bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Rīgas dome cer atsavināt Marijas ielā 6 esošo graustu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija vienojusies ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), ka komisija rosinās domei vērsties Saeimā ar ierosinājumu atsavināt Marijas ielā 6 esošo nolaisto īpašumu, vēsta Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Kā paskaidroja komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), namu atsavināt var tikai valsts, līdz ar to, ko ar to darīt tālāk, arī lems valsts institūciju pārstāvji.

Skaidrojot ieceri, VKPAI pārstāvis Jānis Asaris neslēpa kritiku par to, ka «līdzšinējās īpašnieku darbības nerosina ticību, ka nams kādreiz tiks sakārtots». «Viņi gadu desmitiem neko nav darījuši un viņu solījumu vairs neļauj ticēt, ka pēkšņi notiks brīnums. Viņi runā tikai par ēkas nojaukšanu, bet skaidrs, ka mēs to nepieļausim un nekas tāds nenotiks, jo ēka ir kultūras piemineklis un atrodas ļoti vērtīgā vietā,» skaidroja Asaris.

Pirms dažiem gadiem VKPAI jau vērsusies Saeimā ar ieceri mainīt likumdošanu, kas ļautu atsavināt īpašniekiem kultūrvēsturiskās piederošās ēkas, taču tobrīd neesot bijis konkrētu argumentu un precedentu, tādēļ iecere noraidīta. «Taču šoreiz tiešām citādāk nevar. Mēs jau sākam izskatīties nožēlojami, ka par spīti sodiem, nodokļiem un visam pārējam, mēs gandrīz 20 gadus neesam spējīgi sakārtot vienu māju,» pauda eksperts.

Sākotnēji VKPAI nogaidīs pašvaldības atvēlēto termiņu – četrus mēnešus, kuru laikā īpašniekiem dots laiks noslēgt līgumu par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi. Paralēli noritēs iniciatīvas par atsavināšanu sagatavošanas darbs. «Ja ēku izdosies atsavināt, iespējams rīkosim izsoli ar noteikumu, ka jaunais nomnieks namā investē un to atjauno. Taču risinājumi pēc tam varēs būt dažādi,» sacīja Asaris.

Komisija šodien lēma arī sagatavot lēmuma projektu par ēkas piespiedu sakārtošanu, tajā paredzot noteikt pienākumu, ka nama īpašniekiem vienu reizi divos mēnešos jāveic ēkas ārsienu vertikalitātes monitorings, divas reizes gadā jāveic fasādes un jumta tehniskā stāvokļa apsekošana līdz būvdarbu uzsākšanai, kā arī reizi gadā jāveic ēkas tehniskās apsekošana.

Tāpat komisija lēma sagatavot lēmumprojektu par to, ka nama īpašniekiem četru mēnešu laikā jānoslēdz līgums par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi, sešu mēnešu laikā pēc šī līguma parakstīšanas tas jāsaskaņo būvvaldē un pusotra gada laikā jāsaņem būvatļauja un jāuzsāk būvdarbi. Pēc Burova teiktā, ja kāda no šīm darbībām netiks veikta noteiktajos termiņos, pašvaldība būs tiesīga īpašniekus sodīt ar 5000 eiro soda naudu kaut vai katru nedēļu.

Ēkas sakārtošana ir jāpabeidz ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

SIA CMB veiktajā nama tehniskajā ekspertīzē konstatēts, ka ēkas pamatu nestspēja nav pietiekoša, namā izveidojusies dziļa mūra erozija un vājinājumi, izveidojušās ēkas plaisas zem jaunizveidotajiem pārsegumiem, kā arī ēkas seguma caurtece. Gandrīz visu namu klāj virspusēja korozija un lielākā daļa konstrukcijas nav nestspējīga.

Tikmēr portālam delfi.lv īpašnieku pārstāvji atklāja, ka vēl tikai meklēs risinājumu ēkas sakārtošanai. Viens variants ir ēku nojaukt pavisam, lai tās vietā celtu jaunu. Savukārt otra versija paredz nojaukt bīstamās konstrukcijas un ēku rekonstruēt. Taču īpašnieku pārstāvji komisijā vairākkārt atkārtoja savas bažas, ka rekonstrukcijas laikā nams varētu sabrukt. Nama saimnieki plāno apspriesties ar arhitektiem par grausta nākotni. Šobrīd gan nav skaidrs, kādam mērķim īpašnieki atjaunoto ēku izmantos.

Kā ziņots, ēka pieder 1939.gadā dzimušajai Ludmilai Baumanei un Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta, savukārt Baumane par otru nama īpašnieci atkārtoti kļuva 2015.gada nogalē, stājoties spēkā atcēlēja līgumam par nekustamā īpašuma pirkuma līguma labprātīgu atcelšanu. Baumane savu īpašumu iepriekš bija pārdevusi SIA Ģertrūdes biznesa centrs.

Ēka jau vairāku gadu garumā ir izpelnījusies Rīgas «slavenākā grausta» nosaukumu. Īpašumu veido zemes vienība 1 432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Visus piespiedu darbu izmaksas segs kopīpašnieki proporcionāli to īpašumā esošajām domājamām daļām.


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.