Rīgas pašvaldība norāda uz pretrunu starp azartspēļu pienesumu ekonomikai un kaitējumu sabiedrībai

Ir izveidojusies pretruna starp azartspēļu pienesumu ekonomikai un kaitējumu sabiedrībai, trešdien, 13.oktobrī, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas kopsēdē pauda pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis.

Domnieki trešdien sprieda par azartspēļu sociālajām sekām. Osis informēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Rīgā bija 143 azartspēļu zāles, bet vēlāk spēļu zāļu darbība Covid-19 ietekmē vairākkārt tika apturēta.

No jūnija vidus azartspēļu organizēšana ir atļauta, un galvaspilsētā atsāka darbu 38 spēļu zāles. Jūlijā darbojās jau 73, augustā – 88 spēļu zāles. Savukārt septembrī šis skaits sasniedza 101, kas kopumā ir 2 476 spēļu iekārtas.

Osis informēja, ka azartspēļu nodokli 95% apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā, bet 5% – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Agrāk šī proporcija bija lielāka, un pašvaldība saņēma lielāku proporciju.

Tāpēc pastāv pretruna starp azartspēļu pienesumu ekonomikai un kaitējumu sabiedrībai, jo valsts saņem lielāko nodokļa daļu, bet «kaitējums paliek pašvaldībā».

Jau ziņots, ka 2019.gadā veiktais pētījums par procesu atkarību izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem liecina, ka lielākā daļa jeb 77% respondentu uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu, bet azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu.

Tāpat pētījums liecina, ka azartspēļu problemātiskā spēlētāja profils Rīgā ir latviešu tautības vīrietis no 15 līdz 24 gadu vecumam vai no 35 līdz 44 gadu vecumam, kuram ir pamatizglītība vai zemāka.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas