bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Rīgas namu pārvaldnieks: šogad ēku remontdarbos ieguldīsim vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Namu apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) šogad savā pārziņā esošo ēku remontdarbos plāno ieguldīt 23 miljonus eiro, trešdien, 14.martā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš sacīja, ka ik gadu uzņēmuma nodrošinātais remontdarbu apmērs tā pārziņā esošajām ēkām pieaug, pēdējo septiņu gadu laikā tam palielinoties septiņas reizes – no 2,18 miljoniem eiro 2011.gadā līdz 15,3 miljoniem eiro 2017.gadā.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, salīdzinot pērn ēku remontdarbos ieguldīto līdzekļu apmēru ar 2016.gadā veiktajām investīcijām 17,27 miljonu eiro apmērā, tas 2017.gadā samazinājās aptuveni par 12,9%. Turpretī objektu skaits, kuriem veikti remontdarbi, minētajā laika periodā pieaudzis no 2 548 līdz 2 596 ēkām. Gontarevs skaidroja, ka minētie rādītāji sasniegti, uzņēmumam pašam veicot daļu no ēku remontdarbiem, tādējādi ietaupot aptuveni 25% līdz 30% no kopējā remontdarbiem atvēlētā līdzekļu apmēra. Viņš sacīja, ka uzņēmums taupības nolūkos turpinās piekopt minēto praksi arī turpmāk.

Runājot par ēku renovācijas projektiem, RNP valdes priekšsēdētājs atzina, ka līdz 2017.gadam renovācija veikta vien piecām daudzdzīvokļu mājām Rīgā. Tomēr viņš uzsvēra, ka pašlaik lēmumu par dalību māju atjaunošanas līdzfinansēšanas programmā pieņēmušas jau 62 RNP mājas.

Gontarevs norādīja, ka pašlaik vairumam RNP pārvaldībā esošo ēku ekspluatācijas termiņš ir aptuveni 50 gadi, kas nozīmē, ka pēc 10 līdz 15 gadiem pastāv iespēja, ka mājas būs tik novecojušas, ka ar daļējiem atjaunošanas darbiem to uzturēšanai nebūs līdzēts. Līdz ar to nākamgad plānots veikt renovāciju vairākiem desmitiem ēku, tādējādi nākamajos gados to skaitu audzējot līdz pat 100 ēkām gadā.

Patlaban, pēc RNP valdes priekšsēdētāja teiktā, lēmuma pieņemšana par ēkas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, ir pārāk ilga un smagnēja. Turklāt lielākā daļa Rīgas dzīvokļu īpašnieku nespēs vienoties par ēkas renovāciju esoša ES finansējuma ietvarā. Gontarevs sacīja, ka tas rada nepieciešamību izstrādāt risinājumu ēku renovāciju veikšanai pēc ES finansējuma perioda beigām. Kā vienu no risinājumiem viņš minēja rūpniecisku tipveida renovācijas modeļu izstrādi daudzdzīvokļu mājām, kas palīdzētu samazināt projektēšanas izmaksas, renovācijas izmaksas, kā arī renovācijas veikšanai nepieciešamo laiku.

Tomēr ēku atjaunošanas veicināšanai un to ekonomiskai pamatotībai, Gontareva ieskatā nepieciešams izveidot centralizētu attīstības vīziju valsts mērogā par dzīvojamo kvartālu atjaunošanu Rīgā. Ņemot vērā, ka kvartālos ēkas celtas vienā laika posmā, pēc vienotiem projektiem ar vienotiem tehniskajiem risinājumiem, būtu nepieciešams izstrādāt kopēju kvartālu attīstības modeli, kas ietvertu tipveida tehniskos un stilistiskos risinājumus ēku atjaunošanai.

RNP valdes priekšsēdētājs sacīja, ka koncepcijā būtu svarīgi ietvert vienotu zaļās un atpūtas zonas ieviešanu, bērnu rotaļu laukumus, velonovietnes, autostāvvietas, kā arī atkritumu konteineru laukumus.

Gontarevs norādīja, ka RNP patlaban sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem veic tehnisko risinājumu padziļinātu izpēti atsevišķām ēku sērijām. Turklāt, lai nodrošinātu masveidīgu un finansiāli izdevīgu ēku atjaunošanu, vienoti atjaunošanas risinājumi nepieciešami visām Latvijā populārajām daudzdzīvokļu ēku sērijām, kā arī nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa finansējuma programmu.

Ņemot vērā minēto, RNP nākotnē plāno pievērsties kompleksai ēku atjaunošanai, līdz 2021.gada beigām atjaunojot līdz 15% no tā pārvaldīšanā esošajām ēkām, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopību pieņemtajiem.

Kā ziņots, RNP apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 55,098 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājusies par 19,5% un bija 407 023 eiro. RNP apgrozījums 2016.gadā bija 58,975 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 505 434 eiro.


Pievienot komentāru

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens