Reirs: Valsts parāda pieaugums uz Covid-19 krīzes rēķina var likt paaugstināt inflācijas prognozi

Valsts parāda pieaugums uz Covid-19 pandēmijas krīzes rēķina var likt paaugstināt šā gada inflācijas prognozi, valdības sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministru kabinets otrdien, 15.jūnijā, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro. Minētie līdzekļi tiks novirzīti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību.

Pēc Reira teiktā, kopumā šogad un pagājušajā gadā valsts novirzītais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis trīs miljardus eiro, kas ir tik pat daudz, cik viss valsts budžets 2003.gadā.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka parāda apmērs ir sasniedzis 13% no valsts budžeta, kas ir «ļoti liels un veido nākotnes parādu».

Tāpat Reirs informēja, ka Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), turpretī valsts atbalsts Covid-19 krīzē cietušajiem ir viens no intensīvākajiem ES. «Vērosim, kā tas attieksies uz inflāciju. Latvijas Banka jau ir mainījusi šā gada inflācijas prognozes, bet domāju, ka šīs prognozes būs jāpalielina vēlreiz,» pauda finanšu ministrs.

Lasiet arī: Dumpis: Labāka aizsardzība pret Covid-19 to pārslimojušajiem ir mīts

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka jūnijā paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%. Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

 

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas