bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.07.2018 | Vārda dienas: Ramona, Ritma
LatviaLatvija

Rīgas brīvosta plāno prāvus tēriņus; Ziemassvētku eglītei atvēl 41 000 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNeraugoties uz saspīlēto situāciju Krievijā un pret to ieviestajām sankcijām Rīgas brīvostas pārvalde sagatavojusi 2015.gada budžetu, kurā paredz gan kravu pieaugumu, gan apjomīgus tēriņus pašu vajadzībām – jaunas dienesta automašīnas, peldceliņus un svētku šovu darbiniekiem, kā arī programmu reklāmai par pusotru miljonu.

Rīgas domes pārstāvji ostā budžeta projektu atbalsta, jo uzticas pārvaldnieka Leonīda Loginova aprēķiniem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Valsts kontrole jau pirms pāris gadiem aizrādīja Rīgas brīvostai par nelietderīgajiem tēriņiem. Tā aprēķināja, ka laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostas pārvalde izšķērdējusi 41 miljonu latu. Daudz naudas izdots prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai. Osta solīja laboties un ieteikumus ņemt vērā. Taču, pēc raidījuma rīcībā esošā ostas nākamā gada budžeta projekta, ostas politikā nekas nav mainījies. Tēriņi tikai aug, tāpat kā darbinieku prasības pēc ērtībām.

Nākamgad atveseļošanās kompleksa pakalpojumiem brīvosta paredzējusi 50 000 eiro, Ziemassvētku eglītei 41 000 un sporta inventāra un tērpu iegādei 25 000 eiro. Brīvosta iecerējusi apjomīgus tehnikas iepirkumus. Planšetes par 18 000 eiro, piezīmjdatorus par 33 000, datorus par 31 000 un vēl par 16 000 eiro – serverus. Par pusmiljonu eiro iecerēts papildināt autoparku. 1,2 miljonus osta grib tērēt jaunas Ostas policijas administratīvas ēkas izbūvei.

Osta arī paredzējusi prāvu budžetu Rīgas pilsētas vajadzībām, sporta sacensībām, kā arī Ķīpsalas krastu nostiprināšanai. Ķīpsalā nekrauj ne lejamkravas, ne beramkravas, šeit ir dzīvojamais rajons, taču brīvosta plāno arī šī krasta nostiprinājumu. Šogad krasta nostiprinājuma renovācijai Ķīpsalā osta tērēja 1,2 miljonus eiro. Nākamgad plāno vēl vienu miljonu.

Kundziņsalā osta iecerējusi ieguldīt dzelzceļā. Par 1,8 miljoniem cels jaunu dzelzceļa staciju, vairāk nekā divus miljonus tērēs esošo sliežu un pārmiju remontam un vēl nepilnu miljonu jaunu pievedceļu izbūvei uz esošo stividoru termināliem.

Ostas ieguldījumus dzelzceļā valdes priekšsēdētājs skaidro ar nepieciešamību piesaistīt jaunas kravas, bet Ķīpsalas krasta renovāciju ar ostas atbildību pilsētas Rīgas priekšā. Izdevumiem ir arī atrasts iegansts – līnija kartē. «Šī brīvostas robeža, šie sapuvušie baļķi tiek atjaunoti, kas nozīmē, ka mēs savedam kārtībā pašu Daugavas krastu. Desmit metri no Daugavas puses ir osta – tā līnija, ko mēs redzam, kas ir ostas robeža, pārējā zeme, ir pilsētas zeme, krasta līnija ir ostas kompetence,» teic Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Četri Rīgas domes pārstāvji ostā pārvaldnieka piedāvāto budžetu atbalsta. Lai to apstiprinātu, vajag vēl vienu valsts pārstāvja balsi. Valdes locekle no Finanšu ministrijas Baiba Bāne budžetu kritizē kā uzpūstu, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Artis Stucka valdes sēdē nākamnedēļ nepiedalīsies, jo devies garā ārzemju ceļojumā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam budžeta pozīcijas vēl jāanalizē. Bet Baiba Broka no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas būtiskajām sadaļām sliecas piekrist. Viņai vien ir neskaidrības par Krievu salas projektu.

