bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vilnis Štrams (pa kreisi) un Pēteris Strancis.

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.


Atbildēt uz kādivēl nabagi komentāru

  1. Jānis teica:

    Nabagi, pamatīgi atrāvušies…

  2. zz teica:

    Nu tad beidzot.

  3. McB teica:

    A jūs varat vienreiz vienoties CIK tad ir tās mēnešalgas lielas? A to vienā raksta atšķiras cipari. Cik tad tādam analfabēta rakstam var ticēt? Moš tur viss sadirsts?

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Igaunijas 102.neatkarības dienā aicina būt stipriem un vienotiem

Igaunijā pirmdien, 24.februārī, atzīmē 102.gadadienu kopš neatkarīgas valsts izveides. «Mums ir vajadzīga vienota un stipra Igaunija, kur novērtē ikkatru mūsu cilvēku,» svētku uzrunā sacījis Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Peluāss, ziņo ERR.

KP radušās bažas par Rimi un Maxima nepamatotu maizes atpakaļatdošanu piegādātājiem

Konkurences padome pēc konstatētajām nepilnībām maizes piegādei mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus SIA Rimi Latvija un SIA Maxima Latvija uzlabot iekšējos kontroles procesus.

Pagājušajā gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3% apmērā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1%.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Klaipēda iztērē 461 000 eiro un saņem ieteikumu neieviest tramvajus

Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda dārgi samaksājusi par sabiedriskā transporta attīstības pētījumu, kur secināts, ka pilsētai nebūtu pamatoti ieviest tramvaju tīklu.

Dānijas tiesa oficiāli lēmusi Misāni izdot Latvijai

24.februāra tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāne Latvijā. «Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju,» sacīja advokāts.

Kanāriju salas piemeklē Sahāras smilšu vētra; aptur aviosatiksmi

Spānijas Kanāriju salas ir skārusi smilšu vētra no Sahāras tuksneša. Apgrūtinātas redzamības apstākļos tikusi apturēta aviosatiksme, ietekmējot iedzīvotāju ceļojumu plānus, raksta britu raidorganizācija BBC.

LTAB: Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumus izraisa 26–35 gadus veci jaunieši

Neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū dominē Audi, Volkswagen un BMW markas auto. Šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

FID un FKTK vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Levits izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24.februārī, izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Merkeles kristīgie demokrāti sāpīgi zaudē Hamburgas vēlēšanās

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība ir guvusi partijas vēsturē vājāko vēlēšanu rezultātu Hamburgas federālajā zemē, kur Vācijas valdošo partiju apsteiguši sociāldemokrāti un zaļie, vēsta raidsabiedrība BBC.

Izsludina iepirkumu Lielās Ģildes atjaunošanas būvprojekta izstrādei

Valsts nekustamie īpašumi izsludina konkursu  koncertzāles  Lielā Ģilde atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu no A līdz A+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

JKP vadības groži paliek Bordāna rokās

Padomes sēdes rezultātā lielu izmaiņu nav arī partijas valdē – amatus tajā saglabājuši trīs no četriem līdzšinējiem valdes locekļiem. Saeimas deputātiem Jutai Strīķei, Jurim Jurašam un Krišjānim Feldmanam valdē pievienosies arī parlamentārietis Gatis Eglītis.

Itālija pēc letāliem koronavīrusa gadījumiem ievieš pārvietošanās ierobežojumus

Itālijā, kur no koronavīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši trīs cilvēki, valsts ziemeļu daļā ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, tostarp naudassods par iebraukšanu vīrusa uzliesmojuma teritorijā, ziņo The Guardian.

Šonedēļ nakts stundās bieži gaidāms sals

Pirmdien augsta spiediena atzara ietekmē daudzviet debesis skaidrosies un vienīgi rīta stundās dažviet austrumu rajonos būs īslaicīgi nokrišņi – galvenokārt slapja sniega veidā.

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

BNN nedēļas apkopojums: Zoodārzs paliek bez Līdakas. Misāne uz Latviju. Iztiks bez «pelēkā saraksta»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Cīņa, Sadancošanās, Spriedums, Paziņojums, Plāns, Dzimstība un Izmaiņas.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!