bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vilnis Štrams (pa kreisi) un Pēteris Strancis.

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.


Pievienot komentāru

  1. Jānis teica:

    Nabagi, pamatīgi atrāvušies…

  2. zz teica:

    Nu tad beidzot.

  3. McB teica:

    A jūs varat vienreiz vienoties CIK tad ir tās mēnešalgas lielas? A to vienā raksta atšķiras cipari. Cik tad tādam analfabēta rakstam var ticēt? Moš tur viss sadirsts?

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->