bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.01.2020 | Vārda dienas: Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests
LatviaLatvija

Rosina pašvaldībām neatvēlēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Tomēr Ministru kabineta viedoklī pausts, ka pašvaldībām tiks nodrošināts stabils, reģionālā dalījumā sabalansēts finansējums, paredzot, ka speciālā dotācija 2020., 2021. un 2022.gadā nebūs mazāka par 148 060 368 eiro pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 80% un 20%.

Vienlaikus puses panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no IIN pašvaldību budžetos 2020.gadā varētu būt 1,41 miljards eiro.

Tāpat puses panākušas vienošanos, ka pašvaldībām tiks garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem – pirmajā ceturksnī 22%, otrajā ceturksnī – 24%, trešajā ceturksnī – 26%, bet ceturtajā ceturksnī – 28%.

Vienlaikus LPS paudusi vēlmi paredzēt, ka 2020.gadā un turpmāk ienākumi no azartspēļu nodokļa vismaz 25% apmērā tiktu ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Tomēr FM uzskata, ka no azartspēļu nodokļa 90% ieņēmumu tiktu novirzīti valsts budžetā, bet pašvaldību – 10%.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele sacīja, ka, pēc savienības aprēķiniem, valsts šogad pašvaldībām piedāvā atvēlēt vien 18,8% no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Šis aprēķins tiek veikts salīdzinot pašvaldību un kopējos valsts nodokļu ieņēmumus.

«Formula ir – nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā pret ieņēmumiem kopējā budžetā, mīnus sociālās iemaksas par veselības apdrošināšanu. No pašvaldībām masveidā tiek atņemti ieņēmumi no, piemēram, Dabas resursu nodokļa un Azartspēļu nodokļiem un tiek pārlikti par labu valsts budžetam, kā rezultātā mainās proporcijas,» skaidroja Ūbele.

Atbilstoši izmaiņām, piemēram, Dabas resursu nodokļa likumā, pašvaldības turpmākajos gados zaudēs aptuveni piecus miljonus eiro ik gadu.

Lasi arī: Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu samazināties par 56%; gadā ietaupītu vairāk nekā miljonu

«2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem FM veiks aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā griezumā,» norādīts valdības viedoklī.

Runājot par pašvaldību iespējām aizņemties, LPS pauda nepieciešamību paredzēt, ka izglītības infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nav lielāks par 10%, bet pārējiem projektiem – nav lielāks 25%.

Tāpat ar LPS panākta vienošanās, ka speciālā dotācija būs 148 060 368 eiro apmērā, kura tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Tāpat paredzēta dotācija par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim, 5 520 eiro apmērā jeb 460 eiro mēnesī.

No protokola projekta arī izriet, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un 2020.gada valsts budžeta paketē iekļaus grozījumus Izglītības likumā, kas uzliks par pienākumu pašvaldībām piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī privātā izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās laiku par vienu gadu.

Tāpat puses panākušas vienošanos, ka no 2020.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 eiro mēnesī.

Vienošanās arī panākta par to, ka 2020.gadā dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai plānota 61,6 miljonu eiro apmērā. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs plānoto finansējumu, tiks meklēti finanšu resursi zaudējumu kompensēšanai.

Kopumā no protokola projekta izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs 390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro apmērā, bet dotācija pašvaldībām – 184,54 miljonu eiro apmērā.

LPS domes sēde, kur tiks runāts par domstarpību un vienošanās protokolu gaidāma pirmdien, 7.oktobrī.

Atslēgvārdi: budžets pašvaldības


Pievienot komentāru

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!