bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 17.06.2019 | Vārda dienas: Artis, Artūrs

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

«Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1 601 eiro, kamēr Tallinā tie ir 2 433 eiro. Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1 559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa atzīmē, ka rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti. «Tāpat kopš 2016.gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1 044 eiro) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1 383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.»

Tāpat Kropa skaidro, ka pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. «Princips «jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi» Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā – 60,04 eiro, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā

Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā – 329 eiro un Viļņā –293 eiro mēnesī. «Jāpiebilst, ka kopš 2016.gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 EUR vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 eiro mazāk,» tā Kropa.

«Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017.gada izskaņā veiktā aptauja, 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Divu gadu laikā mājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi

Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 eiro jeb 11% no rīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā 180 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 eiro jeb 8%. Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016.gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par septiņiem eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem, stāsta eksperte.

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,» komentē  Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem, kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī, liecina pētījuma dati,

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1 924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1 073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro.

«Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā – pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016 gadā,» secina Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 


Pievienot komentāru

Sociālās aprūpes centru Ezerkrasti apsūdz rupjos cilvēktiesību pārkāpumos

Sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti ir vērojami rupji cilvēktiesību pārkāpumi un netiek ievērotas tiesībsarga 2018.gadā sniegtās rekomendācijas, pēc viesošanās centrā secinājis Tiesībsarga birojs.

Valmieras stikla šķiedra pieprasījusi tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu

AS Valmieras stikla šķiedra Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegusi pieteikumu tiesiskā aizsardzības procesa ierosināšanai, liecina biržā Nasdaq Riga publicētais paziņojums.

LTV: Latvijas valsts mežu 800 000 eiro ziedojums ticis uzņēmumam pietuvinātām organizācijām

ZM paspārnē esošais Meža attīstības fonds sadalījis no LVM saņemto ziedojumu – 800 000 eiro. de facto izpētot ziedojuma saņēmējus, atklājies, ka naudu saņēmušas arī LVM pietuvinātas organizācijas.

Nekā personīga: Ierīkojot Austrumu robežu, pazuduši koki vairāku simtu tūkstošu vērtībā

Ierīkojot Latvijas-Krievijas robežu, Ciblas novadā izpostīta aizsargājama dabas teritorija un pazuduši lietas koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ginekoloģes Vācijā notiesātas par abortu reklamēšanu

Tiesa Vācijā atzinusi divas ginekoloģes par vainīgām izvērstā abortu operāciju reklamēšanā, piespriežot tām kopumā 4 000 eiro lielu naudassodu.

Aicina ievērot luksoforu signālus remontdarbu vietās

Valsts ceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezonā, darbi notiek visos reģionos.  VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus ievērot luksoforu signālus būvdarbu zonās, kā arī sekot līdzi ceļazīmēm.

Kustība Par! atkārtoti ievēl Pavļutu par valdes priekšsēdētāju

Kustība Par! sestdienas, 15.jūnija, kongresā ievēlēja jaunu, paplašinātu valdi, par kuras priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Daniels Pavļuts.

Raidījums: Par spīti KNAB izmeklēšanām, Saskaņa ik gadu no valsts saņem 118 653 eiro

Lai arī KNAB izmeklē partijas Saskaņa konsultantu algošanu, nepastāv draudi, ka politiskais spēks varētu zaudēt 118 653 eiro, kas tai ik gadu pienākas kopš 13.Saeimas vēlēšanām.

Šonedēļ gaidāmi +30 grādi pa dienu un tropiskās naktis

Dienas būs lielākoties saulainas un teritorijas lielākajā daļā gaiss iesils līdz +23…+28 grādiem.

VID piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 5,5% vairāk nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad pirmajos piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis 3,972 miljardus eiro, kas ir par 206,744 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Nedēļa Lietuvā: Deputāta Gražuļa «solis» līdz izdošanai. Lietuvā pārspēti karstuma rekordi

Aizvadītajā nedēļā Lietuva atzīmēja Sēru un cerību dienu. Nopietnās apsūdzībās iesaistīts Seima deputāts, bet kāds bijušais deputāts ar 1 500 eiro sodīts par seksuālu uzmākšanos savai asistentei.

BNN nedēļas apkopojums: Jauna kultūras ministra gaidās. Bičkoviča maldināšana. Lielās pārmaiņas FKTK

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Plāns, Cenu cīņas, Tiesības, Amats, Izaugsme, Argumenti, Atbalsts.

Sāremā pašvaldība rīkos konkursu par prāmju satiksmi maršrutā Mentu-Ventspils

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts Saarte Haal.

Polijā saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu par nolaidību bijušajam Tuska kancelejas vadītājam piespriež 10 mēnešus cietumā

Bijušajam Polijas premjerministra kancelejas vadītājam piespriests desmit mēnešu ilgs nosacīts cietumsods par nolaidību, gatavojot 2010.gadā augstāko amatpersonu lidojumu, kurā gāja bojā toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis.

Deputātu iesniegums par Kalnmeiera atbilstības amatam vērtēšanu nosūtīts AT

Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.

Aiztur divus VUGD darbiniekus par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu Iekšējās drošības birojs aizturējis VUGD amatpersonu.

Krievija: Trampa lēmums uz Poliju nosūtīt vēl 1 000 karavīru «destabilizēs» Eiropu

Krievija brīdinājusi NATO, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums palielināt Polijā dislocēto militāro kontingentu par 1 000 vīru «destabilizēs» Eiropu.

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Vējonis prasa Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 14.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2019.gada 6.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Tiesās personu par mazgadīgo pavešanu netiklībā, izmantojot sociālos tīklus

Tiesai nosūtījusi krimināllietu vienas personas apsūdzībā par 12 mazgadīgu un vienas nepilngadīgas personas pavešanu netiklībā.

Francija: ES finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, ziņo Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa noraida SIA Rīgas meži pieteikumu pret Konkurences padomi

Administratīvā rajona tiesa 11.jūnija spriedumā atzīst, ka SIA Rīgas meži pieteikums par Konkurences padomes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Joprojām liela daļa nodokļu parādnieku nav iesnieguši deklarāciju VID

Ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši.