bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām, liecina Saeimā uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi Enerģētikas tirgus likuma grozījumiem.

Pašreiz likums nosaka, ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs.

Likums paredz, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita maksājumus par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Pašreizējā redakcijā tas nosaka, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, kuras veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.

EM rosina noteikt, ka šīs izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. Ministrija skaidro, ka tādējādi samazināsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fiksētā daļa.

Ministrija iesaka likumā iekļaut pantu par uzraudzību elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī noteikt elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanu. Tāpat likumu rosināts papildināt ar pantu par atbalstu elektroenerģijas ražošanai – tas paredz, ka atbalsts tiek sniegts elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem un elektrostacijām, kas ir nepieciešamas valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai.

Šajā pantā būtu noteikts arī tas, ka Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējās izmaksas valsts atbalsta nodrošināšanai elektroenerģijas ražošanai ik gadu nosaka MK līdz 0,3% no iepriekšējā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības faktiskajās cenās. Savukārt atbalsts par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem tiek sniegts kā piemaksa virs elektroenerģijas vairumtirgus cenas, ierobežojot maksimālo atbalsta apmēru par vienu saražotās elektroenerģijas vienību. EM skaidro, ka šis priekšlikums paredz nodrošināt, ka no 2022.gada 1.janvāra atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu sniegts kā piemaksa pie elektroenerģijas tirgus cenas, nevis kā līdz šim MK noteiktā kārtībā aprēķinot kopējo elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu. Tas veicināšot elektroenerģijas ražotāju, kas saņem valsts atbalstu, pielāgošanos elektroenerģijas tirgus procesiem, kā arī sniegšot iespēju samazināt kopējo izmaksātā valsts atbalsta apmēru.

Savukārt, lai pilnveidotu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, veicinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieku vienlīdzīgu pozicionējumu elektroenerģijas tirgū, kā arī nodrošinātu datu kvalitātes un apmaiņas ātruma uzlabošanos, ministrija rosina izveidot elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu, kuras mērķis būtu nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem. Platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošinātu sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par 100 000 lietotāju. Visiem elektroenerģijas tirgotājiem būtu pienākums šo platformu izmantot.

Tāpat EM piedāvātajos grozījumos paredzēts atbrīvot neto sistēmas lietotājus (tādus, kuri paši ražo elektroenerģiju ar saules baterijām) no maksājumiem par OIK mainīgo daļu attiecībā uz to elektroenerģijas daļu, ko neto sistēmas lietotājs saņem no tīkla tādā apmērā, kādā nodevis tīklā.

Lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu, ministrijas skatījumā viens no risinājumiem ir ieviest prasību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināt sadales sistēmas operatora desmit gadu attīstības plānu, kā jau tas tiek darīts šobrīd pārvades sistēmas operatora gadījumā.

Jau tagad Enerģētikas tirgus likums nosaka, ka elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu. EM rosina šo Latvijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu integrēt vienotajā Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā.

Ministrijā skaidroja, ka elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu aprite un tirdzniecība vienotā Eiropas tirgū ir iespējama, pateicoties brīvprātīgai Eiropas enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmai, kurai pievienojušās jau 20 Eiropas dalībvalstis. Pašlaik to vidū vēl nav Latvija, kas liedz valsts elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem izmantot vienotā Eiropas izcelsmes apliecinājumu tirgus priekšrocības.

EM norāda, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū pozitīvi ietekmētu visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus, jo elektroenerģijas ražotāji varēs izcelsmes apliecinājumus likvīdā starptautiskā Eiropas tirgū gan pārdot, gan pirkt un, paplašinot piedāvājamo produktu klāstu, realizēt klientu vēlmes patērēt «zaļo» elektroenerģiju. Tāpat tas patērētājiem nodrošināšot precīzu, drošu un patiesu informāciju par patērētās elektroenerģijas izcelsmi, bet regulējošās iestādes varēs efektīvi kontrolēt un auditēt tirgus dalībnieku publicēto informāciju par elektroenerģijas izcelsmi.

Ministrijā arī skaidroja, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū sniegtu iespēju mazināt OIK, jo daļu subsidētās elektroenerģijas izmaksu varētu segt pārdodot saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus.

Priekšlikumus iesnieguši arī Saeimas deputāti Ivars Zariņš (S) un Edgars Putra (ZZS). Abi deputāti, tāpat kā EM rosina, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, jāsedz visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

Putra uzskata, ka likuma pārejas noteikumos jāiekļauj, ka pantā par koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, minēto metodiku regulatoram jāizdod līdz šā gada 31.decembrim. Savukārt šo izmaksu pārrēķinu publiskajiem tirgotājiem jāiesniedz līdz 2019.gada 31.janvārim, ievērojot, ka OIK vērtība nepārsniedz 17,9 eiro par megavatstundu. Putra rosina likumā noteikt arī to, ka apstiprinātais pārrēķins stātos spēkā 2019.gada 1.martā un Finanšu ministrija (FM) nodrošinātu nepieciešamās valsts budžeta dotācijas iekļaušanu 2019.gada budžetā.

Tāpat deputāts rosina likumā iekļaut papildu pantu par elektroenerģijas ražotāju atbalsta uzraudzību. Tas paredzētu, ka EM, kas ir atbildīga par elektroenerģijas nozari, nodrošinātu, ka ražotāji, kuri ir ieguvuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, saņemtu samērīgu valsts atbalstu, pamatojoties uz efektīvas stacijas izdevumiem, novēršot pārkompensāciju. Ministrija veiktu atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju uzraudzību, lai nodrošinātu ražotāju darbības atbilstību likumam. Turklāt EM būtu jāanulē elektroenerģijas ražotāja tiesības saņemt atbalstu, ja tas neizpildītu MK noteiktos atbalsta saņemšanas kritērijus, tostarp atbilstoša tehnoloģijas veida vai kurināmā izmantošanu un efektīva siltumenerģijas izmantošanu noteiktajā apmērā no saražotās siltumenerģijas.

Savukārt deputāts Zariņš rosina likumā punktu par elektroenerģijas cenām papildināt ar otro daļu Pārkompensāciju novēršana elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šajā pantā būtu noteikts, ka kopējā kapitālieguldījuma iekšējā peļņas norma tiktu piemērota visam atbalsta periodam un tiktu aprēķināta, ņemot vērā pamatotus efektīvi strādājošas stacijas izdevumus atbilstoši MK noteiktajām līmeņatzīmēm un visus ražotāja ieņēmumus. Savukārt aprēķinā izmantojamie siltumenerģijas ieņēmumi koģenerācijas stacijām tiktu noteikti, ievērojot regulatora noteikto siltumenerģijas cenas etalonu. Regulatora noteiktā kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un siltumenerģijas cenas etalons tiktu noteikti tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu un saražotās elektroenerģijas cenas pamatotību lietotājiem.

Zariņš arī rosina, ka MK līdz 2019.gada 31.decembrim jānodrošina pārkompensācijas novēršanu attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros.

Kā ziņots, Saeima 27.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK ierobežošanai.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Via tad ar mūsdienu tehnoloģijām un datoriem vēl nevar bezmaksas elektrību saražot. Vismaz mājsaimniecībām kādu daudzumu.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->