bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

RNP fiktīvi nodarbināto darbinieku lietā viena no apsūdzētajām savu vainu atzinusi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTā dēvētajā Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) fiktīvo darbinieku lietā savu vainu jau ir atzinusi un sodu nomaksājusi viena apsūdzētā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Raidījumā atgādina, ka pirms gada prokuratūra apsūdzēja 12 bijušos pašvaldības uzņēmuma darbiniekus krāpšanā un dokumentu viltošanā, jo par faktiski neveiktiem darba pienākumiem viņi esot saņēmuši darba algu. Pērn decembrī  par to ir sodīta Olga Mūrniece, kas ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Viņa uzņēmumā vairs nestrādā, taču joprojām amatā ir RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, kura maijā sēdīsies uz apsūdzēto sola. Par pārējām desmit personām izmeklēšana turpinās.

Tāpat de facto atzīmē, ka pirms nepilna gada ziņu par apsūdzības celšanu 12 personām saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbināšanu un algu izkrāpšanu RNP pašvaldības uzņēmuma pārraugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) komentēja šādi: «Man nav joprojām nekādas informācijas par to, ka kāds cilvēks RNP šajā nodaļā strādātu fiktīvi. Es nevaru teikt, ka visi cilvēki visos uzņēmumos, visās iestādēs, visos departamentos Rīgas pašvaldībā strādā vienādi labi, bet fiktīvu darbinieku – manuprāt, tādas informācijas nav. Man grūti komentēt procesus, kas saistīti tikai un vienīgi ar vēlēšanām.»

Iespējams, tas bija lietā iesaistīto dēļ, jo vairākiem apsūdzētajiem bija saikne ar partiju Saskaņa. Starp tiem ir, piemēram, bijusī Rīgas domniece Svetlana Savicka, toreizējo domnieku sievas Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, Ušakova bijušā preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs, atzīmē de facto.

Iespēju par fiktīvajiem darbiniekiem uzņēmumā jau kopš Valsts kontroles revīzijas atzinuma, kurā tas pieminēts pirmo reizi, RNP vadība noraidīja.

«Taču nu jau oficiāli var teikt, ka fiktīva nodarbinātība RNP bija. Pagājušā gada decembrī spēkā stājās prokurores priekšraksts par sodu bijušajai RNP darbiniecei Olgai Mūrniecei. Tas nozīmē, ka Mūrniece ir atzinusi savu vainu krāpšanā. Viņa jau ir samaksājusi prokurores noteikto naudas sodu – 18  minimālās mēnešalgas jeb nepilnus 7 tūkstošus eiro. Tāpat Mūrniece ir atmaksājusi Rīgas namu pārvaldniekam kā algu noziedzīgi iegūtos 7,4 tūkstošus eiro,» komentē de facto.

Mūrnieces brālis ir Aleksandrs Antonovs – bijušais ierēdnis vairākās ministrijās, kurš 2014.gadā nepilnu pusgadu vadīja Rīgas namu pārvaldniekavaldi. Plaši skaidrot savu saistību ar lietu Antonovs nevēlējās: «Nu man par to diezgan daudz ir zināms, es biju liecinājis, bet es domāju, ka man īsti neinteresē par to paziņot televīzijai vai tamlīdzīgi. (…) Nē, tur nav nekādas saistības, jo, manuprāt, kad viņa strādāju, es vairs nestrādāju šajā uzņēmumā.» Antonovs gan atzīst, ka «tā nevar būt», ka cilvēks saņem algu, bet neviens to nepamana. Savukārt vaicāts, vai  viņa aiziešana no amata nav ar to saistīta, bijušais RNP vadītājs paziņo: «Klausieties, kolēģi, es domāju, ka man īpaši neinteresē vairāk iedziļināties šajos jautājumos.»

Pēc Antonova par RNP valdes priekšsēdētāju kļuva valdes loceklis Ivo Lecis, kurš valdē darbojas vēl joprojām. Tieši viņš bija tas, kas iepriekš aktīvi apstrīdēja Valsts kontroles atklājumus par fiktīvās nodarbinātības pazīmēm uzņēmumā.

Laiku intervijai ar de facto klātienē Lecis neatrada. Atbildi par to, kā vērtē savu atbildību par uzņēmumā ilgstoši notikušo algas izkrāpšanu, viņš sniedza rakstiski: «Vienīgais, ko iespējams papildināt šajā stāstā, ir fakts, ka darbinieks, ar kuru RNP četrus mēnešus bija darba tiesiskajās attiecībās, ir atzinis savu vainu. Tas nav pieļaujami, no jebkura uzņēmuma viedokļa raugoties. Tādēļ jāsaka paldies kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām par šāda gadījuma identificēšanu.»

De facto norāda, ka Ušakovs joprojām nesaredz problēmas Leča kā RNP vadītāja darbā: «Ja viens cilvēks ir atzinis savu vainu, tad šajā situācijā vēl vienu reizi – ja mēs salīdzināsim ar to stāstu, kas bijis visus iepriekšējos gadus, un ar to, par ko mēs runājam pašreiz, tad ir tomēr ļoti liela atšķirība. Šeit tālāk analizēt valdes lomu un valdes atbildību man pašreiz būtu grūti, runājot par šo vienu konkrētu gadījumu. (…) Es joprojām uzskatu: to, ko mēs redzam, ir lieta, kurā ir krietni vairāk politikas nekā satura.»

