bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Repše: Liepnieks ķeras «pie pēdējā salmiņa», lai izvairītos no sprieduma «vainīgs» 

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+5 vērtējums, 5 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Einars Repše (no kreisās) un Jurģis Liepnieks

«Manā valdīšanas laikā digitalizācijas lieta šķita šaubīga, tāpēc tā tika nodota prokuratūrai. Apsūdzētā persona Jurģis Liepnieks, vainojot mani, turas «pie pēdējā salmiņa», lai sevi pasargātu no soda piemērošanas,» telefonsarunā ar BNN komentē bijušais Latvijas Ministru prezidents Einars Repše.

Repše uzsver, ja jau Liepnieks uzskata, ka lieta ir politiski motivēta, tad kāpēc, mainoties valdībai, tā dēvētā digitālgeita ir tikpat aktuāla.

Runājot par digitalizācijas projekta ideju, Repše norāda, ka kopumā šis projekts bija progresīvs un vērsts uz Latvijas attīstību, tāpēc viņš centās to atbalstīt. «Tomēr, jo vairāk iedziļinājāmies projekta materiālos, jo vairāk tas likās aizdomīgs, un mudināja domāt, ka tas ir veids, kā dažām personām nopelnīt uz valsts rēķina. Tāpēc lieta tika nodota prokuratūrai,» stāsta Repše.

Repše atzīmē, ka nav ko brīnīties, ka apsūdzētie mēģina sevi attaisnot un vainot prokurorus viņu nekompetencē, pat neskatoties uz esošajiem pierādījumiem. Vienlaikus viņš atturējies komentēt apsūdzības par advokātiem, kas tikai pārstāvējuši savus klientus, jo nav iepazinies ar jaunākajiem tiesas materiāliem.

BNN jau vēstīja, ka viena no skaļākajām un joprojām līdz galam neatrisinātajām korupcijas lietām tā dēvētā digitālgeita tuvojas sprieduma beigām. Ar apsūdzēto pēdējo vārdu tiks noslēgta digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana apelācijas instancē.

Uz apsūdzētā sola ir sēdējuši vairāki Latvijā ietekmīgi cilvēki – bijušais LNT valdes priekšsēdētājs, filmu producents Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde un citi.

Tā sauktie DTV «ideju autori» saņēmuši sodu, kas balstās vairāku minimālo algu apmērā, Ēķim – 120, Liepniekam – 200 stundu. Taču lēmums tiek pārsūdzēts apelācijas instancē, kur savu vainu lietā, kas mērāma vairāku miljonu eiro naudas atmazgāšanā, šie kungi neatzīst.

Liepnieks savā uzrunā tiesā vairākkārt uzsvēra, ka tā saucamās digitalizācijas krimināllietā, tās uzsākšanā, ieinteresēts bijis toreizējais premjers Einars Repše. «Šī lieta ir politiski motivēta. Jāsāk ar 2001.gada 1.augustu, kad Repše teica, ka dibinās jauno partiju Jaunais laiks, kuras mērķis būšot korupcijas apkarošana.»

Liepnieks atklāti izteicis personisko nepatiku pret Repši, pieminot gan viņa izskatu, gan personības novērtējumu, vienlaikus cildinot savu bijušo darba devēju Andri Šķēli. Viņš sacījis, ka «salīdzinājumā ar vienmēr nosvērto un eleganto Šķēli Repše paliek pliks» un «narcistiskajam Repšem bija kompleksi, jo viņš zināja, ka nekad nelīdzināsies Šķēlem».

«DTV lieta uzrodas «kā Dieva sūtīta dāvana», kad Repšes partija piedzīvo pirmās grūtības. Repšes reitingi krīt, tāpēc viņam kaut kas jādara, lai tos paceltu. Tieši tajā pašā laikā Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), neko ļaunu nenojaušot, saka, ka viņiem vajag valdības akceptu, paši atnāk pie toreizējā ministru prezidenta Repšes, jo DLRTC nepieciešama valdības garantija,» uz situāciju šādi atskatās Liepnieks.

Viņš turpina: «Repšem tobrīd tieši tas bija vajadzīgs – tā bija lieta, ko beidzot varēja saukt par korupciju, blēdību. Repše izmantoja situāciju un metās to pasludināt.»

Jāatgādina, ka apsūdzībā norādīts, ka tieši Liepnieks organizēja sabiedrības Kempmayer Media Limited fiktīvu iesaistīšanu digitālās televīzijas ieviešanas procesā. Pēc apsūdzības aprakstā teiktā, Liepnieks vēlējies panākt, ka sabiedrība Kempmayer Media Limited tiek oficiāli atzīta par uzņēmumu, kas veic DTV izveidošanu Latvijā, bet patiesi projektu īstenotu citas personas.

Tiesas secinājumos uzsvērts, ka par dalību organizācijā liecina tādi apstākļi, ka Liepnieks, kuram nebija nekādu, ne tiešu, ne pastiprinātu tiesisku attiecību ar DLRTC, devās uz Londonu uz Līguma parakstīšanu kopā ar DLRTC pārstāvi Guntaru Spundi, bija klāt pie Līguma parakstīšanas un turpat sniedza skaidrojumus par DLRTC statusu un deva nupat noslēgtajam Līgumam atbilstošu apsolījumu, ka DLRTC nokārtos bankas garantiju.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.


Pievienot komentāru

  1. uneko teica:

    absolūta patiesība E.R.

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.