bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.01.2020 | Vārda dienas: Grieta, Rebeka, Strauta
LatviaLatvija

Revīzija: Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējusies līdz grausta stāvoklim

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valsts kontrole, revīzija, daudzdzīvokļu nami, dzīvojamais fonds, grausti, mājokļu drošība

Kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai Latvijā neeksistē un liela daļa dzīvojamā fonda degradējusies līdz pat grausta stāvokli, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

No izlases veidā VK revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62% māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1 500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas, norāda revīzijas autori.

VK ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 miljoni eiro.

62 jeb 60% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz pat 100 000 eiro. Tās ir ievērojamas izmaksas, kas diemžēl daudziem nebūs «pa kabatai».

Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.

VK arī izvērtēja, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus.

Konstatēts, ka vairāk nekā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas.

Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai, norāda VK.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015.gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga, secina VK.

Lasiet arī: Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai, līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot, secina revīzijas autori. VK ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai «uz papīra», un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas.

VK pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai. Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu – visu ēku.

Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.


Pievienot komentāru

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!