Rinkēvičs: Februāra vidū valdība skatīs ar Brexit saistītos likuma grozījumus

Ministru kabinets 12.februārī izskatīs ar Brexit saistītos, Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotos likuma grozījumus, stāsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā skaidroja ministrs, tuvākie soļi saistībā ar Brexit būs 31.janvāra balsojums Saeimā par Ārlietu komisijas atbalstīto deklarācijas projektu par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit un minētās likuma paketes izskatīšana valdībā.

«Mums nav skaidrs, kas notiks Lielbritānijā, ne starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES). Mēs gatavojamies variantam, ka nav vienošanās un, ka nav pagarinājuma. Ja, piemēram, Lielbritānija lemj, ka tiek pagarināta izstāšanās procedūra, tad likuma pakete uz to laiku nav aktuāla. Ja Lielbritānija aiziet pilnībā no ES, tad pakete tiek izskatīta Saeimā,» teica Rinkēvičs.

Vēl ir precīzi divi mēneši līdz 29.martam, tādēļ ir mēģinājumi atrast kādus kopsaucējus un loģiskus variantus kā saglābt vienošanos ar kādiem papildinājumiem vai precizējumiem, uzvēra ministrs, piebilstot, ka neviens nespēj pateikt, kas Lielbritānijā notiks pēc pāris nedēļām.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) janvāra sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.

ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.

Tikmēr Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds (Philip Hammond) uzskata, ka Breksita līguma lietā ES varētu piekāpties tik daudz, lai pārliecinātu likumdevējus Londonā atbalstīt šo vienošanos.

Pēc Hamonda domām, ES nepiekāpsies jautājumā par pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju. Taču ministrs intervijā raidorganizācijai BBC sacīja, ka no Eiropas politiķiem dzirdējis, ka tiek intensīvi domāts par to, kur ES ir novilkusi savas «sarkanās līnijas» un vai tām tur tiešām jāatrodas.

Lielbritānijas parlaments iepriekš noraidīja premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) panākto Breksita vienošanos, bet Lielbritānijai no ES jāizstājas jau 29.martā.

Meja pašreiz ved sarunas ar savas partijas deputātiem un Ziemeļīrijas sabiedrotajiem, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas varētu pārliecināt viņus atbalstīt Breksita līgumu. Pēc tam Meja plāno atsākt sarunas ar Briseli.

Britu likumdevējus visvairāk satrauc pagaidu risinājums Īrijas robežai, kas potenciāli pakļautu Lielbritāniju ES tirdzniecības noteikumiem uz nenoteiktu laiku.

Hamons netic, ka ES varētu pilnībā atteikties no šī risinājuma, bet norādīja, ka daudzi britu deputāti piekristu šādam risinājuma, ja tas tiktu ieviests uz konkrētu laiku, vai arī tiktu sniegtas garantijas, ka Lielbritānija kaut kādos apstākļos var no tā atteikties.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas