bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām, liecina Saeimā uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi Enerģētikas tirgus likuma grozījumiem.

Pašreiz likums nosaka, ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs.

Likums paredz, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita maksājumus par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Pašreizējā redakcijā tas nosaka, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, kuras veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.

EM rosina noteikt, ka šīs izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. Ministrija skaidro, ka tādējādi samazināsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fiksētā daļa.

Ministrija iesaka likumā iekļaut pantu par uzraudzību elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī noteikt elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanu. Tāpat likumu rosināts papildināt ar pantu par atbalstu elektroenerģijas ražošanai – tas paredz, ka atbalsts tiek sniegts elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem un elektrostacijām, kas ir nepieciešamas valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai.

Šajā pantā būtu noteikts arī tas, ka Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējās izmaksas valsts atbalsta nodrošināšanai elektroenerģijas ražošanai ik gadu nosaka MK līdz 0,3% no iepriekšējā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības faktiskajās cenās. Savukārt atbalsts par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem tiek sniegts kā piemaksa virs elektroenerģijas vairumtirgus cenas, ierobežojot maksimālo atbalsta apmēru par vienu saražotās elektroenerģijas vienību. EM skaidro, ka šis priekšlikums paredz nodrošināt, ka no 2022.gada 1.janvāra atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu sniegts kā piemaksa pie elektroenerģijas tirgus cenas, nevis kā līdz šim MK noteiktā kārtībā aprēķinot kopējo elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu. Tas veicināšot elektroenerģijas ražotāju, kas saņem valsts atbalstu, pielāgošanos elektroenerģijas tirgus procesiem, kā arī sniegšot iespēju samazināt kopējo izmaksātā valsts atbalsta apmēru.

Savukārt, lai pilnveidotu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, veicinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieku vienlīdzīgu pozicionējumu elektroenerģijas tirgū, kā arī nodrošinātu datu kvalitātes un apmaiņas ātruma uzlabošanos, ministrija rosina izveidot elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu, kuras mērķis būtu nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem. Platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošinātu sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par 100 000 lietotāju. Visiem elektroenerģijas tirgotājiem būtu pienākums šo platformu izmantot.

Tāpat EM piedāvātajos grozījumos paredzēts atbrīvot neto sistēmas lietotājus (tādus, kuri paši ražo elektroenerģiju ar saules baterijām) no maksājumiem par OIK mainīgo daļu attiecībā uz to elektroenerģijas daļu, ko neto sistēmas lietotājs saņem no tīkla tādā apmērā, kādā nodevis tīklā.

Lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu, ministrijas skatījumā viens no risinājumiem ir ieviest prasību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināt sadales sistēmas operatora desmit gadu attīstības plānu, kā jau tas tiek darīts šobrīd pārvades sistēmas operatora gadījumā.

Jau tagad Enerģētikas tirgus likums nosaka, ka elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu. EM rosina šo Latvijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu integrēt vienotajā Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā.

Ministrijā skaidroja, ka elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu aprite un tirdzniecība vienotā Eiropas tirgū ir iespējama, pateicoties brīvprātīgai Eiropas enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmai, kurai pievienojušās jau 20 Eiropas dalībvalstis. Pašlaik to vidū vēl nav Latvija, kas liedz valsts elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem izmantot vienotā Eiropas izcelsmes apliecinājumu tirgus priekšrocības.

EM norāda, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū pozitīvi ietekmētu visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus, jo elektroenerģijas ražotāji varēs izcelsmes apliecinājumus likvīdā starptautiskā Eiropas tirgū gan pārdot, gan pirkt un, paplašinot piedāvājamo produktu klāstu, realizēt klientu vēlmes patērēt «zaļo» elektroenerģiju. Tāpat tas patērētājiem nodrošināšot precīzu, drošu un patiesu informāciju par patērētās elektroenerģijas izcelsmi, bet regulējošās iestādes varēs efektīvi kontrolēt un auditēt tirgus dalībnieku publicēto informāciju par elektroenerģijas izcelsmi.

Ministrijā arī skaidroja, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū sniegtu iespēju mazināt OIK, jo daļu subsidētās elektroenerģijas izmaksu varētu segt pārdodot saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus.

Priekšlikumus iesnieguši arī Saeimas deputāti Ivars Zariņš (S) un Edgars Putra (ZZS). Abi deputāti, tāpat kā EM rosina, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, jāsedz visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

Putra uzskata, ka likuma pārejas noteikumos jāiekļauj, ka pantā par koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, minēto metodiku regulatoram jāizdod līdz šā gada 31.decembrim. Savukārt šo izmaksu pārrēķinu publiskajiem tirgotājiem jāiesniedz līdz 2019.gada 31.janvārim, ievērojot, ka OIK vērtība nepārsniedz 17,9 eiro par megavatstundu. Putra rosina likumā noteikt arī to, ka apstiprinātais pārrēķins stātos spēkā 2019.gada 1.martā un Finanšu ministrija (FM) nodrošinātu nepieciešamās valsts budžeta dotācijas iekļaušanu 2019.gada budžetā.

Tāpat deputāts rosina likumā iekļaut papildu pantu par elektroenerģijas ražotāju atbalsta uzraudzību. Tas paredzētu, ka EM, kas ir atbildīga par elektroenerģijas nozari, nodrošinātu, ka ražotāji, kuri ir ieguvuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, saņemtu samērīgu valsts atbalstu, pamatojoties uz efektīvas stacijas izdevumiem, novēršot pārkompensāciju. Ministrija veiktu atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju uzraudzību, lai nodrošinātu ražotāju darbības atbilstību likumam. Turklāt EM būtu jāanulē elektroenerģijas ražotāja tiesības saņemt atbalstu, ja tas neizpildītu MK noteiktos atbalsta saņemšanas kritērijus, tostarp atbilstoša tehnoloģijas veida vai kurināmā izmantošanu un efektīva siltumenerģijas izmantošanu noteiktajā apmērā no saražotās siltumenerģijas.

Savukārt deputāts Zariņš rosina likumā punktu par elektroenerģijas cenām papildināt ar otro daļu Pārkompensāciju novēršana elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šajā pantā būtu noteikts, ka kopējā kapitālieguldījuma iekšējā peļņas norma tiktu piemērota visam atbalsta periodam un tiktu aprēķināta, ņemot vērā pamatotus efektīvi strādājošas stacijas izdevumus atbilstoši MK noteiktajām līmeņatzīmēm un visus ražotāja ieņēmumus. Savukārt aprēķinā izmantojamie siltumenerģijas ieņēmumi koģenerācijas stacijām tiktu noteikti, ievērojot regulatora noteikto siltumenerģijas cenas etalonu. Regulatora noteiktā kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un siltumenerģijas cenas etalons tiktu noteikti tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu un saražotās elektroenerģijas cenas pamatotību lietotājiem.

Zariņš arī rosina, ka MK līdz 2019.gada 31.decembrim jānodrošina pārkompensācijas novēršanu attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros.

Kā ziņots, Saeima 27.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK ierobežošanai.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Via tad ar mūsdienu tehnoloģijām un datoriem vēl nevar bezmaksas elektrību saražot. Vismaz mājsaimniecībām kādu daudzumu.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!