bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1 000 bērnu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1 000 bērnu. Pirmsskolas pakalpojumi patlaban tiek nodrošināti 150 bērnudārzos, tajā skaitā 71 latviešu, 41 gan latviešu, gan mazākumtautību valodās un 38 iestādēs tikai mazākumtautību valodās.

Laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam Rīgā ir atvērtas papildu 153 grupas ar latviešu mācību valodu, bet ar krievu mācību valodu – 39 grupas.

Analizējot pirmsskolas programmas pieejamību pašvaldības izglītības iestādēs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji skaidro, ka ir apkaimes, piemēram, Imanta, Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki, kur pirmsskolas programmas apguves iespējas ir nodrošinātas un atsevišķās pirmsskolas izglītības iestādēs ir brīvas vietas.

Vienlaikus pilsētā ir arī apkaimes, piemēram, Skanste, Teika, Zolitūde, Torņakalns, Ziepniekkalns un pilsētas centrs, kur joprojām pieprasījums pēc vietām pārsniedz piedāvājumu. Gandrīz 80% rindu veido ģimenes, kuru bērni ir vecumā no 1,5 līdz trim gadiem.

Lai risinātu problēmu, pašvaldība attīstījusi aukļu pakalpojumu un šobrīd 1 200 bērniem ir iespēja to izmantot. Katra auklīte var uzņemt līdz pieciem bērniem un pašvaldība šī pakalpojuma nodrošināšanai piešķir līdzfinansējumu 129 eiro mēnesī.

Tāpat tiek nodrošināts līdzfinansējums privātajos bērnudārzos. Pēc departamenta pārstāvju paustās informācijas, ja 2014.gadā pakalpojumu sniedza 114 privātie bērnudārzi, tad šobrīd Rīgas pašvaldība noslēgusi jau 140 sadarbības līgumus.

Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem no šī gada janvāra ir 231 eiro mēnesī bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem, bet 174 eiro obligātā vecuma (piecus līdz septiņus gadus veciem) bērniem, jo par šī vecuma bērniem tiek piešķirts arī valsts budžeta mērķdotācijas finansējums pedagogu algām un mācību līdzekļu iegādei. Maijā šādu līdzfinansējumu saņēmuši 6 503 bērni.

Departamenta ieskatā līdz 2021.gadam samazināt rindā esošo bērnu skaitu būtu iespējams apmēram par 600 vietām. To varētu panākt, turpinot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanas programmu, izvērtējot iespēju paplašināt vietu skaitu ar piebūvju izbūvi pie esošajām ēkām. Piemēram, Skanstes apkaimē Rīgas 49. un 66.pirmsskolas izglītības iestādēs jau tagad ir iecerēts palielināt grupu skaitu, paplašinot telpas.

Tāpat departaments jaunu pašvaldības bērnudārza izveides iespēju saredz Zolitūdē, kur patlaban atrodas privātskola Evrika, bet kurai šogad beigsies nomas līgums, kā arī Mežaparkā un Juglas apkaimē, kur tiks būvētas jaunas skolas un līdz ar to – arī pirmsskolas vajadzībām atvēlētas telpas.

Lai risinātu rindu jautājumu, departamenta ieskatā būtu jāturpina palielināt arī pašvaldības līdzfinansējuma summa aukļu pakalpojumam, nodrošinot auklītēm lielākas algas.

Rīgas dome Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kurā tika spriests par bērnudārzu pieejamību, piedalījās arī vairāki vecāki. Viens no atnākušajiem tēviem norādīja, ka pašvaldība rindu jautājumu nav spējusi atrisināt jau vismaz 15 gadus un arī pašreizējās diskusijas neliecina, ka kaut kādi uzlabojumi tuvākajā nākotnē būtu gaidāmi.

«21.gadsimtā es varu atvērt bankas kontu ārzemēs 15 minūšu laikā, bet jūs nespējat atrisināt bērnu rindu jautājumu. Kā tas var būt, ka Rīgā ir gandrīz 1 000 pamestu ēku, kuras varētu remontēt un ierīkot tajās bērnudārzus, bet jūs tikai runājat par jaunu celšanu,» sacīja uz komitejas sēdi atnākušais tēvs.

Kāda atnākusī māte savukārt pauda, ka «uzzināt reālo bērnu skaitu rindā reizi gadā nav pieņemami». «Man sava ģimenes dzīve ir jāplāno katru dienu, man ir jāsaka darba devējam, kā es strādāšu, man ir jāplāno ģimenes budžets, man galu galā ir jāatbild bērnam, kurš prasa, vai viņš šogad jau varēs iet bērnudārzā, bet jūs gribat šo informāciju mums sniegt tikai reizi gadā,» kritiku neslēpa mamma. Viņa un arī citi vecāki pauda neizpratni, kādēļ pašvaldība nevarētu izveidot datubāzes, kur informācija par rindām bērnudārzos tiktu atjaunota regulāri.

Vēl kāda mamma savukārt norādīja, ka 129 eiro līdzfinansējums aukļu pakalpojumam ir vairāk nekā nepietiekams, un ka vecākiem ir nepieciešami reāli risinājumi, nevis ieceres, kas, iespējams, tiks realizētas tikai pēc trim vai četriem gadiem.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 5.jūlijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika skatīts jautājums par bērnudārzu rindām Rīgā.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.