Rīgas dome uzdod Rīgas mežiem iziet no apaļkoku pārstrādes biznesa

Pašvaldības uzņēmumam Rīgas meži būs jāpārtrauc dalības apaļkoku pārstrādes biznesā, tā nolēmusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja. Šādi rīkojoties tiks novērsta gan konkurences kropļošana un ilgtermiņa nesaimnieciskā darbība, uz kuru vairākkārtīgi norādījusi Valsts kontrole un Konkurences padome, gan neatbilstība tiesību aktiem par pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā.

Balstoties uz minēto institūciju atzinumiem, veikts kokzāģētavas Norupe aktīvu un biznesa izvērtējums. Tajā secināts, ka kokzāģētavas darbības turpināšana uzņēmuma sastāvā jau no 2023.gada nesīs zaudējumus un samazinās Rīgas mežu kapitāldaļu vērtību, tādējādi tieši ietekmēs arī rīdzinieku intereses. Vērtējumā secināts, ka jau no 2023.gada kokzāģētava uzņēmumam radīs 230 tūkstošus eiro zaudējumus, bet 2026.gadā zaudējumi varētu sasniegt 350 tūkstošus eiro.

Turklāt normatīvo aktu regulējums atļauj Rīgas mežiem savā kokzāģētavā pārstrādāt tikai tos apaļkokus, kuri iegūti uzņēmuma īpašumā vai apsaimniekošanā esošajās teritorijās. Līdz ar to kokzāģētavai jau tagad ir salīdzinoši neliels izejmateriālu apjoms un turpmākajos gados tas radīs dīkstāvi. Tāpat, analizējot kokzāģētavas darbību, secināts, ka līdz šim faktiski nav bijis neviens gads, kurā ražotne nestu peļņu, ja tai nepieciešamais apaļkoks būtu iegādāts par tirgus cenām. Uz šo faktu iepriekš norādījusi arī Valsts kontrole, BNN informē Rīgas dome.

«Uzņēmuma padome liek par pienākumu Rīgas mežiem atrast ekonomiski izdevīgāko modeli, kā pārtraukt uzņēmuma iesaisti apaļkoku pārstrādes biznesā,»

skaidro padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps. «Jebkādu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas gadījumā uzņēmumam jābalstās uz labas pārvaldības, tiesiskuma, caurspīdīguma un aprēķinos balstītiem principiem. Tāpat uzņēmumam ir būtiski rūpēties par kokzāģētavas darbinieku interešu aizsardzību.»

«Rīgas pašvaldībā sagatavots tiešās līdzdalības izvērtējums SIA Rīgas meži, kurā secināts, ka Rīgas meži komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām – tiek nodrošināti sabiedrības interesēm un pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgi pakalpojumi, kā arī pārvaldīti un apsaimniekoti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts un pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un drošībai un skar būtiskas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses. Savukārt, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas gaitā sniegtos ieteikumus un Konkurences padomes viedokli, Rīgas mežu darbība zāģmateriālu ražošanas un tirdzniecības jomā ir izbeidzama,» norāda Rīgas domes Kapitālsabiedrību pārvaldes Tiesiskuma uzraudzības pārvaldes galvenais jurists Artūrs Pankrats.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: «Konkurences padome, sniedzot atbalstu Valsts kontroles veiktajā revīzijā, jau 2017.gadā secināja, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam nav saskatāms pamats SIA Rīgas meži kokzāģētavas Norupe darbībai tirgū. Līdz ar to padome atbalsta Rīgas meži nepamatotās komercdarbības apaļkoku pārstrādes biznesā izbeigšanu, tādējādi novēršot neatbilstību gan Valsts pārvaldes iekārtas likumam, gan konkurences neitralitātei.»

Rīgas mežu struktūrvienība – kokzāģētava Norupe, izveidota pirms gandrīz desmit gadiem, kopumā tajā investējot vairāk nekā desmit miljonus eiro. Esošās kokzāģētavas iekārtas ir darba kārtībā, taču, lai tās modernizētu un palielinātu darba ražīgumu, nepieciešamas būtiskas investīcijas, kā arī izejmateriāli. Aplēses liecina: ja arī teorētiski Rīgas meži iegādātos jaunas iekārtas, kokzāģētava arī turpmāk stagnētu.

Lasiet arī: Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu

Rīgas meži 2013.gadā sāka nodarboties ar apaļkoku pārstrādi, pie Ogres uzbūvējot kokzāģētavu Norupe. Tās izveides mērķis tolaik bija gūt papildus pievienoto vērtību no Rīgai piederošajiem koksnes resursiem. Zāģētava tika veidota jaunā vietā, kas prasīja papildus ieguldījumus infrastruktūrā. Ražošanas procesa nodrošināšanai tika iegādātas lietotas ražošanas iekārtas no Krievijas.

Kokzāģētava pārstrādā skujkoku (priedes un egles) sīkbaļķus, kuru diametrs ir 12 – 24 cm un tās pārstrādes apjoms 50 000 m3 apaļkoksnes gadā; iegūtā produkcija – mēbeļu sagataves un apdares dēļi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas