bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1 000 bērnu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1 000 bērnu. Pirmsskolas pakalpojumi patlaban tiek nodrošināti 150 bērnudārzos, tajā skaitā 71 latviešu, 41 gan latviešu, gan mazākumtautību valodās un 38 iestādēs tikai mazākumtautību valodās.

Laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam Rīgā ir atvērtas papildu 153 grupas ar latviešu mācību valodu, bet ar krievu mācību valodu – 39 grupas.

Analizējot pirmsskolas programmas pieejamību pašvaldības izglītības iestādēs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji skaidro, ka ir apkaimes, piemēram, Imanta, Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki, kur pirmsskolas programmas apguves iespējas ir nodrošinātas un atsevišķās pirmsskolas izglītības iestādēs ir brīvas vietas.

Vienlaikus pilsētā ir arī apkaimes, piemēram, Skanste, Teika, Zolitūde, Torņakalns, Ziepniekkalns un pilsētas centrs, kur joprojām pieprasījums pēc vietām pārsniedz piedāvājumu. Gandrīz 80% rindu veido ģimenes, kuru bērni ir vecumā no 1,5 līdz trim gadiem.

Lai risinātu problēmu, pašvaldība attīstījusi aukļu pakalpojumu un šobrīd 1 200 bērniem ir iespēja to izmantot. Katra auklīte var uzņemt līdz pieciem bērniem un pašvaldība šī pakalpojuma nodrošināšanai piešķir līdzfinansējumu 129 eiro mēnesī.

Tāpat tiek nodrošināts līdzfinansējums privātajos bērnudārzos. Pēc departamenta pārstāvju paustās informācijas, ja 2014.gadā pakalpojumu sniedza 114 privātie bērnudārzi, tad šobrīd Rīgas pašvaldība noslēgusi jau 140 sadarbības līgumus.

Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem no šī gada janvāra ir 231 eiro mēnesī bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem, bet 174 eiro obligātā vecuma (piecus līdz septiņus gadus veciem) bērniem, jo par šī vecuma bērniem tiek piešķirts arī valsts budžeta mērķdotācijas finansējums pedagogu algām un mācību līdzekļu iegādei. Maijā šādu līdzfinansējumu saņēmuši 6 503 bērni.

Departamenta ieskatā līdz 2021.gadam samazināt rindā esošo bērnu skaitu būtu iespējams apmēram par 600 vietām. To varētu panākt, turpinot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanas programmu, izvērtējot iespēju paplašināt vietu skaitu ar piebūvju izbūvi pie esošajām ēkām. Piemēram, Skanstes apkaimē Rīgas 49. un 66.pirmsskolas izglītības iestādēs jau tagad ir iecerēts palielināt grupu skaitu, paplašinot telpas.

Tāpat departaments jaunu pašvaldības bērnudārza izveides iespēju saredz Zolitūdē, kur patlaban atrodas privātskola Evrika, bet kurai šogad beigsies nomas līgums, kā arī Mežaparkā un Juglas apkaimē, kur tiks būvētas jaunas skolas un līdz ar to – arī pirmsskolas vajadzībām atvēlētas telpas.

Lai risinātu rindu jautājumu, departamenta ieskatā būtu jāturpina palielināt arī pašvaldības līdzfinansējuma summa aukļu pakalpojumam, nodrošinot auklītēm lielākas algas.

Rīgas dome Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kurā tika spriests par bērnudārzu pieejamību, piedalījās arī vairāki vecāki. Viens no atnākušajiem tēviem norādīja, ka pašvaldība rindu jautājumu nav spējusi atrisināt jau vismaz 15 gadus un arī pašreizējās diskusijas neliecina, ka kaut kādi uzlabojumi tuvākajā nākotnē būtu gaidāmi.

«21.gadsimtā es varu atvērt bankas kontu ārzemēs 15 minūšu laikā, bet jūs nespējat atrisināt bērnu rindu jautājumu. Kā tas var būt, ka Rīgā ir gandrīz 1 000 pamestu ēku, kuras varētu remontēt un ierīkot tajās bērnudārzus, bet jūs tikai runājat par jaunu celšanu,» sacīja uz komitejas sēdi atnākušais tēvs.

Kāda atnākusī māte savukārt pauda, ka «uzzināt reālo bērnu skaitu rindā reizi gadā nav pieņemami». «Man sava ģimenes dzīve ir jāplāno katru dienu, man ir jāsaka darba devējam, kā es strādāšu, man ir jāplāno ģimenes budžets, man galu galā ir jāatbild bērnam, kurš prasa, vai viņš šogad jau varēs iet bērnudārzā, bet jūs gribat šo informāciju mums sniegt tikai reizi gadā,» kritiku neslēpa mamma. Viņa un arī citi vecāki pauda neizpratni, kādēļ pašvaldība nevarētu izveidot datubāzes, kur informācija par rindām bērnudārzos tiktu atjaunota regulāri.

Vēl kāda mamma savukārt norādīja, ka 129 eiro līdzfinansējums aukļu pakalpojumam ir vairāk nekā nepietiekams, un ka vecākiem ir nepieciešami reāli risinājumi, nevis ieceres, kas, iespējams, tiks realizētas tikai pēc trim vai četriem gadiem.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 5.jūlijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika skatīts jautājums par bērnudārzu rindām Rīgā.


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.