bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.08.2018 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

«Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1 601 eiro, kamēr Tallinā tie ir 2 433 eiro. Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1 559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa atzīmē, ka rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti. «Tāpat kopš 2016.gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1 044 eiro) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1 383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.»

Tāpat Kropa skaidro, ka pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. «Princips «jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi» Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā – 60,04 eiro, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā

Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā – 329 eiro un Viļņā –293 eiro mēnesī. «Jāpiebilst, ka kopš 2016.gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 EUR vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 eiro mazāk,» tā Kropa.

«Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017.gada izskaņā veiktā aptauja, 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Divu gadu laikā mājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi

Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 eiro jeb 11% no rīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā 180 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 eiro jeb 8%. Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016.gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par septiņiem eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem, stāsta eksperte.

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,» komentē  Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem, kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī, liecina pētījuma dati,

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1 924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1 073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro.

«Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā – pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016 gadā,» secina Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.