bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Rīgā vēl viena frakcija: no JKP izslēgtie domnieki un Putniņš dibinās savu frakciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Druvis Kleins

Aizvadītajā nedēļā no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izslēgtie Rīgas domes deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš nolēmuši dibināt savu frakciju, apstiprinājuši deputāti.

Līdz ar to mēneša laikā Rīgas domē būs izveidotas divas jaunas frakcijas un kopējais frakciju skaits pašvaldībā būs astoņas. Rīgas pašvaldības nolikums nosaka, ka frakciju var veidot ne mazāk kā trīs deputāti.

Putniņš domē tika ievēlēts no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču drīz pēc vēlēšanām no frakcijas izstājās un ilgstoši balsojumos atbalstīja valdošo koalīciju.

Tomēr aizvadītajā nedēļā balsojumā par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR) tieši Putniņa balss bija izšķirošā, lai Turlo gāztu. Viņš balsoja par to.

Deputāts apstiprināja, ka kopā ar Kleinu un Keišu veidos savu frakciju un vēlas, lai tiktu izveidota labējā koalīcija. «Mēs gribam vienoties ar visām opozīcijas partijām, ka kopēji virzīsim mēra kandidātu. Mēs noteikti viņu kandidātu atbalstīsim. Mēs iestājamies par to, lai netiktu gaidīti nekādi brīnumi, bet, lai tiktu izvēlēts opozīcijas virzīts mērs un sāktos darbs pie Rīgas problēmu risināšanas,» sacīja Putniņš.

Vienlaikus viņš izteicās, ka, ja opozīcija tomēr izšķirsies savu mēra kandidātu nevirzīt, viņam rodoties jautājums, «cik daudz viņiem ir samaksāts», lai atbalstītu bijušās koalīcijas palikšanu pie varas.

Iesniegumu par frakcijas izveidi domnieki plāno iesniegt šonedēļ. Kāds būs jaundibinātās frakcijas nosaukums, Putniņš gan pagaidām pateikt nevarēja.

Savukārt Kleins un Keišs aizvadītajā nedēļā tika izslēgti no JKP. Pēc Kleina teiktā, viņš gan no partijas netika izslēgts, jo pirms tam jau bija uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos. P«artijas vadība to vienkārši pasniedza kā manis izslēgšanu,» apgalvoja deputāts.

Taujāts par motivāciju atstāt partiju, Kleins pauda viedokli, ka, ja reiz opozīcija nevēlas ieņemt mēra krēslu un sākt risināt problēmas, netieši tiekot atbalstīta bijušās koalīcijas palikšana pie varas. «Man šāda nostāja nav atbalstāma. Tajā brīdī, kad jautāju, vai viņiem [JKP vadībai] tiešām ir ilūzijas, ka pēc ārkārtas vēlēšanām JKP iegūs vairākumu, atbildes nav. Visu laiku tikai tiek griezta plate – ārkārtas vēlēšanas, ārkārtas vēlēšanas,» sacīja Kleins.

Viņš pauda, ka kopā ar Keišu un Putniņu ir «nacionāli domājoši deputāti», kuri varētu atrast kopēju nostāju vairumā jautājumu.

Pēdējo mēnešu notikumu rezultātā Rīgas domē vairs nav stabila koalīcijas un opozīcijas sadalījuma. Saskaņas un Gods kalpot Rīgai bloku veido 28 deputāti – 17 no Saskaņas un 11 no Gods kalpot Rīgai.

Opozīcija tikmēr palikusi 25 domnieku sastāvā – četri deputāti ir no partijas Vienotība, seši no Visu Latvijai!Tēvzemei un brīvībai/LNNK, septiņi no JKP un astoņi no Latvijas attīstībai.

Līdz ar Kleina, Putniņa un Keiša apvienošanos savā frakcijā opozīcijai arī varētu būt 28 balsis, ja šī jaunā frakcija lems atbalstīt kādus tās lēmumus.

Vēl četri no Saskaņas izslēgtie deputāti izveidojuši Neatkarīgo deputāti frakciju. Visi šie deputāti balsoja par Gods kalpot Rīgai mēra Turlā gāšanu. «Neskatoties uz jauna mēra ievēlēšanu, domi faktiski vada vecā vadība, kura jau kādu laiku atkāpās no saviem amatiem,» tā lēmumu atbalstīt Turlā atbrīvošanu no mēra amata pamatoja Neatkarīgo deputātu frakcija.

Kā vēstīts, aptaujātie eksperti uzsvēruši Neatkarīgo deputātu frakcijas nozīmi turpmākās situācijas risināšanā.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra pauda viedokli, ka tieši no šīs frakcijas lielā mērā būs atkarīga Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšana līdz 20.augustam, jo tai atliek atbalstīt kādu no Gods kalpot Rīgai un vairākums tikšot saglabāts.

Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis pauda viedokli, ka Neatkarīgo deputātu frakcijas balsojums par Turlā atbrīvošanu no mēra amata liek domāt, ka šiem politiķiem ir plāns B.

Rajevskis neredz, ka Neatkarīgo deputātu frakcijas deputātu interesēs ir ārkārtas vēlēšanas, jo šāda scenārija rezultātā viņi, visticamāk, beigtu savu politisko karjeru.

Turlais amatu zaudēja 20.jūnijā, neizturot uzticības balsojumu.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts – visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un Neatkarīgo deputātu frakcija, ko veido četri no Saskaņas izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. Tāpat parlaments par to var lemt, ja trīs domes sēdes pēc kārtas nebūs iespējams nodrošināt kvorumu.

Patlaban Rīgas mēra pienākumu izpildītājs ir vicemērs Oļegs Burovs (GKR).

Partijas Gods kalpot Rīgai valde ceturtdien, 27.jūnijā, plāno lemt par jaunu Rīgas mēra amata kandidātu. «Mēs joprojām esam gatavi uzņemties atbildību un vadīt pilsētu,» pastāstīja partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Tikmēr Rīgas domes opozīcijas vairākums aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, vien Latvijas attīstībai frakcija uzskata, ka tagad opozīcijai vajadzētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu, izriet no politiķu teiktā.


Pievienot komentāru

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

Ja notiks jaunas LU rektora vēlēšanas un vairākums atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kompensāciju par darbu reģionos varētu saņemt arī zobārsti

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, plānots paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos.

Sakārtojot sabiedriskos medijus, finansējums ir vienkāršākais jautājums, tā Levits

Risinot krīzi sabiedriskajos medijos, nauda ir mazākā problēma, tā LTV raidījumā Rīta panorāma paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijā par bērnu nevakcinēšanu pret masalām plāno 2 500 eiro naudassodu

Vācijā pieaugot masaliņu saslimšanas gadījumiem, valdība apstiprinājusi obligātas vakcinēšanas kārtību bērnudārzu un skolu audzēkņiem un darbiniekiem. Par bērnu nepotēšanu vecākiem plānots naudassods līdz 2 500 eiro.

Biržu indeksi krītas, tālāk atkāpjoties no rekordiem

ASV biržu indeksi trešdien, 17.jūlijā, kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Stoltenbergs: Krievijai pēdējais brīdis glābt svarīgo kodolraķešu līgumu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju saglabāt kodolraķešu kontroles līgumu, atgriežoties pie savu saistību izpildes līdz 2.augustam, pretējā gadījumā militārā alianse gatavošot samērīgu, aizsardzības rakstura atbildi.

Sāk iepirkumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajā desmitgadē

Izsludināts iepirkuma konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam, informē Autotransporta direkcijā.

Petraviča: Pašvaldības nav ieinteresētas, lai bērni no bērnunamiem nonāktu ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju».

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.