Rinkēvičs: COVID-19 krīzes ietekmē veidosies pilnīgi jauna ES politika sociālekonomiskajos jautājumos

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

COVID-19 krīzes sākumā ES nenoreaģēja pietiekami strauji, taču domāšanas izmaiņas nākotnē veidos pilnīgi jaunu ES politiku sociālekonomiskajos jautājumos, ES informācijas sniedzēju forumā Eiropas izaicinājumi sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Rinkēvičs norādīja, ka ir nelabojams un mūžīgs optimists, lai gan katra krīze, ar ko sastopas Latvija un ES kopumā, sākotnēji liek nākt klajā ar «pastardienas scenārijiem».

Ministrs nenoliedza, ka krīzes sākumā varbūt ES nenoreaģēja pietiekami strauji, taču Rinkēvičs nevēloties veltīt pārmetumus kolēģiem ES institūcijās. Krīzes sākumā daudzi lēmumi tika pieņemti, balstoties uz tā brīža dalībvalstīm pieejamo informāciju un ekspertu ieteikumiem.

«Zināma problēma bija, kad vairākas ES dalībvalstis paziņoja par savu robežu un starptautiskās satiksmes slēgšanu. Tad gan ES institūcijas varēja ātrāk uzņemties koordinējošo lomu un varēja darīt vairāk, jo daudzi tobrīd iestrēga uz starpvalstu robežām. Šeit, manuprāt, varēja būt ātrāka un koordinētāka rīcība, bet tā būs zināma mācība nākotnē,» uzsvēra ministrs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka patlaban ES uzņēmusies labu koordinējošo lomu trīs jautājumos – ES iedzīvotāju repatriācijā no trešajām valstīm, diskusijā par vienotiem kritērijiem tā saucamajai izejas stratēģijai no COVID-19 krīzes un centienos mazināt krīzes ekonomiskās sekas. Piemēram, šonedēļ Eiropas Komisija nāks klajā ar savu piedāvājumu daudzgadu budžetā un ES ekonomikas atjaunošanas fondam, atzīmēja Rinkēvičs.

«Redzu, ka ES un tās dalībvalstīs radikāli mainījusies domāšana, un tiek domāts, kā tikt vaļā no sekām un veidot spēcīgāku ES. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šāda domāšana ekonomikas jomā veidos pilnīgi jaunu ES politiku sociālekonomiskajos jautājumos. Tāpat redzu, ka pilnīgi noteikti būs izmaiņas kopējā veselības politikā. Jā, daudzi pārdzīvo ne tos labākos laikus, bet šoreiz esmu lielāks optimists nekā varbūt pirms pieciem gadiem migrācijas jautājumos vai pat tad, kad norisinājās diskusijas par Eirozonas nākotni pēc lielās finanšu krīzes,» uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs arī norādīja, ka tagad daudzi runā par COVID-19 krīzes radītu apvērsumu digitālu rīko izmantošanā. Ministrs daļēji tam piekrīt, taču jau šobrīd esot redzams, ka ES daudzgadu budžetu videokonferencēs nevarēs apstiprināt, jo būs nepieciešamas klātienes tikšanās.

Digitālie rīki, protams, spēlēs lielāku lomu nākotnē, taču pilnībā nenotiks atteikšanās no klātienes sarunām un tikšanās reizēm, piebilda ministrs.

Valsts prezidents Egils Levits forumā norādīja, ka COVID-19 krīzē Latvija ir kā saliņa, kurā negatīvie efekti ir samērā nelieli, pateicoties sabiedrības disciplinētībai epidemioloģisko prasību ievērošanā. «Šodien Latvija ir labākā situācijā faktiski visā Eiropā,» uzsvēra prezidents.

Viņš pauda gandarījumu, ka ES, reaģējot uz krīzi, ir paredzējusi milzīgas naudas summas, lai atbalstītu ekonomiku un izrāviens būtu straujāks.

Tāpat prezidents savā uzrunā pievērsās digitāliem risinājumiem, proti, pēc viņa teiktā, ES valstīm jādara viss iespējamais, lai tiktu mazināti negatīvie efekti, kas saistīti ar digitalizāciju un darbošanos tiešsaistē.

«Online režīmā cilvēki vairāk diskutē par dažādiem publiskiem jautājumiem, taču visa šī vide ir vieglāk manipulējama, nekā, ja cilvēki klātienē sanāktu kopā konferencē. Ņemot vērā minēto, ir jābūt kritiskam un veselīgam skatam par online demokrātiju. Šāda demokrātija ne vienmēr veicina cilvēka tieksmi pēc brīvības, drīzāk var stiprināties autoritārisma tendences, jo tad ir vieglāk panākt piekrišanu manipulācijai. ES ir jāraugās, lai šī krīze netiktu izmantota autoritārisma tendenču stiprināšanai,» uzsvēra Levits.

Prezidents uzskata, ka Latvijas ekonomika ir fleksibla, jo grūtā situācija ražotājiem spiež pārveidot savu darbību uz tādiem pakalpojumiem, kas pēc krīzes vajadzīgi vairāk nekā pirms tam. «Es domāju, ka mūsu valsts ir fleksibla un Latvijas ekonomika būs konkurētspējīgāka nekā pirms krīzes,» piebilda Levits.

Iespējams, pēc krīzes sabiedrība vairāk novērtēšot sociālo jomu un sociālo atbildību – palīdzības sniegšanu un piedalīšanos nodokļu maksāšanā.

Tāpat Levits savā uzrunā vērsa uzmanību, ka COVID-19 krīzes un iepriekšējo krīžu ietekmē cilvēki mainījuši savus informācijas uztveres paradumus, un tagad liela daļa iedzīvotāju patērē informāciju, kas atrodas tīmeklī.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem informācijas iegūšanā ir jāprot atšķirt «graudus no pelavām».

«Ja ikdienā mazgājam rokas, tad jāievēro arī zināma informatīva higiēna,» piebilda Levits.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas