bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.02.2020 | Vārda dienas: Smuidra, Smuidris, Vitauts

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vilnis Štrams (pa kreisi) un Pēteris Strancis.

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.


Atbildēt uz McB komentāru

  1. Jānis teica:

    Nabagi, pamatīgi atrāvušies…

  2. zz teica:

    Nu tad beidzot.

  3. McB teica:

    A jūs varat vienreiz vienoties CIK tad ir tās mēnešalgas lielas? A to vienā raksta atšķiras cipari. Cik tad tādam analfabēta rakstam var ticēt? Moš tur viss sadirsts?

ANO: Klimata pārmaiņas apdraud bērnu nākotni visās valstīs

Neviena valsts pasaulē nedara gana, lai pasargātu tās bērnus no klimata pārmaiņu ietekmes – ar šādu skarbu secinājumu nākts klajā pētījumā, ko kopīgi veidojušas ANO organizācijas Pasaules Veselības organizācija, Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds un medicīnas žurnāls The Lancet, vēsta DW.

Plāno paredzēt bargākus sodus par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem

Par likuma prasībām neatbilstošu telpu ierādīšanu smēķēšanai juridiskajām personām varētu palielināt sodu no 1 000 līdz 2 500 eiro līdzšinējo 210 līdz 350 eiro vietā.

Igaunijā vēja ģeneratoru parka zemi pārdod par 51,4 miljoniem eiro

Igauņu energokoncerns Eesti Energia sīvā izsolē uzvarējis cīņā par vēja ģeneratoru parka zemes gabalu, nosaucot augstāko cenu 51,5 miljonus eiro, ziņo ERR.

Saeimas komisija atbalsta lēmumu atteikties no atturēšanās iespējas balsojumos

«Šāda kārtība maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju pret balsojamo priekšlikumu» grozījumu nepieciešamību pamatoja Kaimiņš.

Putins atsakās no kaimiņvalstu destabilizēšanas polittehnologa Surkova

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atbrīvojis no amata savu palīgu Vladislavu Surkovu, kurš vadījis Kremļa sadarbību ar Maskavas atbalstīto separātistu reģioniem Gruzijā un Ukrainā, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Citskovskis: Trīs gadu laikā valsts pārvaldes štats samazināts par 3 000 cilvēku

2017.gadā valdībā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns paredzēja tuvāko gadu laikā valsts pārvaldes štatu samazināt par 6%. 

Eiropas Centrālā banka anulē AS PNB Banka licenci

FKTK pērn 12.septembrī iesniedza šādu priekšlikumu ECB izskatīšanai, ņemot vērā  Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 12.septembra lēmumu pasludināt PNB Banku par maksātnespējīgu.

Latvijā janvārī par 5% vairāk jaundzimušo nekā pērn

Pēdējos četrus gadus dzimstība samazinās, tomēr gada ietvaros ir atsevišķi mēneši, kad dzimušie reģistrēti vairāk. 2020.gada janvārī reģistrēti 1,6 tūkstoši  jaundzimušo, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Spānijas valdība apstiprina digitālo pakalpojumu nodokli

Eiropas valstīm meklējot iespējas, kā gūt ieņēmumus no interneta lieluzņēmumu veiksmīgā biznesa, Spānijas valdība ir apstiprinājusi digitālo pakalpojumu nodokli, kas var attiekties uz tādiem milžiem kā Facebook un Google, raksta portāls The Guardian.

Pērn labklājības nozarē likvidētas 133 darba vietas

Pēc divu VSAC administrāciju apvienošanas piecu centru vietā būs četri – Rīga, Kurzeme, Zemgale un Latgale, kā arī samazināsies darbinieku skaits.

Saeimā visai lielā vienprātībā virzās uz lēnāku akcīzes likmes kāpumu alkoholam

Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts – nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan no 7,4 eiro līdz 8,2 eiro.

Igaunijas policija narkotikās atrod žurku indi un veļas pulveri

Igaunijā policija informējusi, ka narkotikās ir atrastas vielas, kā, piemēram, žurku inde un veļas pulveris, kas cilvēka veselībai var būt bīstamākas par pašām narkotikām, vēsta ERR.

SPRK: Būtiski samazinājies sūdzību skaits ūdenssaimniecības nozarē

Izskatot saņemtās sūdzības, SPRK ir secinājis, ka astoņas no 12 nav bijušas SPRK kompetencē, savukārt četras – izteiktas nepamatoti.

Latvijai nepieciešami teju 300 miljoni Rail Baltica īstenošanai

Latvijai  nepieciešamais finansējums Rail Baltica projekta īstenošanai ir 297 620 500 eiro apmērā.

Ukrainā saasinās karadarbība; EDSO aicina apturēt uguni

Ukrainas austrumos šonedēļ pastiprinājusies karadarbība. Kaujā laupītas dzīvības četriem separātistu kaujiniekiem un vienam ukraiņu karavīram, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Diennakts laikā dzēsti trīs kūlas ugunsgrēki

Jēkabpilī sausā zāle dega 1000 m2 platībā,  Jelgavā – 300 m2, savukārt Dobelē – 600 m2 platībā. 

Kariņš: Kliedzoši, ka tik ilgi bija jāgaida pirmās instances tiesas spriedums Maxima traģēdijas lietā

Tas ir kliedzoši, ka līdz pirmās instances tiesas spriedumam Maxima traģēdijas lietā bija jāgaida vairāk nekā seši gadi kopš pašas traģēdijas.

No amata atsauc Piejūras slimnīcas valdes locekli Eviju Siliņu

Pārbaudē konstatēts, ka slimnīcas valdes sēdēs ir apstiprināts amatu apmaksas saraksts un šajā sarakstā ir iekļauti arī amati, kurus pilda un par kuriem atlīdzību saņem valdes locekle Siliņa – bērnu psihiatrs un psihiatrs dežūrārsts.

Komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas kārtībā

Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Lielbritānija pēc Brexit nevēlas dot vīzas nekvalificētiem eiropiešiem

Lielbritānijas valdība ir nākusi klajā ar tās imigrācijas plānu attiecībā uz laiku pēc valsts pilnīgas izstāšanās no Eiropas Savienības. Tas paredz nepiešķirt vīzas nekvalificētam darbspēkam, ziņo raidorganizācija BBC.

Rīgas satiksmes jaunajai valdei vēl nav skaidrības par potenciālo līguma laušanu ar Rīgas karti

«Esam pasūtījuši finanšu izvērtējumu un pieņemu, ka martā vai aprīlī varēsim ar to iepazīstināt,» stāstīja Innusa, skaidrojot, ka pašreiz pietrūkst informācijas, lai izvērtētu tālāko rīcību un ir jāsaprot, kāds lēmums būtu finansiāli izdevīgāks.

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!