Raimonda mantojums – «spožās» runas un nepilsoņu bērni

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Ja kaut kas ir skaidrs par prezidenta vēlēšanām, tad tas ir fakts, ka Raimonds Vējonis neturpinās darbu šajā amatā. Negūstot pārliecinošu atbalstu no pašlaik Saeimā pārstāvētajām partijām, maija sākumā līdzšinējais prezidents paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.

Vējoņa laikā pieņemtas divas valdības, atvērti čekas maisi, nosvinēta simtgade un aizvadīti kašķi par bēgļu uzņemšanu – BNN piedāvā atskatu uz Vējoņa padarīto pēdējo četru gadu laikā.

«Puisis no Madonas»

Vējonis, dzimis Krievijā, politiķa karjeru uzsācis Madonā un vēlāk dzīvojis Ogrē, bijis vienkāršs kā savās politiskajās gaitās, tā arī prezidenta amatā.

Jau ar pirmajiem mulsuma brīdī paustajiem vārdiem – «Laikam no sākuma jāierauj!» – Vējonis savā ziņā iezīmēja turpmākos četrus gadus.

Pēc priekšgājēja Andra Bērziņa, kurš interesējās, vai viņi sen nav sisti, un kurš neizcēlās ar savām valodas zināšanām, prasmi pateikt vārdu īstajā vietā vai sevišķu aktivitāti, tauta, šķiet, atviegloti uzelpoja, izdzirdot tik cilvēcīgus vārdus. Vējonis tika citēts, un viņa vārdi iemūžināti uz t-krekliem.

Drīz vien pēc ievēlēšanas Vējonis paziņoja, ka negrib dzīvot Jūrmalas rezidencē un vēlas palikt Ogres dzīvoklī. Viņš arī nerīkoja inaugurācijas balli un solīja ar iedzīvotājiem aktīvi komunicēt Twitter.

No šiem solījumiem piepildījās tikai viens.

2016.gadā Vējonis tomēr pameta Ogres daudzdzīvokļu namu par labu Jūrmalas rezidencei. Arī Twitter pašlaik redzami tikai oficiāla rakstura paziņojumi un apsveikumi latviešu sportistiem.

Mulsums oficiālos brīžos gan palicis. Piemēram, Dziesmu un deju svētku uzrunā sveicot Ziemassvētkos. Arī Vējoņa angļu valodas spējas nebija izcilākas par Bērziņa stostīšanos. Vējoņa svešvalodu zināšanas pat izpelnījās attēlojumu Saturday Night Live skečā par Baltijas valstu līderu tikšanos ar Amerikas Savienoto valstu prezidentu Donaldu Trampu 2018.gadā.

Vismaz var uzteikt Vējoņa mierīgo dabu. Patīkama pārmaiņa pēc prezidenta, kas sola palaist rokas, un pārāk neizceļas ar bravūru.

«Mugurkaulu!»

Iespējams, tās bija paliekas no īsā laika aizsardzības ministra krēslā, bet Vējonis savā darbības laikā daudz runājis par Latvijas aizsardzību, izceļot panākto un mudinot uz labākiem rezultātiem. Taču lielākoties Vējonis izvairījās no skarbas kritikas izteikšanas, viņa runām vairāk ieņemot deklarējošu pozīciju.

Prezidents nebija spožs orators, viņa teiktajam izteiksmes un domas ziņā nepaceļoties pāri ierēdņa runām un 21.gadsimtam pielāgotām parunām. «Zināšanas ir spēks, ko nevar atņemt.» «Mūsu labās domas un darbi ir visskaistākā dāvana.» «Mēs esam viena no retajām tautām, kam ir sava valsts.»

Varētu teikt, ka

Vējoņa izteikumi ir kā Kornēlijas Apškrūmas un Paulu Koelju aforismu mazulis. Jā, viss ir pareizi un labi, taču nešķiet, ka šie spriedumi tiks citēti gadiem ilgi.

