bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

ReRe Būve 1, iespējams, mēģina apiet Publisko iepirkumu likumu, tā VNĪ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rere Būve 1 publiski norāda uz vēlmi turpināt līguma īstenošanu, taču būvnieka iesniegtajā darbu veikšanas jaunajā grafikā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) mainīts ir pilnīgi viss – apjoms, termiņš, budžets, pauž VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). «Ja mainās vai pieaug visi būtiskie līguma nosacījumi, tad, VNĪ ieskatā, šādi būvnieks nevis turpina esošā līguma izpildi, bet cenšas noslēgt jaunu līgumu bez konkursa izsludināšanas,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Tātad – iespējams pat uzskatīt, ka šis varētu būt mēģinājums apiet Publisko iepirkumu likumu. VNĪ to nevar un nedrīkst pieļaut.»

Līdzīgi kā Rere Būve 1 atteicās labprātīgi nodot JRT būvlaukumu, VNĪ paredz, ka Rere Būve 1 mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem, pauž VNĪ.

VNĪ arī atzīmē, ka iesniedzot jaunu darbu izpildes grafiku, Rere Būve 1 paredz ne tikai darbu veikšanas termiņa pagarinājumu no diviem gadiem uz četriem gadiem, bet arī prognozējamu nepieciešamā finansējuma pieaugumu. Tāpat piedāvātajā grafikā ietverti tādi darbi, kas izdarīti jau iepriekš. Piemēram, trolejbusu kontakttīklu izbūve, ko atbilstoši būvnieka piedāvājumam būtu plānots veikt 2020.gada aprīlī un septembrī, bet reāli šis darbs jau ir paveikts un attiecīgie dokumenti ir parakstīti, pauž VNĪ.

VNĪ uzskata, ka šāda pieeja apliecina – Rere Būve 1 nepārzina un neņem vērā reālo situāciju būvlaukumā. Un tas jau liecina par bezatbildīgu attieksmi pret īstenojamo projektu.

«Pirms pieņēmām lēmumu par līguma laušanu ar Rere Būve 1 par būvniecības procesā pieļautajiem līguma pārkāpumiem, rūpīgi izvērtējām visus juridiskos un ekonomiskos riskus. Tāpat izstrādājām iespējamās tiesvedības scenārijus,» uzsver Vārna.

Būvnieka līdzšinējā rīcība liecina, ka Rere Būve 1 izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai kavētu JRT atjaunošanas projekta īstenošanu, taču VNĪ esot tam gatava, pauž VNĪ.

«Paredzam, ka īstermiņā Rere Būve 1 izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos. Tiesa nevar ignorēt faktu, ka līguma laušanas viens no būtiskajiem pamatojumiem ir Rere Būve 1 pieļautie drošības pārkāpumi būvniecības laikā. VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām,» norāda Vārna.

BNN jau ziņoja, ka VNĪ plāno pārņemt JRT būvlaukumu, savukārt būvnieks ReRe Būve 1 soli sauc par «bezatbildīgu» un nesaskata pamatu būvlaukuma nodošanai.

Savukārt ReRe Būve 1 norāda, ka, kamēr nav atrisināts civiltiesiskais strīds starp viņiem un VNĪ, aizvien spēkā ir līgums par JRT remontdarbiem un viņiem neesot pamata nodot būvlaukumu.

Uzņēmums arī norāda, ka, tā kā viņi pašlaik strādā pie būvlaukuma konservācijas projekta, būvlaukuma nodošana būtu bezatbildīga.

Tāpat vēstīts, ka VNĪ lauzis līgumu ar ReRe Būve 1 par JRT rekonstrukciju un vērsies tiesā par līgumsoda piedziņu no būvnieka.

JRT pārbūvē konstatēti tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, kā arī nepamatotu līguma izpildes termiņu kavējumi, informē VNĪ.

Tikmēr ReRe Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks uzskata, ka būvnieki tiek vainoti kļūdās, ko esot pieļāvis projekta izstrādātājs SIA Zaigas Gailes birojs, un ka VNĪ uzteikums ir pilnībā nepamatots.

Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

JRT rekonstrukcijas izmaksas lēstas ap 31 miljonu eiro.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->