bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 10.12.2018 | Vārda dienas: Judīte, Guna

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

«Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1 601 eiro, kamēr Tallinā tie ir 2 433 eiro. Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1 559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa atzīmē, ka rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti. «Tāpat kopš 2016.gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1 044 eiro) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1 383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.»

Tāpat Kropa skaidro, ka pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. «Princips «jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi» Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā – 60,04 eiro, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā

Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā – 329 eiro un Viļņā –293 eiro mēnesī. «Jāpiebilst, ka kopš 2016.gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 EUR vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 eiro mazāk,» tā Kropa.

«Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017.gada izskaņā veiktā aptauja, 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Divu gadu laikā mājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi

Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 eiro jeb 11% no rīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā 180 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 eiro jeb 8%. Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016.gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par septiņiem eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem, stāsta eksperte.

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,» komentē  Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem, kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī, liecina pētījuma dati,

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1 924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1 073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro.

«Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā – pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016 gadā,» secina Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 


Pievienot komentāru

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

VNĪ: Okupācijas muzejā pabeigti demontāžas darbi, uzsāk pāļu izbūvi

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi. Pirmdien, 10.decembrī, būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, kas balstīs Nākotnes namu.

Drukāto preses izdevumu abonementu skaits aug otro gadu pēc kārtas

Ar Latvijas Pasta starpniecību noformēto preses izdevumu abonementu skaits šā gada oktobrī un novembrī, salīdzinot ar analogu periodu 2017.gadā, pieaudzis par 5 020 abonementiem.

Bunkus ģimene izsludina 500 000 eiro atlīdzību par administratora slepkavības atklāšanu

Nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene pirmdien, 10.decembrī, ir izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus interneta sociālajos tīklos, informē Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

Uz ANO migrācijas pakta pieņemšanu Marokā pulcējas 150 valstis

Lai atbalstītu Saeimas noraidīto ANO migrācijas paktu, uz konferenci Marokā pirmdien, 10.decembrī, pulcējas politiķi no 159 pasaules valstīm. Konference tā pieņemšanai notiks Marakešas pilsētā 10. un 11.decembrī.

Latvijas patērētāji pērn par Coca-Cola produktiem samaksājuši 65 miljonus eiro

Latvijas patērētāji pērn izdevuši 65 miljonus eiro par Coca-Cola produktiem – 45 miljoni eiro jeb 70 procenti no šīs summas palikuši valsts ekonomikā nodokļu, darba algu un peļņas formā, liecina Steward Redqueen veiktais sociāli ekonomiskās ietekmes pētījums.

Politoloģe: Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks

Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks, jo budžeta izstrāde nav pat uzsākta. Tomēr pašreizējā situācija varbūt pavērs vieglāku ceļu kādam no nākamajiem premjeriem, jo dažas no nosauktajām sarkanajām līnijām tiks padzēstas, uzskata iekšpolitikas eksperte Ieva Bikava.

Aizvadītajās brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sestdien, 8.decembrī, plkst. 20.35 saņēma izsaukumu uz daudzstāvu māju Rīgā, kur izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēkas ceturtā stāva dzīvoklī dega dīvāns divu kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks.

Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvar Pašinjana bloks – oficiālie rezultāti

Armēnijas ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 11.decembrī, ar lielu pārsvaru ir uzvarējis politiskais bloks, kura priekšgalā ir pagaidu premjerministrs Nikola Pašinjans, tā liecina Armēnijas Centrālās Vēlēšanu komisijas rīcībā esošie rezultāti.

Gobzems uz prezidenta pili dosies ar trīs situācijas redzējumiem

Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV pirmdien, 10.decembrī dosies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar trīs situācijas redzējumiem.

Nedēļas pirmajā pusē būs silts laiks, pēc tam temperatūra atkal kritīsies

Arī šajā nedēļā debesis būs lielākoties mākoņainas un brīžiem gaidāmi nokrišņi. Līdz nedēļas vidum vēl daudzviet dienas laikā būs pozitīva gaisa temperatūra, bet pēc tam Latvijā ieplūdīs aukstāks gaiss un biežāk sagaidīsim sniegu.

Pabriks nebūtu laba izvēle premjera amata kanditātam, tā politologs

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā nākamo premjerministra amata kandidātu vajadzētu nominēt pēc iespējas neitrālāku politiķi, kas līdz šim nav aizvainojis Jauno konservatīvo partiju un partiju KPV LV, uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente piekrīt trīs ministru atbrīvošanai no amata

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar rīkojumu, kas parakstīts piektdien, 7.decembrī, ir pieņēmusi Lietuvas izglītības un zinātnes ministres Jurgitas Petrauskienes, kultūras ministres Liānas Ruokītes-Jonsones demisijas rakstus un vides ministra Ķēstuša Navicka atbrīvošanas rakstu.

BNN nedēļas apkopojums: «Plāns B». Atlaistie Lietuvas ministri. Pasažieru vilciena nedienas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Valdība procesāLēmums, Pārsteigums, Apņemšanās, Sūdzība, Augšupeja, Neizdarība, Uzvara.

LSB: Ja risinājuma nebūs, slimnīcas uz vairākām dienām mēnesī nāksies slēgt

Ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt, piektdien, 7.decembrī, paziņojusi Latvijas Slimnīcu biedrība.

Kravas vagonos atklāj 266 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas Republikas robežas ar Baltkrievijas Republiku, VID Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 266 800 cigarešu. Kontrabandas cigaretes bija paslēptas trijos kravas vilcienos – kviešu, akmeņogļu kravā un vagona konstrukcijās.

Sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu arī pēcpusdienā

Lai arī Latvijas galveno autoceļu apstrāde ar pretapledojuma materiāliem un tīrīšana piektdien, 7.decembrī ir veikta vairākkārt, pēcpusdienā braukšanas apstākļi daudzviet saglabājas apgrūtinoši.

Partijas noraidošas pret Gobzema ieceri veidot profesionāļu valdību

Ņemot vērā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noteikto termiņu un premjera amata kandidāta Alda Gobzema jauno piedāvājumu, viņam faktiski vairs nav iespēju izveidot valdību, uzskata Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Igaunijā sāk kriminālizmeklēšanu pret vadošu privātklīniku

Izmeklētāji Igaunijā ir uzsākuši krimināllietu pret privātu veselības pakalpojumu sniedzēju Medita Klinik, kas ir viens no lielākajiem sabiedriskā iepirkuma konkursu pretendentiem kaimiņvalsts veselības aprūpes nozarē.

Pieaudzis ātro kredītu īpatsvars, kas pagarināti trīs un vairāk reizes

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā turpinājuši augt - nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz šā gada 30.jūniju salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro.