bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 16.10.2019 | Vārda dienas: Daiga, Dinārs, Dinija
LatviaLatvija

Raidījumā: Riepu kalnu mazināšanai plāno ieviest depozīta sistēmu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā varētu būt pat divreiz lielāks nolietotu un nepārstrādātu riepu apjoms, nekā tika lēsts līdz šim, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Lai situāciju mainītu, radusies ideja par depozīta sistēmas izveidošanu – par riepām būs jāiemaksā drošības nauda, kuru varēs atgūt, riepas nododot.

Šie fakti atklāti nesen veiktā pētījumā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma. Pēc pētnieku aplēsēm Latvijā nolietoto un nepārstrādāto riepu apjoms varētu būt nevis 47 tūkstoši tonnu, kā tas lēsts līdz šim, bet gan divreiz lielāks – vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu, norāda raidījumā.

Kā piemēru raidījums de facto min pirms pusotra gada atklātos riepu krāvumus Rīgā, Starta ielā. Tur faktiski atrodas aptuveni trīstūkstoš tonnu riepu, lai gan sākumā tika ziņots tikai par tūkstoš tonnām.

Arī kopš 2017.gada, kad Valsts vides dienests atklāja milzīgos riepu krāvumus, teritorijā Starta ielā nekas būtiski nav mainījies. SIA Riepu bloki, kas riepu kalnus uzkrāja, pieteica maksātnespēju, paliekot valstij parādā gandrīz 13 miljonus eiro. Par riepu izvešanu maksātnespējas administrators vienojās ar firmu Eko Recycling, kuras īpašnieks ir bijusī Riepu bloka amatpersona Marks Baltkalns. Viņi solīja riepas aizvest uz Indiju, atzīmē LTV.

Tapat de facto norāda, ka 2018.gadā apmēram 400 tonnas tika aizvestas, pārējais aizvien stāv. Jau vairākus mēnešus teritorijā nekāda darbība nenotiek. Valsts Vides dienestam pieteikts jauns plāns – riepas vispirms pārvest uz citu teritoriju, tur tās saplacinātu un tad sūtīt uz Indiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst, ka ministrijai ir dati, ko sniedz Valsts vides dienests, balstoties uz iesniegtajām atskaitēm, taču šajā gadījumā bijusi vēlme saprast situāciju arī no tirgus spēlētāju viedokļa – vai šie dati neatšķiras.

Valsts vides dienestā pēc riepu importa, pārdošanas apjomiem, patēriņa un citiem skaitļiem veikto aprēķinu par iespējamajiem nolietoto riepu uzkrājumiem komentē atturīgi. «Ir grūti pateikt to apjomu, cik varētu būt šis uzkrājums. To, ko redzam, ko mums iesniedz apsaimniekotāji par realizētajiem apjomiem, kas tirgū tiek novietoti un par apjomu, kāds tiek savākts atpakaļ – protams, tā starpība veidojas, bet cik tā ir liela, es pateikt nevaru,» saka Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

Secinājumi norāda uz lielu nelegāli pārdotu riepu apjomu, par ko neviens nemaksā dabas resursu nodokli. Valsts tā ik gadu var zaudēt līdz pat četriem miljoniem eiro. Tāpat secināts, ka klibo arī šī tirgus uzraudzība. Un, viens no būtiskākajiem ieteikumiem – mainīt nolietot riepu savākšanas veidu un izveidot depozīta sistēmu: pēc līdzīga principa kā taras depozīts, ko gan daudzu gadu garumā vēl nav izdevies ieviest, norāda raidījumā.

«Tas, ko vēl vērtēsim, un par ko sākušās diskusijas, ir – vai nebūtu Latvijā jāveido viena kopīga, integrēta šī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma Jo faktiski lielākajā daļā Eiropas valstu, izņemot Vāciju, kas ir gana liela, ir viena sistēma. Tie formāti var būt ir dažādi, kā tas notiek. Bet arī mēs redzam, ka ir interese no nozares puses – gan tiem, kas Latvijā ieved riepas, gan nolietoto riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem, par to, ka tai sistēmai vajadzētu būt vienai integrētai,» saka Alda Ozola.