Pēc LTV paustā, Ušakovs ir pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta beigsies ar neko. Viņam neesot informācijas, ka ar Saskaņu būtu saistīta vainu atzinusī Olga Mūrniece vai Evija Melbārde, pret kuru izdalīto lietu maija beigās sāks skatīt tiesa. Melbārde, kas apzūdzēta par krāpšanu personu grupā un dokumentu viltošanu, joprojām strādā RNP. Viņa bija un joprojām ir vadītāja vietniece Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kas nupat pārsaukta par Ēku atjaunošanas nodaļu. Uz de facto telefona zvaniem un e-pastiem Melbārde neatbildēja.

Pirms pusgada RNP vadītāja amatā ieceltais Aivars Gontarevs apgalvo, ka Melbārde reāli strādā un viņas tiešais priekšnieks ar darbu esot apmierināts. Uzņēmums gan nav atsaucies uz prokurores aicinājumu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kā arī pieteikt mantiskā zaudējuma kompensāciju. Lai to darītu, trūkst informācijas, klāsta Gontarevs: «Ko es daru? Es prasu juristiem, saku – nu pārbaudiet, tur ir vai nav? Pārbauda dokumentus, pēc dokumentiem – nu, tur nav.  Nu tad ir Valsts kontroles atzinums, kurš pasaka: iespējams. Ko prokuratūra tagad vērtē? Iespējamību. Tagad pateikt, ka mēs esam cietušais un tai skaitā tiem trīs vai diviem kolēģiem,  kas strādā, piemēram, Melbārdei, kaut kādā veidā pasliktināt viņu situāciju… Es pat negribu tajā iedziļināties.»

De facto norāda, ka galvenās aizdomas Valsts kontrolei gan izraisīja revīzijas beigu posmā likvidētā Attīstības projektu nodaļa. To vadīja Agnis Kalnkaziņš, kas, zaudējis amatu Rīgas namu pārvaldnieka, nu jau gandrīz trīs gadus darbojas Rīgas ūdens valdē.

Iepriekš viņš de facto stāstīja, ka nodaļā tieši viņam bijuši pakļauti pāris cilvēki, pārējie saņēmuši uzdevumus no RNP vadības. Tagad, kad arī pašam ir uzrādīta apsūdzība, Kalnkaziņš klāsta ko citu: «Man nodaļa bija liela, visiem bija sadoti darbi, es nezinu tā, nu… Atskaites viņi deva, nu kā tad es jau… Viss jau notika. (…) Es šobrīd nevaru komentēt. Man process iet, un es pildu, kā saka, to, kas man ir uzdots.»

Ušakovs de facto”iepriekš atzina, ka Saskaņa ir palīdzējusi sagādāt advokātus vairākiem apsūdzētajiem, kas uzskata, ka tiekot vajāti partejiskās piederības dēļ, un izvairījās no atbildes, vai RNP procesā pieteiksies kā cietušais. Iespējams, tas izskaidro RNP tagadējo vilcināšanos.

Tikmēr valsts kontroliere Elita Krūmiņa to komentē šādi: «Laikam jau ļoti negribas atzīt to, ka vadītajā institūcijā vai pašvaldībā nav kaut kas kārtībā, jo, atzīstot sevi par cietušo, atzīstot, ka ir bijis šāds gadījums, ka ir nodarīti zaudējumi, tad nāktos atzīt arī to, ka tā saimniecība nav pietiekami labi sakārtota. Nu līdz ar to – to negribas darīt. Bet, ņemot vērā esošo likumdošanu, es domāju, ka tas netraucēs tālāku izmeklēšanas gaitu, jo ir visas iespējas arī prokuratūrai un policijai šo cietušā lomu tālāk arī uzņemties un pārstāvēt.»

De facto piebilst, ka Valsts kontrole bija konstatējusi: «liela daļa no iespējami fiktīvi nodarbināto atlīdzības RNP pārskatos norādīta kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas faktiskie izdevumi. Līdz ar to patiesie zaudētāji varētu būt šo namu iedzīvotāji.»

 


Pievienot komentāru

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pirmās instances tiesa no Gobzema piedzen gandrīz 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu

Tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro.

Igaunijā slēdz degslānekļa atradni pēc strādnieka inficēšanās ar COVID-19

Igaunijā ir slēgta viena no divām lielajām degslānekļa atradnēm valstī, jo vienam raktuvju darbiniekam ir apstiprināta saslimšanas ar COVID-19, tādēļ mājās nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieki, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Vitenbergu apstiprina ekonomikas ministra amatā

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858

Igaunijā ārkārtas stāvoklis ir izsludināts līdz 1.maijam, un Lietuvā – līdz 13.aprīlim valstī ir aizliegti sporta, kultūras, atpūtas un izklaides pasākumi.

Vācija paildzina pāru pulcēšanās ierobežojumus, lūdz neceļot pa Lieldienām

«Pandēmija neiet atvaļinājumā,» sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele , paziņojot par stingru pulcēšanās ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

Jakrins kļuvis par restorānu biznesa uzņēmuma Vincents valdes priekšsēdētāju

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Leons Jakrins turpmāk būs uzņēmuma valdes loceklis. Vincents valdē turpina darbu arī Lolita Jēkabsone.

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!