bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vilnis Štrams (pa kreisi) un Pēteris Strancis.

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.


Atbildēt uz McB komentāru

  1. Jānis teica:

    Nabagi, pamatīgi atrāvušies…

  2. zz teica:

    Nu tad beidzot.

  3. McB teica:

    A jūs varat vienreiz vienoties CIK tad ir tās mēnešalgas lielas? A to vienā raksta atšķiras cipari. Cik tad tādam analfabēta rakstam var ticēt? Moš tur viss sadirsts?

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Raidījums: Rīgas kartes audits atklāj «uzpūstus» uzcenojumus un saikni arī Rīgas pašvaldības amatpersonām

Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu saistīts uzņēmējs.

Sīrijā kurdi vienojas ar Damasku par kopīgu cīņu pret Turciju

Sīrijas kurdiem cenšoties atvairīt Turcijas iebrukumu valsts ziemeļos, to vadītie spēki vienojušies ar Sīrijas valdību par kopīgu aizsardzību, tikmēr no aizturēšanas vietas reģionā izbēgušas 700 ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» saistītas personas.

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgas dome sasauc ārkārtas sēdi

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.

De facto: Gobzemam piederējusi valsts amatpersonas deklarācijā nenorādīta māja

Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācija, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzvaru Polijas parlamenta vēlēšanās piesaka valdošais Likums un taisnīgums

Pēc Polijas parlamenta vēlēšanām uzvaru tajās ir pieteikusi nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums, tās līderim Jaroslavam Kačiņskim paužot gatavību aizvadīt arī nākamos četrus gadus pie varas.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

BNN nedēļas apkopojums: Finansējums partijām. Trūkst papildu naudas skolotājiem. Netīrais sports

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->