Tādos viņa prezidentūras laikā svarīgos jautājumos kā bēgļi un «čekas maisi» no Vējoņa nevarēja sadzirdēt skaidru un pārliecinātu viedokli, kas ievirzītu publisko diskusiju. Tā vietā prezidents izvēlējās «pastāvēt malā».

Brīdī, kad no Vējoņa vajadzēja stingru vārdu, kas definētu sabiedrībā valdošās dusmas, viņš teica, ka katram iesaistītajam jāizvērtē sava loma sarunās un jāskaidro sabiedrībai sava rīcība. Runa, protams, ir par bēdīgi slavenajām «oligarhu sarunām» viesnīcā Rīdzene. Vismaz, Vējoņaprāt, sarunas bija «nepieņemamas un neatbalstāmas». Ko neteiksi.

«Mugurkaulu» no prezidenta pieprasīja arī 2017.gada 13.jūlijā pie Rīgas pils sanākušie, reaģējot uz publiskotajām sarunām un spēcīga viedokļa trūkumu no Vējoņa puses.

To, ka laikā, kad bijis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs un virzījis Aivaru Lembergu Ministru prezidenta amatam, zinājis par sarunām Rīdzenē, viņš medijiem noliedza.

Pie viena galda ar Šleseru

2017.gadā rezonansi izpelnījās TV3 raidījuma Nekā personīga sižets, kurā tika stāstīts, ka Vējonis Dubaijā sēdējis pie viena galda ar bēdīgi slaveno oligarhu Aināru Šleseru. Izbijušais politiķis tā centies iespaidot arābu biznesmeņus, radot pārliecību, ka viņam ir sakari ar ietekmīgiem cilvēkiem.

Vējonis gan noliedza, ka būtu zinājis, ka, aizejot uz vakariņām ar Saūda Arābijas uzņēmēju Halifu al Saifu, pretī sēdēs arī Šlesers.

Attēlu sociālajos medijos publicēja nu jau bijušais vietējās vēstniecības ierēdnis Rūdolfs Brēmanis, kuru ar Šleseru un Aināru Šķēli saistīja biznesa intereses.

Slimības gulta

Vējonis iekārtojās Jūrmalas rezidencē pēc tam, kad 2016.gadā nonāca slimnīcā. Sākumā nekas vairāk par to, ka valsts galva uz slimības gultas nonācis ar vīrusa infekciju, netika teikts, liekot uzvirmot baumām par to, kas īsti Vējonim kaiš. Tenkas vēlāk pārauga runās par to, vai Vējoņa veselības stāvoklis maz ļauj pildīt prezidenta pienākumus un ko darīt, ja ar valsts galvu atgadās kas nelāgs.

Varbūt šīs runas Vējonī iedzina cīņas sparu. Slimības laikā un atkopjoties no sirds operācijas Vējonis sekoja līdzi valdības veidošanas procesam un pat strādāja no slimības gultas.

Politiskās saknes

Pašvaldību vēlēšanu laikā ZZS sevi sauca par prezidenta partiju, līdz 2017.gadā Vējonis lūdza to izbeigt.

Nākšana no ZZS rindām uz Vējoni meta ēnu, ka viņš varētu strādāt no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Lemberga interesēs, tomēr to, ka Puzes vīreli varētu apžēlot, ja ieilgušās krimināllietas skatīšanas rezultāts būtu viņam nelabvēlīgs, Vējonis noliedza. Jautājums tā arī nav atkal nonācis pie plašākas diskusijas, jo tiesu debates Lemberga lietā tikai sākušās 2018.gadā un nešķiet vēl ne tuvu beigām.

Jāatceras gan, ka Vējonis amatā nonāca ar Saskaņas balsīm. Lai gan ZZS vienmēr nolieguši simpātijas pret šo partiju, darbos abu draudzība ir nenoliedzama.