«Kundziņsalas dzelzceļa izbūve bija viens no jautājumiem, par kuriem mēs diezgan daudz runājām, kas ir tie mērķi, kas tiek sasniegti. Un, protams, atbilstoši likumam un ostas attīstības plānam. Ja tas palielina apjomu esošajam terminālim, tad, protams, tas ekonomiskais izdevums ir pamatots,» norāda brīvostas valdes locekle Broka. Viņa piebilst, ka krasta zonas nostiprināšana Ķīpsalā no Vides un attīstības ministrijas un reģionālās attīstības ministrijas viedokļa ir viens no prioritārajiem jautājumiem.

Taujāta, vai nepieciešams Ziemassvētku eglītes pasākumu par 41 000 eiro, viņa pauž uzskatu, ka personāla saliedētības un novērtēšanas pasākumiem ir jābūt. «Un jāskatās par to, cik tie ir adekvāti, cik lielā mērā, lai tā nav pārlieku liela izšķērdība, kāds ir tas apjoms un kādā veidā,» uzsver politiķe.

Broka no ostas tomēr gribētu saklausīt, vai pārvaldniekam ir plāns B gadījumam, ja Krievija pēkšņi caur Rīgu kravas vairs neeksportē. Par reālu to uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Latvijas dzelzceļš šī iemesla dēļ samazinājis nākamā gada pārvadājumu prognozi par 20%.

Ostas vadītājs Ameriks piesardzībai atmet ar roku. Līgumi ir noslēgti, kravas pieaug, Krievijai vajag dolārus, viss būs labi. Osta pat ir palielinājusi pārkraušanas maksas, kas no 1.janvāra pieaugs par 6%. “Ja runājam par Tallinu un Klaipēdu, Klaipēdai pieaugums šogad būs aptuveni uz pusi mazāks nekā Rīgai, apmēram 7 -7,5%, mums būs 15%. (..) Osta cēla par 6% atsevišķas tarifu grupas. Tonnāžas. Tikai vai nu kanāla vai tonnāžas,» tā Ameriks. Taujāts, vai tas nepadara Rīgu par dārgāko Baltijas ostu, viņš teic: «Dārgākā ir Pēterburga, bet nosacīti lētāka ir Tallina un Klaipēda.»

Arvien biežāk izskan bažas par to, ka Krievijas tautsaimniecība tuvākajā laikā var neizturēt rubļa kritumu un sabrukt. Tas savukārt nozīmētu bankrotus visās tautsaimniecības nozarēs, arī eksportējošajās. Saimnieciskā darbība tur varētu apstāties. Krievijas ogles veido aptuveni divas trešdaļas no brīvostas kravu apgrozījuma.

Šonedēļ notikušajā Viskrievijas biznesa forumā Krievija. Jaunā stratēģija bijušais prezidenta administrācijas darbinieks, ekonomists Mihails Hazins prognozēja, ka sabrukums gaidāms jau nākamā gada februārī vai martā. Par to liecinot jau šobrīd vērojamas satraucošas pazīmes.

«Pie mums strauji krīt biznesa centru noslodze reģionos. Strauji. Cilvēki pamet kantorus. Viņiem nav naudas, lai uzturētu kantorus. Tā ir pirmā pazīme. Otra pazīme ir tīklu aizvēršanās. Izrādās, ka patērētāju skaits veikalu tīklos nav pietiekams. Vispirms aizvērsies specifiski tīkli, kas tirgo produkciju, kas nav īpaši principiāla. Bet, paši saprotiet, ka sieviešu veļa ir lieta, bez kuras cilvēce nevar dzīvot. Trešā pazīme ir budžeta deficīta palielināšanās. To mēs arī novērojam. Un ceturtais iemesls, to gan ar neapbruņotu aci nevar pamanīt, bet tā ir ekonomiskās aktivitātes samazināšanās reģionos,» stāsta Krievijas ekonomists Mihails Hazins.

Pat, ja Krievija ar jaudu turpinās savu izejvielu eksportu caur Rīgu un pat, ja stividori maksās lielos brīvostas tarifus, būtisks drauds ostai ir Krievu salas projekts. Ostas pārvalde joprojām nav vienojusies ar Rīgas centrālo termināli par biznesa pārcelšanu uz Krievu salu. Ja tas nenotiks nākamnedēļ, ir liela iespēja, ka Eiropa samazinās savu līdzfinansējumu. Iespējams, tieši tādēļ šonedēļ ostas pārvaldnieks Loginovs pieņēma jaunu padomnieci Krievu salas un Eiropas Savienības fondu jautājumos – Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga līdzgaitnieci Kristīni Krasovsku.

Ref: 102.000.102.8839


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri