, bet būvdarbi pēc tam notiks pa kārtām atbilstoši finansējuma pieejamībai.

Viņš atzina, ka Rail Baltica stacijas izbūve būs salīdzinoši sarežģīta. «Nepietiek ar to, ka pats stacijas projekts ir ļoti nopietns – paralēli tam tiks īstenota pašas lidostas termināļa paplašināšanas sestā kārta un Latvijas gaisa satiksmes jaunā lidojumu vadības torņa būvniecība. Tādēļ darbu plāni ir jāsinhronizē, jāveido pagaidu risinājumi, jālemj, kur būs automašīnu stāvvietas, kā pārvietosies pasažieri, kā mēs ievērosim ļoti stingrās drošības prasības, kā darbosies sakaru un komunālo pakalpojumu infrastruktūra. Tādēļ pašlaik tiek veikti arī risku un drošības auditi,» viņš teica.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.


Pievienot komentāru

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām

Krievija atdod Ukrainai atņemtos kuģus

Krievijas varasiestādes ir atdevušas trīs Ukrainas karakuģus, kas tika sagrābti sadursmē Kerčas jūras šaurumā 2018.gadā.

Šonedēļ joprojām gaidāms silts laiks, nedēļas beigās – pamatīgi mīnusi

Gaisa temperatūra nakts stundās saglabāsies pozitīva, bet dienās vietām sasniegs pat +10 grādus pēc Celsija.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

«Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,» reiz teicis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis.

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!