Par spīti tam, kad Vējonis lielākoties prezidenta amatā apliecināja politisko neitralitāti, viņa izteicieni par reģionālo reformu (iz tēmas «lēnāk pār tiltu, draugi», kas ir iecienīta arī ZZS «grāfistēs»), tautas vēlētu prezidentu un iestāšanās pret atklātību valsts pārvaldē vairākkārt saskanēja ar ZZS vērtībām.

Aiz slēgtām durvīm

Lai gan publiski Vējonis aicināja veidot tiesisku valsti un slavināja atklātību, darbos tas īsti neizpaudās.

Piemēram,

viņš bija pret atklātām prezidenta vēlēšanām, sakot, ka tā ir darbības imitācija, un norādot, ka šāda balsošana neveicinot atklātību.

2017.gadā nepatiku sabiedrībā izsauca lēmums turpmāk neatklāt Prezidenta kancelejas darbinieku atalgojumu, izmaksāto piemaksu un prēmiju apmēru, aizbildinoties ar privātās dzīves neaizskaramību. Laikraksts Diena atklāja, ka prezidenta kancelejas darbiniekiem bieži maksātas piemaksas, kas paskaidrotas ar formāliem pamatojumiem, piemēram, «atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem». Medijs pieļāva, ka pēc tam, kad Prezidenta kanceleja tā gada pavasarī pārtrauca izmaksāt piemaksas, tās iekļautas darbinieku algās.

Tautas saliedēšana

Viena no Vējoņa prezidentūras iezīmēm bija vēlēšanās saliedēt tautu nacionālā līmenī. Pats prezidents nācis no latviešu–krievu ģimenes, un sākotnēji tas arī kalpoja, kā simbols vēlmei satuvināt šīs divas nacionalitātes.

Savās uzrunās viņš iestājās par iedzīvotāju grupu satuvināšanu. Bet, iespējams, pats zīmīgākais solis bija ierosinājums izbeigt mazuļiem piešķirt nepilsoņa statusu.

2017.gadā 12.Saeima šo iniciatīvu noraidīja. Jaunajam parlamenta sasaukumam 2019.gadā prezidents savu iniciatīvu iesniedza vēlreiz. To, vai šis būs likums, ar kuru Vējoņa prezidentūra tiešām varētu ieiet vēsturē, vēl rādīs laiks. Viņa vietu jau būs ieņēmis nākamais prezidents, kad Saeima par to lems.

Atbalstu Vējoņa iniciatīvai jau paudusi Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par!, bet nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK arī šoreiz ir gatava iestāties pret to.

Ko sola nākotne?

Pašlaik par vietu Rīgas pilī sacenšas trīs kandidāti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izraudzītais tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV iekšējās opozīcijas kandidāts – deputāts Didzis Šmits.

Vējonis nav vēl izteicies, ko darīs pēc prezidentūras beigām. Zināms, ka viņam nebūs valsts dzīvokļa, taču prezidenta pensija gan būs lielāka nekā līdzšinējām valsts galvām.

Šogad Vējonim paliks 53 gadi. Nebūt ne vecums, kas paredz mierīgu ikdienu un mazbērnu auklēšanu.

Prezidentūras sākumā Vējonis teica, ka jaunības dēļ politiskajai elitei varētu nākties ar viņu ilgi rēķināties. Pēc četriem gadiem šīs prognozes nešķiet tik ticamas.

Zināms, ka Vējonim patīk rušināties dārzā. Tur izpaužas viņa vides izglītība un mīlestība pret dabu. Visticamāk, turpmākos gadus politiskās vagas iztiks bez viņa kapļa.

Virsraksts liek vēlēties vilkt paralēles ar Jāņa Streiča filmu Rūdolfa mantojums, bet Raimonds Vējonis, lai gan labsirdīgs un vienkāršs vīrs, neiedveš to pašapzinīgā latviešu saimnieka tēlu, ko izdevās radīt Romualdam Ancānam. Ne varena saimniecība uzcelta, ne muižnieks izzobots, ne zīmīgs mantojums nākamajām paaudzēm atstāts.

Daudzsološs sākums un klusas beigas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas