bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Rīgas dome prognozēto budžeta deficītu palielina līdz teju 90 miljoniem eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Pēc teju septiņu stundu garas sēdes, opozīcijai balsojot pret, pieņemti Rīgas pašvaldības šī gada budžeta grozījumi, kas pilsētas izdevumus palielina par 42,38 miljoniem eiro, bet prognozēto deficītu līdz 89,31 miljonam eiro.

Kā deputātiem skaidroja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, lielāko izdevumu palielinājumu –36,28 miljonus eiro – veido pērn nerealizēto projektu pārcelšana uz šo gadu.

Pašvaldības ienākumi šogad būs par 1,79 miljoniem eiro lielāki nekā plānots sākotnēji. Pieaugumu veido 1,66 miljoni eiro pamatbudžeta ieņēmumu un 125 800 eiro speciālā budžeta ieņēmumu. Līdz ar to pašvaldības ieņēmumi šogad sasniegs 908,41 miljonus eiro.

Izdevumi palielināti no 954,97 līdz 997,72 miljoniem eiro. Rezultātā pašvaldības budžeta deficīts paredzēts 89,31 miljonu eiro, lai gan sākotnēji tas tika plānots 48,34 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts šogad formāli pieaugs par 40,96 miljoniem eiro.

Tiknuse paskaidroja, ka no papildus klāt nākušajiem izdevumiem 36,28 miljonus eiro veido 2017.gada neapgūtie līdzekļu atlikumi, proti, pašvaldības aģentūru un departamentu pērnā gada budžetu atlikumi, valsts budžeta transferti, neapgūtie investīciju objekti, kā arī citi finanšu līdzekļi. Finanšu departamenta direktore teica, ka šie līdzekļi piešķirti vai ieskaitīti Rīgas pašvaldības budžetā noteiktam mērķim un nevar tikt norakstīti vai izlietoti citiem mērķiem. Budžeta grozījumos tie tehniski atkal jāpiešķir iesākto projektu īstenošanai, viņa skaidroja.

Tāpat departamenta vadītāja stāstīja, ka fiksētais pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu atlikums ir 111,14 miljoni eiro. Līdz ar to paredzamais budžeta atlikums šī gada beigās varētu būt nedaudz vairāk nekā 54 miljoni eiro.

Pēc viņas teiktā, no jauna nepieciešami līdzekļi dažādu projektu īstenošanai kopumā ir 4,72 miljoni eiro.

No klāt nākušā finansējuma Rīgas dome plānojusi atvēlēt 363 000 eiro Rīgas Franču liceja atjaunotās ēkas Kr.Valdemāra ielā darbības uzsākšanai, divus miljonus eiro Imantas vidusskolas sporta laukuma labiekārtošanai, 500 000 eiro Daugavgrīvas vidusskolas fasādes sakārtošanai, bet 497 000 eiro bērnu rotaļu un sporta laukumu labiekārtošanai dažādās Rīgas apkaimēs. Vēl 490 000 eiro plānots novirzīt iekškvartālu piebraucamo ceļu remontiem, 156 000 eiro Rīgas Zoodārza kompleksa Āfrikas savanna būvniecībai un 288 000 eiro kompleksa iekārtošanai.

Budžeta grozījumos tika iesniegti 18 priekšlikumi, bet atbalstīti tika tikai trīs no tiem. Atbalstīti tika divi deputāta Oļega Burova (GKR) priekšlikumi – piešķirt papildus 400 000 eiro domes līdzfinansējuma kultūras pieminekļu saglabāšanai un 150 000 eiro ēdnīcu telpu labiekārtošanai Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Purvciema vidusskolā un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā.

Vēl atbalstīts tika mēra Nila Ušakova (S) priekšlikums piešķirt 239 581 eiro Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem naudas balvu izmaksai minimālās mēnešalgas apmērā un 113 778 eiro Rīgas domes Labklājības departamenta darbinieku piemaksām, lai «iespēju robežās stiprinātu darbinieku kapacitāti un darba devējs izpildītu Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto pienākumu veikt piemaksu par papildu darbu, par vakantas amata vietas aizpildīšanu un cita darbinieka aizvietošanu, kā arī būtu iespēja veikt kompetentāko darbinieku motivēšanu un apbalvošanu.»

Līdz ar šo priekšlikumu atbalstīšanu, plānots, ka domes izdevumi palielināsies par vēl teju miljonu eiro. Visus trīs priekšlikumus atbalstīja arī lielākā daļa opozīcijas deputātu.

Debatēs lielākā daļa opozīcijas deputātu skaidroja, kāpēc neatbalstīs budžeta grozījumus, saucot tos par «izšķērdību, brāķi un stagnāciju», kā arī vairākkārt koalīcijai pārmeta jauno darba sēžu kārtību un mazākuma ierobežošanu.

Budžeta grozījumi tika pieņemti, opozīcijai balsojot pret.


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.