bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 16.10.2019 | Vārda dienas: Daiga, Dinārs, Dinija

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vilnis Štrams (pa kreisi) un Pēteris Strancis.

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.


Atbildēt uz Jānis komentāru

  1. Jānis teica:

    Nabagi, pamatīgi atrāvušies…

  2. zz teica:

    Nu tad beidzot.

  3. McB teica:

    A jūs varat vienreiz vienoties CIK tad ir tās mēnešalgas lielas? A to vienā raksta atšķiras cipari. Cik tad tādam analfabēta rakstam var ticēt? Moš tur viss sadirsts?

Latvija no Ukrainas gaida pierādījumus jautājumā par tiesas konfiscēto naudu

Lai risinātu jautājumu par tiesas konfiscēto 29 miljonu eiro atgriešanu Ukrainai, tai jāiesniedz attiecīgie pierādījumi, ko tā arī solījusi darīt, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita sacītā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Rīgas satiksme gadu plāno noslēgt ar peļņu, tomēr no pašvaldības dotācijās prasīs 140 miljonus eiro

Lai gan SIA Rīgas satiksme šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju – 140 miljonus eiro, atzinis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.

Izmeklējot saslimšanas Siguldā un Stockmann, uziet salmonellas gaļā no Polijas

SIA Gaļsaimnieks ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta salmonellas baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Sadarbību ar Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, nākamgad tai atvēlot vismaz 20,6 miljonus eiro

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme sadarbību ar SIA Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, kas nozīmē, ka rīdzinieki par šo sadarbību arī nākamgad maksās 20,6 miljonus eiro.

Vācija atļauj Huawei tehnoloģiju pielietošanu 5G ieviešanā

Vācija neliegs Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei darboties tās 5G tīklā, ziņo BBC.

Viltus ziņu izplatītājiem var pienākties cietumsods līdz pieciem gadiem

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 15.oktobrī sākusi skatīt krimināllietu, kurā trīs viltus ziņu portālu uzturētāji apsūdzēti huligānismā, taču tiesa nolēma lietu skatīt aiz slēgtām durvīm.

Eurostat: Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm. 

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220 lidojumus

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220-300 lidmašīnu veiktos lidojumus pēc tam, kad tādu soli spēra Swiss International Air Lines bažās pēc pieredzētajām motora problēmām reisā Londona-Ženēva.

Latvija janvārī – septembrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 7,2%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD izstrādā Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju

Valsts drošības dienests ir izstrādājis Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju 2019. – 2021.gadam, kuras mērķi ir pilnveidot terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā.

Kariņš tiesas konfiscētos 29 miljonus iesaka tērēt vienreizējam ieguldījumam

Rīgas apgabaltiesas konfiscētos 29 miljonus eiro pareizāk būtu tērēt vienreizējam ieguldījumam, tā izteicies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rīgas satiksmei papildu nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme šogad no pašvaldības budžeta papildu dotācijā lūgs piešķirt 2,9 miljonus eiro.

Igaunijā aizkavējusies biometriskās identifikācijas sistēmas izstrāde

Biometriskās identifikācijas sistēma Igaunijā tiks pabeigta divus gadus vēlāk nekā plānots un naudas trūkuma dēļ tajā nebūs sejas atpazīšanas funkcijas, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Uz dienu slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā

Trešdien, 16.oktobrī, no plkst. 6.00 vienu dienu būs slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā, tur notiks asfaltēšanas darbi.

Sākas Brexit sarunu beidzamā diena pirms ES sanāksmes; vienošanās vēl nav

Eiropas Savienības un Lielbritānijas izstāšanās sarunu delegācijas trešdien, 16.oktobrī, aizvada pēdējo apspriežu dienu ar mērķi panākt vienošanos, ko celt galdā ES dalībvalstu valdību vadītājiem, kuri šonedēļ tiksies izšķirošā galotņu sanāksmē.

Prezidente Kaljulaida uzaicinājusi Putinu apmeklēt Igauniju

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosūtījusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putina ielūgumu piedalīties 8. Somugru kongresā, kas nākamgad notiks Tartu.

Arī SVF samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Latvijas ekonomika gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,8%.

Rail Baltica: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana

Jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā paredzētās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana un kvalitāte.

Pieteikšanos NEPLP vakantajiem amatiem pagarina līdz 20.novembrim

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija slēgtā sēdē lēmusi līdz 20.novembrim pagarināt pieteikšanos diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatiem.

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.

Mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumos samazina par 92%

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro, kas saistīti ar bijušajām ukraiņu amatpersonām

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

Lietuvā ieradušies ASV karavīri

Lietuvā ieradušies pirmie karavīri no ASV rotācijas spēkiem ASV spēki Lietuvā atradīsies līdz 2020.gada pavasarim, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ekskluzīvi | JKP deputāts Eglītis: Bičkovičs un Kalnmeiers, šādi strādājot ar tieslietām privātajā sektorā, sen būtu izmesti no darba

Moneyval ziņojums mums ir pateicis ne tikai to, ka Latvija netiek galā ar finanšu noziegumiem, bet arī to, ka tiek stingri novēroti arī garie tiesas procesi. «Tā pati Lemberga lieta; ticiet, Moneyval rūpīgi seko tam, kā tas virzās uz priekšu,» intervijā BNN norāda Gatis Eglītis.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->