TV3 raidījums Nekā personīga sniedz plašu izklāstu par korupcijas skandālu Eiropas Parlamentā (EP). Tajā ierauts arī politiskais padomnieks Eldars Mamedovs no Latvijas. Arī atklājies, ka no Saskaņas saraksta ievēlētais EP deputāts Andris Ameriks (GKR) pērn «uz paša galvu» divreiz bijis Azerbaidžānā un apmeklējis arī tās atkaroto Kalnu Karabahas teritoriju.
Beļģijas policija, izvēršot izmeklēšanu EP, ir konfiscējusi pusotru miljonu eiro skaidrā naudā, kas atrasta arī pie tā deputātiem. Iegūti pierādījumi, ka Kataras un Marokas valdība maksājusi EP amatpersonām, lai tās ietekmētu Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo valstu labā. Apcietinātais grupējuma līderis atzinies noziegumos un ir gatavs nosaukt visu uzpirkto EP deputātu vai darbinieku vārdus.
Briseles skandālā ierauts arī Mamedovs, bijušais Latvijas diplomāts. Viņš šobrīd ir atstādināts no pienākumiem un, kamēr rit izmeklēšana, savu iesaisti notikušajā nekomentē. Agrāk padomnieks ir mudinājis EP sociālistu/sociāldemokrātu grupu būt pielaidīgai pret Kataru un Krieviju.
Pirms pērnā gada pasaules čempionāta futbolā Kataru daudz kritizēja. Atklātībā bija nonākuši videomateriāli, atsedzot, ka
čempionātam domātos stadionus cēla viesstrādnieki, kuri strādāja verdzībai līdzīgos apstākļos.
Daudzi necilvēcīgo apstākļu dēļ mira būvlaukumā. Kataras tēls bija steidzami jāuzspodrina, un EP bija jānoskaņo par labu šai Persijas līča valsti. Parlamenta dienaskārtībā bija vairāki svarīgi jautājumi, tai skaitā par ES bezvīzu režīmu ar Kataru.
Operācija Mezzo jeb lielākais skandāls EP vēsturē aizsākās pirms nepilna gada. Bijušā deputāta Pjēra Antonio Panceri mājās Briselē slepenie dienesti zem gultas koferī atrada turpat 400 tūkstošus eiro. Vēl tikpat – mājas seifā. Panceri par slepeno vizīti neko nenojauta, viņa turpmākās tikšanās un sarunas novēroja un ierakstīja Beļģijas izmeklētāji.
Ietekmīgā Vācijas izdevuma Der Spiegel rīcībā nonākušie izmeklēšanas materiāli ļauj restaurēt vairākas tikšanās pieczvaigžņu viesnīcā Sofitel Place Jourdan. Tur Kataras valdības pārstāvji tikās ar Panceri, kurš viņiem palīdzēja gatavot runu EP Cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmē pagājušā gada novembrī.
Vienreiz ar katariešiem tikās arī EP viceprezidentes Evas Kaili dzīvesbiedrs Frančesko Džordži, cita parlamentārieša palīgs. Deputāti bija jāpārliecina, ka Katara paveikusi būtiskas reformas. Arī Kaili publiski aizstāvēja Kataru, kritizējot kolēģus par «liekulību».
Eiroparlamentāriešu regulāra un ilgstoša uzpirkšana nāca atklātībā pērn decembra beigās.
Uzzinājusi par kratīšanām un sava dzīvesbiedra un Panceri arestu, EP viceprezidente Kaili centās slēpt pierādījumus. Taču čemodānu, pilnu ar skaidru naudu, tiesībsargi atrada paslēptu viņas bērna ratiņos. Parlamentārieši jau nobalsoja par Kaili atcelšanu no amata, jo EP amatpersonu nesargā imunitāte, ja viņu pieķer ar pierādījumiem.
Bez Kataras vēl viena valsts, kas centusies nopirkt ietekmi Eiropas institūcijās, ir Maroka. Divas trešdaļas Marokas ārējās tirdzniecības notiek ar ES. Maroka vēlas arī saņem politisko atbalstu konfliktā par Rietumsahāru, savukārt ES paļaujas uz Marokas valdību, ka tā neļauj Āfrikas migrantiem nokļūt Eiropā.
Ar Marokas valdību saziņa katru reizi notika caur atšķirīgām personām. Iesaistītie apzinājās, ka viņu darbības nav legālas, jo lietoja kodu vārdus – kad gāja pēc naudas, runāja par uzvalka vai kaklasaites paņemšanu. Vēlāk kukuļu legalizēšanai Panceri izveidoja nevalstisko organizāciju, kas saucas Cīņa ar nesodāmību. Pratināšanās grupējuma dalībnieki atzinušies, ka strādājuši arī Mauritānijas un Saūda Arābijas labā.
