bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 21.09.2019 | Vārda dienas: Mariss, Matīss, Modris

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

«Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1 601 eiro, kamēr Tallinā tie ir 2 433 eiro. Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1 559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa atzīmē, ka rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti. «Tāpat kopš 2016.gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1 044 eiro) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1 383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.»

Tāpat Kropa skaidro, ka pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. «Princips «jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi» Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā – 60,04 eiro, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā

Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā – 329 eiro un Viļņā –293 eiro mēnesī. «Jāpiebilst, ka kopš 2016.gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 EUR vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 eiro mazāk,» tā Kropa.

«Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017.gada izskaņā veiktā aptauja, 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Divu gadu laikā mājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi

Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 eiro jeb 11% no rīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā 180 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 eiro jeb 8%. Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016.gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par septiņiem eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem, stāsta eksperte.

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,» komentē  Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem, kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī, liecina pētījuma dati,

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1 924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1 073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro.

«Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā – pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016 gadā,» secina Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->