Rēvalde: Izglītība ir viena no svarīgām Latvijas eksporta nozarēm

Gita Rēvalde

Latvijas iedzīvotāji ir inovatīvi, bet inovāciju sistēma ilgstoši ir bijusi nesakārtota, sākot jau ar galveno atbildības sadalījumu – kura ministrija tad atbild par inovāciju politiku – vai Izglītības un zinātnes vai Ekonomikas ministrija? Tāpat arī trūkst sadarbības starp uzņēmumiem un zinātniekiem – zinātnieki bieži darbojas jomās, kurās Latvijā pretī nav uzņēmumu, norāda fizikas doktore Gita Rēvalde.

Ventspils augstskolas Viedo tehnoloģiju centra vadošā pētniece šobrīd veic pētījumus, lai izstrādātu metodi agrīnai un ātrai dažādu slimību, sevišķi diabēta un vēža agrīnai diagnostikai, izmantojot cilvēka izelpu.

«Nav noslēpums, ka ļoti daudzi cilvēki Latvijā un arī Ventspilī slimo ar plaušu vēzi, ko var izraisīt gan smēķēšana, gan  gaisa piesārņojums un tā ir nāvējoši bīstama slimība. Lai šo slimību veiksmīgi ārstētu ir nepieciešama agrīna diagnostika, jo pārsvarā slimība tiek atklāta pārāk vēlu,» portālam Ventspilnieks.lv stāstījusi Rēvalde.

Viņa norāda, ka veiksmes gadījumā iekārtai ir liels komercializācijas potenciāls, jo šādas iekārtas ir pieprasītas visā pasaulē. Otrkārt, arī slimnīcā Ventspilī, šāda iekārta varētu atrasties ātrai diagnostikai un iedzīvotājiem tā būtu iespēja ātri veikt diagnostiku.

«Savā darbā esam jau izveidojuši iekārtas prototipu, izmantojot optiskās metodes, un veicam testa mērījumus, lai iekārtu graduētu un atrastu šo slimību marķiervielas  – vielas, kuru klātbūtne elpā liecina par saslimšanu. Pētījumi prasīs vēl ļoti daudz darba, jo šī problēma ir aktuāla visā pasaulē.»

Rēvalde, kopš 2014.gada ir arī Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes locekle. Šī padome darbojas premjera vadībā un lemj par stratēģiskiem jautājumiem pētniecības un inovāciju attīstībā, kā arī pat to, kā veidot inovāciju sistēmu Latvijā. «Sākumā padome darbojās intensīvi, tomēr pēdējā pusgadā sanāksmes vairs nav notikušas, droši vien premjera aizņemtības dēļ,» atzīmē doktore.

Viņasprāt, Latvijas iedzīvotāji ir inovatīvi, bet inovāciju sistēma ilgstoši ir bijusi nesakārtota, sākot jau ar galveno atbildības sadalījumu – kura ministrija tad atbild par inovāciju politiku – vai Izglītības un zinātnes vai Ekonomikas ministrija?

Nesakārtoti vai izgudrotājam neizdevīgi ir arī intelektuālā īpašuma jautājumi.  «Tāpat arī trūkst sadarbības starp uzņēmumiem un zinātniekiem – zinātnieki bieži darbojas jomās, kurās Latvijā pretī nav uzņēmumu. Bet mums taču pieejams viss Eiropas un pasaules tirgus, tikai valdībai jāveido tāda sistēma, lai zinātniekam būtu iespējas patentēt un ieviest savu izgudrojumu vismaz Eiropas līmenī. Pamazām jau šie jautājumi tiek risināti, bet pārāk lēni. Brīžiem vairāk tiek domāts par Eiropas naudas apguvi, nevis sistēmas izveidi,» atzīmē Rēvalde.

Runājot par izglītības sistēmas pilnveidošanu kopumā un Ventspilī, bijusī Ventspils Augstskolas rektore norāda, ka būtu jāveic izdevumu – ieguvumu analīzi lielajām būvēm Ventspilī, jo iespējams līdzīgu rezultātu var panākt mazākiem līdzekļiem.

«Ventspilī, manuprāt, augstskolai būtu vairāk jāpiemērojas reģiona vajadzībām, gan pētījumi, gan ieguldījumi studijās jāveic tādos virzienos, kas dod labumu Ventspils iedzīvotājiem, Ventspils rūpniecībai, attīstībai, lai mazinātu bezdarbu, veicinātu inovācijas, sakārotu ilgstoši ar vides un gaisa piesārņojumu nerisinātās problēmas, ostas attīstību. Tas pats attiecoties uz Ventspils Tehnikumu – attīstīt tos virzienus, kas vajadzīgi pilsētai  un reģionam. Veidot izglītību tā, lai audzēkņi brauc uz Ventspili, nevis prom.»

Ref:103.000.103.200500

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas