Rinkēvičs aicina nedramatizēt izplatīto informāciju par Turcijas atteikšanos atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijai un Polijai

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicina nedramatizēt anonīmu avotu izplatīto informāciju par Turcijas atteikšanos atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai.

Viņš norādīja, ka Baltijas valstīm un Polijai, kā arī citām NATO dalībvalstīm, ir spēkā esoši aizsardzības plāni. Kā vienu no šī plāna izpausmēm ministrs minēja NATO spēkus, kas atrodas gan Baltijas valstīs, gan Polijā, gan citās dalībvalstīs.

Rinkēvičs pastāstīja, ka pašreiz aliansē notiek darbs pie risku izvērtēšanas un atbilstošas rīcības formulēšanas, ņemot vērā iespējamos riskus NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltijas reģionu.

«Šis process paredz diezgan plašas diskusijas. Mēs nekad nekomentējam iekšējas un klasificētas diskusijas, kas noris aliansē,» norādīja ministrs.

Rinkēvičs pastāstīja, ka NATO notiekošās diskusijas nav tikai par Baltijas valstīm un Poliju. Tā ir diskusija plašākā kontekstā, kurā ņemti vērā arī citu reģionu drošības aspekti.

«Esmu pārliecināts, ka diskusija noslēgsies ar to, ka tiks ievērotas mūsu reģiona drošības intereses un sabiedrotie izturēsies pret to tikpat nopietni, cik nopietni mēs esam izturējušies pret viņu drošības interesēm,» sacīja ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka par šiem jautājumiem notika diskusijas arī NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā pagājušajā nedēļā.

«Ierasti pēc diskusijām visas NATO dalībvalstis ir spējušas vienoties un esmu pilnīgi pārliecināts, ka spēs vienoties arī turpmāk,» pavēstīja ministrs.

Tāpat Rinkēvičs sacīja, ka jautājums par vienas vai otras dalībvalsts nostāju būtu tomēr skatāms kopējās diskusijas ietvarā.

Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai kopējās diskusijas ietvarā ir arī sarunas par Krieviju, ministrs akcentēja, ka diskusijas detaļas netiek komentētas, jo tas nav publisks process.

«Pagājušajā nedēļā ar NATO ārlietu ministriem mēs diskutējām gan par tradicionālajiem riskiem un izaicinājumiem, tostarp arī par Krieviju. Mēs diskutējām arī par hibrīdapdraudējumu, kā arī par to, kā veidot attiecības aliansē, gan kopā, piemēram, ar Eiropas Savienību, tādos jautājumos, kas aliansei zināmā mērā ir kas jauns,» sacīja ministrs, norādot uz Ķīnas faktoru īpaši kritiskās infrastruktūras un informācijas tehnoloģiju investīciju kontekstā.

Ministrs uzsvēra, ka jautājumu par Krieviju apspriež katrā NATO ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē.

«Mēs runājam par pasākumiem visas alianses kopējo spēju stiprināšanai, tostarp arī par 5.panta pasākumu īstenošanu ne tikai Austrumu, bet arī Dienvidu flangos,» viņš atklāja.

Kā ziņots, četri augsta ranga avoti NATO apliecinājuši, ka Turcija atsakās atbalstīt alianses aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja NATO nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG).

Ankara likusi savam vēstniekam NATO plānu neparakstīt, kā arī sanāksmēs un privātās sarunās ieņem stingru nostāju, pieprasot, lai alianse oficiāli atzīst YPG par teroristiem, sacīja avoti.

Turcijas delegācija NATO pagaidām šo informāciju nav komentējusi. Arī Turcijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas nav atsaukušās lūgumiem komentēt.

Vēl par šo tematu: Avoti: Turcija kavējas ar atbalstu NATO aizsardzības plānam Baltijai un Polijai

Disputs pirms nākamnedēļ Londonā gaidāmā NATO 70.gadadienas samita ir kārtējā zīme plaisām Vašingtonas un Ankaras attiecībās jautājumā par Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ASV vairākus gadus bija svarīgs sabiedrotais sauszemes operācijā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts. Ankara uzstāj, ka YPG esot Turcijas kurdu bruņotā separātistu grupējuma Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) atzars.

NATO vēstnieki cenšas panākt, lai tiktu gūts visu 29 dalībvalstu oficiāls apstiprinājums militārajam plānam aizstāvēt Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju Krievijas uzbrukuma gadījumā. Bet bez Turcijas akcepta NATO varētu būt grūtāk ātri panākt aizsardzības potenciāla nostiprināšanu Polijā un Baltijas valstīs.

NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.

Turcija 9.oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos. Uzbrukumā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvību, bet aptuveni 300 000 devās bēgļu gaitās.

Turcijas iebrukums Sīrijā kļuva iespējams pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) 6.oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija neuzbrūk Sīrijas kurdiem.

ASV un Sīrijas kurdi kopš 2014.gada bija sabiedrotie karā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts un ir strādājuši kopā, lai sakautu džihādistu «kalifātu». Šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu vadīto spēku karotāju.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas