Rīgas satiksmes lietai trīs gadi; kukuļu naudai dzen pēdas arī Āzijā

Pirms trīs gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica vērienīgas kratīšanas Rīgas domē, uzņēmumā Rīgas satiksme (RS) un vairāku amatpersonu dzīvesvietās aizdomās par vērienīgu kukuļošanu transportlīdzekļu iepirkumos. Pēc izmaiņām uzņēmuma vadībā tika uzsākti vairāki auditi, kuru rezultātā tika sāktas krimināllietas arī par tā dēvēto politkonsultantu līgumiem.

Latvijas Televīzijas raidījums De facto svētdien, 19.decembrī, vēstīja, ka policija pēta ne vien RS, bet arī citu pašvaldības uzņēmumu konsultantus. Savukārt RS korupcijas pamatlietā līdz apsūdzībām vēl jāgaida – KNAB joprojām dzen pēdas iespējamo kukuļu naudas plūsmai, kas ved līdz pat Āzijai.

Bijušais RS šefs Leons Bemhens, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation komercdirektors Vladislavs Kozāks, skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons un ar viņu saistītais pāris Edgars Teterovskis un Elīna Kokina – bez šiem pieciem jau publiski izskanējušajiem tiesības uz aizstāvību Rīgas satiksmes krimināllietā ir arī kādam Latvijas juristam. Vēl divi aizdomās turētie pa šiem gadiem ir miruši: Rīgas satiksmē par iepirkumiem atbildīgais Igors Volkinšteins un uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, kura firmas Alkom-Serviss un Alkom-Trans apkalpoja Rīgas sabiedriskā transporta kompāniju.

Šo grupu KNAB aizturēja aizdomās par iespējamo korupciju saistībā ar tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumu līgumiem, kuru kopējā vērtība ir 270 miljoni eiro.

KNAB ieskatā, kukuļi vismaz 5% apmērā no līgumu summām nāca no Čehijas firmām Škoda Transportation un Škoda Electric, kā arī no Polijas uzņēmuma Solaris Bus & Coach, atgādina De facto.

To legalizēšanai izmantotas sarežģītas shēmas, lai caur garu ķēdi slēptu gala saņēmējus. KNAB sadarbībā ar Polijas un Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm finanšu plūsmas šķetināt turpina joprojām.

«Noteikti bija aptuveni 20 Eiropas izmeklēšanas rīkojumi un tiesiskās palīdzības lūgumi nosūtīti uz dažādām jurisdikcijām – gan Eiropas valstīm, gan uz ārvalstīm,» pastāstīja procesa virzītājs, KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Andrejs Lisenko. «Varu minēt Eiropas Savienības valstis un arī tādas valstis, no kurām grūtāk iegūt informāciju, piemēram, Honkonga, Ķīna. Tika saņemta arī informācija no tuvākām valstīm, arī no Kipras, līdz ar ko to valstu loks ir ļoti plašs. No dažām tiek pieprasīta informācija par kontiem, no dažām – par uzņēmumiem, no dažām – par personām, kas ir to uzņēmumu īpašnieki vai ir iesaistīti uzņēmumu atvēršanā.»

KNAB gaida atbildes vēl uz apmēram pieciem informācijas pieprasījumiem, pēc kuriem varbūt būs jāizmeklē vēl kādi virzieni.

Tāpēc birojs vēl neprognozē, cik ātri varētu sekot nākamā fāze – lietas nodošana kriminālvajāšanai.

Lietai ir divi uzraugošie prokurori no Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas, ar kuriem notiek cieša sadarbība – Juris Ločmelis uzrauga izmeklēšanu par Polijas, bet Māris Urbāns – par Čehijas virzienu.

Prokurors Urbāns neuzskata, ka trīs gadi šādas lietas izmeklēšanai būtu pārāk ilgs termiņš: «Pilnīgi noteikti šī iespējamā kukuļa summa ir bijusi vairāki miljoni. Izmeklēšanā tiek pārbaudītas dažas versijas par to, kādā veidā šie kukuļi ir maksāti, izslēdzot, teiksim, neperspektīvās versijas un pieturoties un papildus pārbaudot versijas, kas ir ticamākas. Ir jāsaprot, ka finanšu plūsmas izsekošana pa visu pasauli nav viena gada pasākums. Un tāpēc vienkārši ir jāpieņem, ka paies vēl kāds laiks, līdz mēs nonāksim līdz kādam šīs lietas noslēgumam.»

«Nav tā, ka pašlaik izmeklēšana ir apstājusies un mēs vienkārši gaidām atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem,» piebilda Urbāns. «Cits virziens ir jau iegūto ziņu par finanšu plūsmu analīze, iegūto datu nesēju analīze.»