EP deputāts Roberts Zīle (NA) raidījumam šādi komentē notikušo: «Pašlaik, kamēr notiek izmeklēšana, un nav vēl skaidrs, ko mēs varam darīt ar «caurspīdīguma» uzlabošanu, manuprāt, no šādu valstu apmeklēšanas būtu jāizvairās.
Bet atgriežoties atpakaļ, droši vien ne tikai šīs valstis ir tās vienīgās [kuras var būt iesaistītas uzpirkšanā]. Mēs varam iedomāties arī Vidusāzijas valstis [Kazahstānu, Azerbaidžānu], Krieviju, bez šaubām. Iespējams šajās sadarbības [ar valstīm ārpus ES] grupās šādi precedenti ir bijuši arī iepriekš.
Es vērtēju to kā ļoti lielu kaitējumu, kas ir ticis nodarīts ne tik vien konkrētām personām, bet arī politiskajai grupai – sociāldemokrātiem. Protams, arī visam parlamentam.»
Līdz šim visas apsūdzības korupcijā vērstas pret EP sociāldemokrātu grupu. Izmeklētāji vēl divus šīs frakcijas parlamentāriešus – Marku Tarabellu un Andrea Kozolīno – uzskata par Panceri sabiedrotajiem, ar kuriem viņš dalījies kukuļu maksājumos. Pēc Beļģijas izmeklēšanas iestāžu lūguma par abu deputātu imunitātes atcelšanu parlamentam būs jābalso februāra vidū.
Decembra beigās sociāldemokrātu grupa no amata saistībā ar korupcijas skandālu atstādināja savu politisko padomnieku. Tas darīts, jo bijis nopietns pārkāpums saistībā ar notiekošo izmeklēšanu un par to nekavējoties informēta Beļģijas policija. Paziņojumā nav minēts atstādinātās amatpersonas vārds, taču Nekā personīga ir zināms, ka tas ir Latvijas pilsonis Eldars Mamedovs, kurš Eiropas parlamentā nostrādājis vairāk nekā desmit gadu.
Sociāldemokrātu grupā Eiropas Parlamentā strādā divi deputāti no Latvijas – Nils Ušakovs (Saskaņa) un Andris Ameriks. Ne viens, ne otrs par apstākļiem, kāpēc Mamedovs atstādināts no pienākumiem, nezinot.
Ušakovs: «Es arī līdz šim brīdim nevaru pateikt neko sliktu par Eldaru Mamedovu, man vienkārši tādas informācijas un zināšanas nav. Mēs neesam īpaši sadarbojušies šajā EP posmā, jo viņš strādā ar ārlietām, bet es ar budžetu, mums vienkārši tēmas nesakrīt.»
Ameriks: «Man ar Kataru nav nekāda saistība. Mamedovs attiecīgajā grupā strādā jau ļoti ilgu laiku. Man ar viņu nekādas komunikācijas nav. Ir jāgaida izmeklēšanas rezultāti.»
Nekā personīga atgādina Amerikam, ka Mamedova dzīvesbiedre Natalja Sisojeva ir viņa kā EP deputāta palīdze, un vaicā: kas politiķim viņu ieteica?
«Viņa strādā parlamentā jau vairākus sasaukumus, un man šķita, ka viņas pieredze man ir piemērota. Un nekādā veidā tas nav saistīts ar viņas dzīvesbiedru. Es viņu [Mamedovu] varbūt vienu reizi esmu redzējis [EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses] grupas sanāksmē,» saka Ameriks.
Eirodeputāts Zīle par Mamedovu saka: «Es domāju, ka viņa loma [sociāldemokrātu grupā] varētu būt stipri būtiska. Arī tas, ko spāņu mediji raksta, ka viens no viņa tuviem draugiem sociāldemokrātu grupā ir Pilsoņu brīvību komitejā, kas strādā ar tieši šiem te jautājumiem, par kuriem izcēlās skandāls. Un tās vadītājs ir Lopezs Agilars. Un tā ir komiteja, no kura vadītāja pozīcijas ir ļoti būtiski atkarīgs, kādas ir attiecības tiek uzturētas ar trešo valstu pārstāvjiem.»
Spāņu mediji, skaidro raidījums, tiešām norāda uz Mamedova tuvu draudzību ar parlamentārieti Huanu Fernando Lopezu Agilaru, kurš parlamentā vada Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju. Vairāki avoti parlamentā spāniski rakstošajiem izdevumiem norādījuši, ka Eldars Mamedovs visdrīzāk pieņēmis piedāvājumu atvaļinājumu baudīt Katarā, skatoties Pasaules čempionāta futbolā spēles.
Jautājumus, vai viņš pats maksāja par biļetēm, TV3 žurnālisti nosūtīja arī Mamedovam. Taču viņš atbildēja, ka par notiekošo izmeklēšanu komentārus medijiem nesniedz. Līdzīgu atbildi Nekā personīga saņēma arī no EP sociāldemokrātu grupas.
Mamedovs bija politiskais padomnieks Ārlietu komitejā un bija viens no tiem, kas mudinājis sociāldemokrātu frakciju ieņemt pielaidīgu nostāju pret Kataru. Viņš arī iebilda pret frakcijas oficiālo nostāju atbalstīt rezolūciju, ar ko Krievija tika atzīta par terorisma atbalstītāju. Daži frakcijas deputāti norādījuši arī uz viņa īpašo nostāju pret Irānas režīmu.
Viņš ir Latvijā kādreiz ietekmīgās Mamedovu ģimenes loceklis. Viņa tēvam piederēja Rīgas sanitārā transporta autobāze un savulaik arī Ceļu pārvalde. Gan viens, gan otrs uzņēmums bija saistīts ar lieliem un šaubīgiem valsts un pašvaldību iepirkumiem.
Rīgā dzimušais Eldars Mamedovs savu karjeru sācis Latvijas banku sektorā, vadījis Parex bankas biroju Azerbaidžānā. Tad piedzīvojis strauju karjeras lēcienu Ārlietu ministrijā. Kādu laiku bijis vēstniecības darbinieks Spānijā, tad Vašingtonā. Neoficiāla informācija liecina, ka Mamedovs no vēstniecības ASV bijis atsaukts par pārāk ciešām saitēm ar Irānas pārstāvjiem Amerikā. Sākot no 2000.gada Mamedovs bijis biežs partijas Saskaņa līdera Jāņa Urbanoviča biedrības Baltijas forums rīkotajos pasākumos.
Viņš no Saskaņas saraksta 2014.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Ušakovs Nekā personīga žurnālistiem skaidro: «Mamedovs nebija Saskaņas biedrs, bet mēs pietiekoši aktīvi sadarbojāmies. Jo viņš tika darbā Eiropas Parlamentā 2008. vai 2009.gadā. Viņam ir Latvijas apstākļiem izcils CV – strādājis ārlietu ministrijā, vēstniecībās, pēc tam – darbs Eiropas Parlamentā, kur viņš pats atrada to darbu. tas bija pietiekami loģiski un dabiski, ka piedaloties, nebūdams partijas biedrs, sarakstā bija arī Eldars Mamedovs».
Vaicāts, vai Mamedova kandidatūra tika apspriesta arī uz Saeimas vēlēšanām, Ušakovs atbild: «Jā. Ja nemaldos, toreiz strādājām ar jauno komandu, un cilvēks, kurš vairāk nekā 10 gadus strādāja Eiropas Parlamentā pietiekoši vadošā amatā, tā varēja būt laba izvēle. Bet viņš nekandidēja toreiz.»
Skandāla sakarā EP prezidente Roberta Metsola iecerējusi nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu vai vismaz apgrūtinātu tādas darbības nākotnē, par kurām uzrādītas apsūdzības. Plānots aizliegums eiroparlamentāriešiem pēc aiziešanas no darba nodarboties ar lobēšanu vismaz tik ilgi, kamēr viņi saņem pabalstu. Parlamenta mājas lapā arī tiktu regulāri publicēta informācija par deputātu saņemtajām dāvanām, kā arī par viņu ceļojumiem un tikšanās reizēm.
Tiešsaistes izdevums EuObserver aizvadītajā nedēļā rakstīja, ka Andris Ameriks kā EP loceklis pagājušā gadā divreiz – bez saskaņojuma ar savu Transporta un tūrisma komiteju – bijis Azerbaidžānā un apmeklējis arī kara skarto Kalnu Karabahu. Neviens no pieredzējušiem parlamentāriešiem uz turieni nedodas, lai neradītu iespaidu, ka Eiropa šajā etniskajā armēņu-azerbaidžāņu konfliktā ieņemtu kādu no pusēm. [Vēl vairāk – kā ziņo šis Briseles «tiešsaistes laikraksts», Ameriks tur, atsaucoties uz savu komisijas priekšsēdētājas vietnieka posteni, publiski piedāvājies palīdzēt Azerbaidžānas attiecības ar ES. – BNN]
Lasiet arī: Sākta procedūra par imunitātes atcelšanu vēl diviem eiroparlamentāriešiem
