bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Neviena no opozīcijas partijām budžeta apstiprināšanu neatbalstīja.

Rīgas mēra preses sekretāre Laila Ivāna aģentūrai apstiprinā, ka kopš 1996.gada šī ir bijusi garākā budžeta pieņemšanas sēde. Kopumā sēde ar pārtraukumiem ilga 17 stundas. Jautājumu sadaļā no opozīcijas puses tika uzdoti 538 jautājumi.

No 66 iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta grozījumos atbalstīts tika tikai viens – deputāta Oskara Putniņa (LRA/LA) rosinājums 60 000 eiro piešķirt jauno uzņēmēju atbalsta programmas Rīgas drosmes grants izstrādei un ieviešanai.

Pašvaldības ieņēmumi nākamgad plānoti 906,62 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 954,90 miljonu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts plānots 5,4% no ieņēmumiem.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā plānoti par 19 miljoniem eiro lielāki nekā 2017.gada pašvaldības budžetā.

Saskaņā ar šodien apstiprināto budžeta plānu lielāko nākamā gada pašvaldības ieņēmumu daļu – 702,66 miljonus eiro – veidos nodokļu ieņēmumi, 145,10 miljonus eiro – valsts budžeta transferti, 28,17 miljonus eiro – budžeta iestāžu ieņēmumi, bet 23,53 miljonus eiro – nenodokļu ieņēmumi, kas ir, piemēram, nomas maksa, pašvaldības nodevas un citi ieņēmumi.

Savukārt no budžeta izdevumiem 784,69 miljoni eiro tiks atvēlēti uzturēšanas izdevumu segšanai, piemēram, darbinieku algu izmaksai un sociālajiem pabalstiem, bet 170 miljoni eiro tiks atvēlēti kapitālo izdevumu segšanai.

Nākamā gada budžetā prioritātes ir izglītības iestāžu remonti, ielu remonti un sociālo pabalstu palielināšana.

Kopumā, nākamgad sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiks atvēlēti 19,32 miljonu eiro, ekonomiskās darbības nodrošināšanai 248 miljoni eiro, vides aizsardzībai 5,8 miljoni eiro, vispārējiem valdības dienestiem, bez iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 77,07 miljoni eiro, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 33 miljoni eiro, bet veselības nozarei – 4,4 miljoni eiro.

Rīgas iemaksas pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā būs 91,58 miljoni eiro, izglītībai paredzēti 334,84 miljoni eiro, sociālajai aizsardzībai – 91,64 miljoni eiro, bet kultūrai, atpūtai un reliģijai – 48,37 miljoni eiro.

Nākamgad vairāk nekā 40 miljonus eiro investēs pašvaldības īpašumu atjaunošanā un izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.

Sociālā budžeta pieaugums tiek plānots aptuveni par sešiem miljoniem eiro jeb 9% un kopā 2018.gadā tas sasniegs 67 miljonus eiro.

Lielākais pieaugums – par 2,8 miljoniem eiro jeb 16% – tiek plānots sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā. 2018.gada budžetā šiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 19,4 miljonus eiro.

Savukārt saistībā ar mājokļu un vides nozares finansēšanu dome nākamgad plāno turpināt iekšpagalmu un to ceļu remontu, šim mērķim atvēlot četrus miljonus eiro. Plānots izbūvēt ēku Bolderājā, Mežrozīšu ielā, kur atradīsies 266 dzīvokļi, kā arī telpas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram, dienas centram un veselības centram. Šo ieceru realizēšanai plānots līdz 15,2 miljoniem eiro liels finansējums. Vēl 300 000 eiro tiks atvēlēti jau esošo sociālo māju remontdarbiem.

Ar Eiropas struktūrfondu finansējumu plānots realizēt tādus projektus kā ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai, kā arī Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas pārbūve un piebūvju būvprojektu izstrāde Rīgas Klasiskajai un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Kopējais līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem plānots 34,88 eiro apmērā.

Vairāku ceļu, ielu, krustojumu, veloceļu un dzelzceļa pārvadu izbūvei Rīgas dome nākamā gada budžetā kopumā atvēlējusi 60,10 miljonus eiro.

13,10 miljoni eiro tiks ieguldīti brauktuvju seguma atjaunošanā, paredzot turpināt Rīgas centra maģistrālo ielu sakārtošanas darbus. Seguma atjaunošanu plānots veikt Krasta ielā posmā no Salu tilta līdz Ogres ielai, Brīvības ielā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam, Kalpaka bulvārī no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Merķeļa ielā un citviet.

Tāpat, gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, tiks pārbūvētas Daugavas stadionam pieguļošās Vagonu, Ata un Augšielas, kā arī satiksmes pārvads Augusta Deglava ielā. Būvdarbos kopā ar ES fondu un valsts līdzfinansējumu dome plāno ieguldīt 3,5 miljonus eiro. Mežaparka lielās estrādes būvniecības procesa pabeigšanai atvēlēs 15 miljonus eiro.

Ar Eiropas struktūrfondu finansējumu plānots realizēt tādus projektus kā ēkas atjaunošanu Rīgas Franču liceja izvietošanai, Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas pārbūvi un piebūvju būvprojektu izstrādi Rīgas Klasiskajai un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Kopējais līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem plānots 34,88 eiro apmērā.

Ref:224.000.103.3130


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.