bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām, liecina Saeimā uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi Enerģētikas tirgus likuma grozījumiem.

Pašreiz likums nosaka, ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs.

Likums paredz, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita maksājumus par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Pašreizējā redakcijā tas nosaka, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, kuras veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.

EM rosina noteikt, ka šīs izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. Ministrija skaidro, ka tādējādi samazināsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fiksētā daļa.

Ministrija iesaka likumā iekļaut pantu par uzraudzību elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī noteikt elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanu. Tāpat likumu rosināts papildināt ar pantu par atbalstu elektroenerģijas ražošanai – tas paredz, ka atbalsts tiek sniegts elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem un elektrostacijām, kas ir nepieciešamas valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai.

Šajā pantā būtu noteikts arī tas, ka Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējās izmaksas valsts atbalsta nodrošināšanai elektroenerģijas ražošanai ik gadu nosaka MK līdz 0,3% no iepriekšējā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības faktiskajās cenās. Savukārt atbalsts par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem tiek sniegts kā piemaksa virs elektroenerģijas vairumtirgus cenas, ierobežojot maksimālo atbalsta apmēru par vienu saražotās elektroenerģijas vienību. EM skaidro, ka šis priekšlikums paredz nodrošināt, ka no 2022.gada 1.janvāra atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu sniegts kā piemaksa pie elektroenerģijas tirgus cenas, nevis kā līdz šim MK noteiktā kārtībā aprēķinot kopējo elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu. Tas veicināšot elektroenerģijas ražotāju, kas saņem valsts atbalstu, pielāgošanos elektroenerģijas tirgus procesiem, kā arī sniegšot iespēju samazināt kopējo izmaksātā valsts atbalsta apmēru.

Savukārt, lai pilnveidotu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, veicinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieku vienlīdzīgu pozicionējumu elektroenerģijas tirgū, kā arī nodrošinātu datu kvalitātes un apmaiņas ātruma uzlabošanos, ministrija rosina izveidot elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu, kuras mērķis būtu nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem. Platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošinātu sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par 100 000 lietotāju. Visiem elektroenerģijas tirgotājiem būtu pienākums šo platformu izmantot.

Tāpat EM piedāvātajos grozījumos paredzēts atbrīvot neto sistēmas lietotājus (tādus, kuri paši ražo elektroenerģiju ar saules baterijām) no maksājumiem par OIK mainīgo daļu attiecībā uz to elektroenerģijas daļu, ko neto sistēmas lietotājs saņem no tīkla tādā apmērā, kādā nodevis tīklā.

Lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu, ministrijas skatījumā viens no risinājumiem ir ieviest prasību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināt sadales sistēmas operatora desmit gadu attīstības plānu, kā jau tas tiek darīts šobrīd pārvades sistēmas operatora gadījumā.

Jau tagad Enerģētikas tirgus likums nosaka, ka elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu. EM rosina šo Latvijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu integrēt vienotajā Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā.

Ministrijā skaidroja, ka elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu aprite un tirdzniecība vienotā Eiropas tirgū ir iespējama, pateicoties brīvprātīgai Eiropas enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmai, kurai pievienojušās jau 20 Eiropas dalībvalstis. Pašlaik to vidū vēl nav Latvija, kas liedz valsts elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem izmantot vienotā Eiropas izcelsmes apliecinājumu tirgus priekšrocības.

EM norāda, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū pozitīvi ietekmētu visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus, jo elektroenerģijas ražotāji varēs izcelsmes apliecinājumus likvīdā starptautiskā Eiropas tirgū gan pārdot, gan pirkt un, paplašinot piedāvājamo produktu klāstu, realizēt klientu vēlmes patērēt «zaļo» elektroenerģiju. Tāpat tas patērētājiem nodrošināšot precīzu, drošu un patiesu informāciju par patērētās elektroenerģijas izcelsmi, bet regulējošās iestādes varēs efektīvi kontrolēt un auditēt tirgus dalībnieku publicēto informāciju par elektroenerģijas izcelsmi.

Ministrijā arī skaidroja, ka dalība starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū sniegtu iespēju mazināt OIK, jo daļu subsidētās elektroenerģijas izmaksu varētu segt pārdodot saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus.

Priekšlikumus iesnieguši arī Saeimas deputāti Ivars Zariņš (S) un Edgars Putra (ZZS). Abi deputāti, tāpat kā EM rosina, ka koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, jāsedz visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

Putra uzskata, ka likuma pārejas noteikumos jāiekļauj, ka pantā par koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, minēto metodiku regulatoram jāizdod līdz šā gada 31.decembrim. Savukārt šo izmaksu pārrēķinu publiskajiem tirgotājiem jāiesniedz līdz 2019.gada 31.janvārim, ievērojot, ka OIK vērtība nepārsniedz 17,9 eiro par megavatstundu. Putra rosina likumā noteikt arī to, ka apstiprinātais pārrēķins stātos spēkā 2019.gada 1.martā un Finanšu ministrija (FM) nodrošinātu nepieciešamās valsts budžeta dotācijas iekļaušanu 2019.gada budžetā.

Tāpat deputāts rosina likumā iekļaut papildu pantu par elektroenerģijas ražotāju atbalsta uzraudzību. Tas paredzētu, ka EM, kas ir atbildīga par elektroenerģijas nozari, nodrošinātu, ka ražotāji, kuri ir ieguvuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, saņemtu samērīgu valsts atbalstu, pamatojoties uz efektīvas stacijas izdevumiem, novēršot pārkompensāciju. Ministrija veiktu atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju uzraudzību, lai nodrošinātu ražotāju darbības atbilstību likumam. Turklāt EM būtu jāanulē elektroenerģijas ražotāja tiesības saņemt atbalstu, ja tas neizpildītu MK noteiktos atbalsta saņemšanas kritērijus, tostarp atbilstoša tehnoloģijas veida vai kurināmā izmantošanu un efektīva siltumenerģijas izmantošanu noteiktajā apmērā no saražotās siltumenerģijas.

Savukārt deputāts Zariņš rosina likumā punktu par elektroenerģijas cenām papildināt ar otro daļu Pārkompensāciju novēršana elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šajā pantā būtu noteikts, ka kopējā kapitālieguldījuma iekšējā peļņas norma tiktu piemērota visam atbalsta periodam un tiktu aprēķināta, ņemot vērā pamatotus efektīvi strādājošas stacijas izdevumus atbilstoši MK noteiktajām līmeņatzīmēm un visus ražotāja ieņēmumus. Savukārt aprēķinā izmantojamie siltumenerģijas ieņēmumi koģenerācijas stacijām tiktu noteikti, ievērojot regulatora noteikto siltumenerģijas cenas etalonu. Regulatora noteiktā kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un siltumenerģijas cenas etalons tiktu noteikti tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu un saražotās elektroenerģijas cenas pamatotību lietotājiem.

Zariņš arī rosina, ka MK līdz 2019.gada 31.decembrim jānodrošina pārkompensācijas novēršanu attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros.

Kā ziņots, Saeima 27.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK ierobežošanai.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Via tad ar mūsdienu tehnoloģijām un datoriem vēl nevar bezmaksas elektrību saražot. Vismaz mājsaimniecībām kādu daudzumu.

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!