bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.01.2020 | Vārda dienas: Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests
LatviaLatvija

Rail Baltica lidostas stacijas būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Rail Baltica, lidosta, dzelzceļa projekts, būvdarbiDzelzceļa projekta Rail Baltica stacijas Rīgas lidostā būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro, tomēr konkrēta summa tiks precizēta, izsludinot būvniecības iepirkuma otro kārtu, stāsta par Rail Baltica īstenošanu Latvijas teritorijā atbildīgā uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

«Rail Baltica lidostas Rīga projekts ir unikāls, jo ir pirmais pasažieru stacijas būvprojekts kopš 1937.gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un 1 435 milimetru standarta dzelzceļa līnijas projekts,» teic Vingris.

Viņš stāsta, ka pirmajā līmenī būs piebrauktuve stacijas ēkai, otrajā līmenī būs uzgaidāmās telpas un kases, kā arī savienojums ar topošo lidostas paplašinājumu. Savukārt trešajā līmenī būs pasažieru vilciena platforma. Tāpat paredzēts dzelzceļa pievads lidostas kravu terminālim.

Iepirkuma pirmā kārta ir izsludināta 3.novembrī. Pirmā kārta ir kandidātu atlases kārta, kas noslēgsies 2020.gada janvārī. Pēc tam tiem, kuri kvalificēsies, būs jāiesniedz finanšu un tehniskais piedāvājums. Līgumu ar būvniekiem plānots noslēgt līdz 2020.gada beigām, lai 2021.gadā varētu sākt būvdarbus.

Aplēstās būvdarbu izmaksas ir 250 – 280 miljoni eiro, no kuriem 85% segs Eiropas Savienības finansējums, bet 15% – Latvijas budžeta finansējums.

RB Rail reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans teica, ka šis iepirkums ir zīmīgs ar to, ka ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Viņš stāstīja, ka tiek strādāts pie tā, lai Rail Baltica iepirkumos nodrošinātu plašu konkurenci, tostarp informācija par lidostas stacijas būvniecības konkursu ir nosūtīta vairāk nekā 500 sadarbības partneriem, kuri varētu būt ieinteresēti iepirkumā piedalīties.

Tāpat Bramans teica, ka ir sākta sadarbība ar tiesībsargājošām institūcijām, lai veicinātu godīgus un caurspīdīgus iepirkumus.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts, jo tas ir lielākais jaunas dzelzceļa līnijas būvniecības projekts pēdējos 50 gados.

«Rail baltica dzelzceļa līnija dos Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem daudz labākus savienojumus ar Eiropu, Baltiju un arī tepat Latvijā, jo tiek plānota arī reģionālā satiksme no Rīgas centra uz lidostu,» teica Linkaits, uzsverot, ka šis savienojums dos iespēju Rīgas lidostu veidot par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs.

Ministrs stāstīja, ka 2021. – 2024.gadā lidostas teritorijā notiks intensīva būvniecība, jo šajā laikā plānota arī lidostas sestās kārtas un Latvijas gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.

«Aicinu Latvijas iedzīvotājus un lidostas apmeklētājus ar izpratni izturēties pret notiekošajiem būvdarbiem. Un es ceru, ka ieguldījums būs tā vērts, lai 2024.gadā, kad būs pabeigta Rail Baltica stacija, lidostas sestā kārta un Latvijas gaisa satiksmes vadības tornis, mēs lidostai iegūsim pavisam jaunu izskatu,» teica Linkaits.

Lasiet arī: Rail Baltica posmā Vangaži–Salaspils–Misa sākti ģeotehniskās izpētes darbi

Jau ziņots, ka izsludināts iepirkuma konkursu par Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas, tās saistītās infrastruktūras un estakāžu būvniecību. Pretendenti pieteikumus konkursā var iesniegt līdz 2020.gada 10.janvārim.

Iepirkuma nolikumā teikts, ka būvniecība notiks sešos posmos. Pirmajā posmā paredzēts izveidot termināļa un estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamos ceļu ar saistīto infrastruktūru, bet otrajā posmā plānoti termināļa būvdarbi, izņemot būvkonstrukcijas.

Trešajā posmā plānots izbūvēt estakādi no Mazās Gramzdas ielas līdz terminālim un no termināļa līdz Dzirnieku ielai. Savukārt ceturtajā posmā tiks būvēta divceļu dzelzceļa estakāde no Dzirnieku ielas līdz Mārupes teritorijai 1 860 metru garumā.

Piektajā posmā plānoti uzbēruma no Imantas stacijas līdz Mazās Gramzdas ielai būvdarbi, kā arī dzelzceļa pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecība. Noslēgumā, sestajā būvniecības posmā, noritēs dzelzceļa sliežu ceļu būvdarbi no Imantas stacijas Rīgā līdz teritorijai Mārupē.

Iepriekš Vingris stāstīja, ka iepirkums par Rail Baltica stacijas celtniecību lidostā, visticamāk, tiks rīkots tāpat kā Rīgas Centrālās stacijas gadījumā, iegūstot pretendentu visam projektam, bet būvdarbi pēc tam notiks pa kārtām atbilstoši finansējuma pieejamībai.

Viņš atzina, ka Rail Baltica stacijas izbūve būs salīdzinoši sarežģīta. «Nepietiek ar to, ka pats stacijas projekts ir ļoti nopietns – paralēli tam tiks īstenota pašas lidostas termināļa paplašināšanas sestā kārta un Latvijas gaisa satiksmes jaunā lidojumu vadības torņa būvniecība. Tādēļ darbu plāni ir jāsinhronizē, jāveido pagaidu risinājumi, jālemj, kur būs automašīnu stāvvietas, kā pārvietosies pasažieri, kā mēs ievērosim ļoti stingrās drošības prasības, kā darbosies sakaru un komunālo pakalpojumu infrastruktūra. Tādēļ pašlaik tiek veikti arī risku un drošības auditi,» viņš teica.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.


Pievienot komentāru

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!