Šobrīd riepu importētājiem ir iespēja vai nu maksāt dabas resursu nodokli – 660 eiro par tonnu, vai arī noslēgt līgumu ar kādu no uzņēmumiem, kam izsniegta atļauja savākt ievestās riepas un parūpēties par to pārstrādi. Šādā gadījumā par cenu, ko maksā dabas resursu nodokļa vietā, vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju. Tā svārstās ap simt eiro. To sauc par ražotāju atbildības sistēmu, komentē de facto. 

Tapat LTV raidījums norāda, ka ar riepu apsaimniekošanu šobrīd strādā seši atbildības sistēmas uzņēmumi. Depozīta sistēmas izveide un tirgus atstāšana vienam spēlētājam varētu būt visai sarežģīta, ņemot vērā, ka tas būs iekārojams un iespaidīgs kumoss tirgus dalībniekiem.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija Tīna Lūse saka: «Iespējams, ka tas varētu būt saprātīgs risinājums šajā nozarē tādēļ, ka valstij šajā gadījumā septiņu komersantu vietā būtu jāuzrauga viens. Un neaizmirsīsim tos pārējos ķēdes posmus. Protams, ir ir jāatrisina jautājums, kā tiek noteikta cena – kā valsts spēj pārbaudīt, cik pamatotas tiek piedāvāta šī cena par apsaimniekošanu, vai tur netiek rēķinātas nepamatotas izmaksas klāt.»

Šobrīd lielāko tirgus daļu dala divi uzņēmumi – Latvijas Zaļais punkts un Latvijas Zaļais fonds, kas dibināts tikai pirms gada. Tas visticamāk pārņēmis klientus no atbildības sistēmām, kurām iepriekš piemēroti sodi, atzīmē raidījumā.

Riepu jomā pēdējie gan bijuši tikai par 2016.gadu – Riepu blokiem – 12 900 624 miljoni eiro, Latvijas Zaļajam elektronam – 1 285 330 eiro un Nordic Recycling – 321 047 eiro. Par to, vai visi uzņēmumi pārstrādājuši solīto apjomu 2017.gadā, pārbaudes vēl nav pilnībā noslēgušās. Bet pagājušo gadu sāks pārbaudīt tikai šā gada otrajā pusē. Valsts vides dienests atkritumu apriti pēc papīriem pārbauda ar lielu laika nobīdi, kas pārkāpumu gadījumā, atzīmē de facto.


Pievienot komentāru

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.

Mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumos samazina par 92%

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro, kas saistīti ar bijušajām ukraiņu amatpersonām

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

Lietuvā ieradušies ASV karavīri

Lietuvā ieradušies pirmie karavīri no ASV rotācijas spēkiem ASV spēki Lietuvā atradīsies līdz 2020.gada pavasarim, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Vēsture atkārtojas: Ar Lembergu saistīts medijs atsauc nepatiesas ziņas par Meroni

Kārtējo reizi ar Lembergu saistīts medijs spiests atzīties melos un atsaukt savus nepamatotos izteikumus, kas vērsti pret advokātu Rudolfu Meroni. Šoreiz atsaukumu publicējusi Neatkarīgā Rīta Avīze.

Mediķi rīkos plašu protestu saistībā ar finansējuma samazinājumu nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēmusi rīkot protesta akcijas saistībā veselības finansējuma samazinājumu.

Apstiprināta jaunā RB Rail padome

Akcionāru sapulcē otrdien, 15.oktobrī, apstiprināta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail padome, informē uzņēmumā.

Tiesai nodota seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētā priestera Zeiļas lieta; viens no apsūdzētajiem miris

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzēti divi vīrieši, tai skaitā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, savukārt vēl viens apsūdzētais šogad miris.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: Latvija 18.vietā un uzlabojumi minimāli

Latvijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā ieņem 18.vietu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019.

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->