Latvijas iestādēm analizēt šo informāciju ir palīdzējis arī Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai jeb OLAF, kas esot bijis visai vērtīgi, pastāstīja prokurors.

Šobrīd starp aizdomās turētajiem ir tikai viena bijusī amatpersona – Leons Bemhens.

Viņš ir arī viens no četriem atbildētājiem – bijušajiem RS valdes locekļiem – civillietā, kurā uzņēmums prasa  atlīdzināt 1,3 miljonu eiro zaudējumus, kas radušies no 16 iespējami fiktīvu konsultantu algošanas. Lietas skatīšana pēc būtības tā īsti nav sākusies – šonedēļ notikušajā attālinātajā sēdē tika apspriests Bemhena pārstāvja lūgums veikt RS elektronisko dokumentu sistēmas IT ekspertīzi. Jaunā gada sākumā tiesa izlems, vai uz šīs ekspertīzes laiku apturēt tiesvedību, kas nozīmētu, ka lietas skatīšana notiktu vēl ilgāk, stāsta raidījumā.

Jau tagad lietā bez četriem bijušajiem valdes locekļiem kā trešās personas piedalās arī 15 konsultanti vai to pārstāvji.

Šonedēļ paši sevi tiesā pārstāvēja bijušie Rīgas domnieki Jefimijs Klementjevs un Andris Bērziņš, sabiedrisko attiecību speciālists, kādreizējais žurnālists Konstantīns Gaņins ar pseidonīmu Kazakovs,  kādreizējais Saskaņas jauniešu biedrības aktīvists Aleksejs Futs.

Par konsultāciju līgumiem, kas tika slēgti ar viņiem un pārējiem, RS tagad norāda –  tie bijuši fiktīvi vai vismaz pilnīgi nevajadzīgi.

Vēl plašāku konsultantu loku – vairāk nekā 40 personas – kopš 2019.gada pavasara kriminālprocesā vērtē Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP). Lielākā daļa no iesaistītajiem neko daudz gan negribot liecināt, arī vidējā līmeņa RS darbinieki, kuriem ar konsultantiem teorētiski būtu bijis jāsadarbojas.

«Labprāt, protams, ja būtu kādi, kas varētu tā noliecināt, mēs varētu arī apsvērt ar prokuratūru lemt jautājumu, ja palīdzēs atklāt lietu, arī šīs personas atbrīvot no kriminālatbildības. Arī to Kriminālprocesa likums paredz, un faktiski mēs arī strādājam uz šiem, kas nav pilnībā iesaistīti paši šajos lēmumos. Tas ir faktiski viens no argumentiem, kā mēs mēģinām viņu pārliecināt tomēr sadarboties. Jā, viņam, protams, jāatzīst arī sava vaina, ko viņš ir darījis, ko nedarījis,» teica ONAP 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.

Pagaidām tiesības uz aizstāvību procesā ir vienai personai, kuras vārdu policija neatklāj.

Visloģiskāko versiju, ka tas ir Bemhens, gan noraida viņa advokāts Ivo Klotiņš, raidījumam norādot, ka krimināllietā Bemhens pat neesot pratināts.

Bez RS lietas ONAP izmeklē vēl divas lietas par «politkonsultantiem» galvaspilsētas kapitālsabiedrībās – viens no kriminālprocesiem ir par Rīgas centrāltirgu, zināms De facto.

«Mēs skatāmies ļoti plaši. Arī visi procesi, kas ir saistībā ar šiem konsultantiem, ir pie viena izmeklētāja, lai redzētu visu kopsakaru,» apstiprināja Kalnačs.

Tā kā vairums no konsultantiem bijuši saistīti ar divām partijām – Saskaņu un Gods kalpot Rīgai, bez vienkāršas izšķērdēšanas versijas policija pēta arī pavedienus, kas varētu norādīt uz nelikumīgu partiju finansēšanu caur konsultantu algām. Tāpēc arī te prognozēt, kad lietas varētu nonākt prokuratūrā, policija neuzņemas.

Rīgas satiksmes lietas ietvaros 2019. gada sākumā kratīšanas notika arī toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā un dzīvesvietā, bet starp aizdomās turētajiem pamatlietā viņš tā arī nenonāca. Taču mēra kabinetā atrasta aizliegta stratēģiskas nozīmes ierīce – par albumu maskēta slepenā kamera. Pirms gada KNAB nosūtīja lietu prokuratūrai, un nupat Eiropas Parlaments atcēla Saskaņas deputātam Ušakovam imunitāti pret kriminālvajāšanu šai lietā. Prokuratūrā apstiprināja, ka ierasties pēc apsūdzības Ušakovs kopā ar aizstāvi plāno neilgi pirms Ziemassvētkiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas